Filmas „Straume” nacionālās pirmizrādes interesantā pieredze: īpašie cilvēki un "parastie" cilvēki
Pietiek lasītāja30.08.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Augustā ziņās rakstīja, ka Latvijā notiks godalgotās filmas Straume nacionālā pirmizrāde kinoteātrī Splendid Palace. Neesmu vakarējā, zinu, ka latvieši ir kultūras baudītāji un biļetes izgaisīs pāris dienās, ja ne pat stundās, tāpēc laicīgi nopirku. Samaksāju vairāk nekā 30 eiro par divām biļetēm.
Brīdī, kad pirku biļetes, manā priekšā, šķiet, bija sēdvietu izvietojums lielajā zālē. Es to atceros, jo manas izvēlētās vietas atradās 13. rindā un tā nebija pēdējā rinda. Nakamajā dienā, pēc pirmizrādes, var skatīt bilžu galeriju, kurā rāda tikai lielās zāles publiku, bet zinājāt, ka mazajā zālē arī izrādīja šo filmu un mazajā zālē pedējā rinda ir 13.?
Paldies režisoram un producentam par mazo uzrunu. Tagad laikam saprotu, kāpēc atmosfēra tās laikā bija tik neveikla - nav savējie, tie ir tie parastie. Vai man skauž? Gandrīz. Es pirku biļetes, domādama, ka sēdēšu jaukā, skaistā, lielā kino zālē un skatīšos pēdējos gados labāko latviešu kino. Par 30 eiro es dabūju īpatnēju norādījumu par to, ka sagaidu par daudz. Var teikt, ka pati iedomājos, kaut ko sadomājos, pati vainīga un citi spārnoti un apgaroti izteicieni un (ne)gudrības par to, kā ir. Bet, mīļie cilvēki, zinājāt, ka var labāk un, ja var, vajag?
Kultūras jomas pārstāvji ir tiešām interesanti putni. No vienas puses godājami, jo uzdrīkstas aprunāt neērtas tēmas, palīdz mums saskatīt sevi radošos veidos, liek mums uzdot jautājumus par kādu kutelīgu tēmu. No otras puses, savā aplī iestrēguši, ne līdz galam saprotoši un vispārīgi glumi savā esības izpausmē brīdī, kad jāsastopas ar šķietami parasto.
Man šķiet, šī diena varēja būt ļoti jauka, pacilājoša, kur savādais sastopas ar ikdienišķo un svin skaisto. Kopā. Nevis tā, kā to izdarīja Splendid Palace. Nevis lielā un mazā publikā, kur lielā saņem uzmanību, smaidus un pateicības, bet mazā mīņāšanos un piecu minūšu atskaitīšanos. Publicētajās bilžu galerijās viss ir redzams.
Es jums samaksāju 30 eiro + komisiju Biļešu servisam. Jūs manā priekšā izlikāt lielās zāles sēdvietu izkārtojumu, bet biļetē ierakstījāt "mazā". Jūs vārdos mēģināt kopīgot, bet darbos šķirat. Šādu liekulības līmeni sasniegt un uzturēt prot tikai pieredzējuši profesionāļi. Kaut ko jauku un pacilājošu nonivelējāt un padarījāt lētu. Laikam šis ir normāli.
Filma bija ļoti laba. Pieredze ļoti švaka. Es novēlu kultūras nozarei noēst pašai sevi, līdz kaulam, tā, ka sāp. Un ēst, līdz no tās vairs ir palikuši tikai putekļi un pelni. Un no putekļiem un pelniem lai augšāmceļas kaut kas patiess un jauns, kas prot draudzēties ar visiem. Jo tas, kas ir, savu realizācijas laiku jau ir pārsniedzis.
P.S. Splendid Palace, jums mazajā zālē vietu numerācija ir kaitinoša. Ja man ir konkrēts vietas numurs, es sagaidu to redzēt arī dabā, nevis skaitīt un domāt, - par to jums ir jāmaksā man un esat man parādā.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
