Filmas „Straume” nacionālās pirmizrādes interesantā pieredze: īpašie cilvēki un "parastie" cilvēki
Pietiek lasītāja30.08.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Augustā ziņās rakstīja, ka Latvijā notiks godalgotās filmas Straume nacionālā pirmizrāde kinoteātrī Splendid Palace. Neesmu vakarējā, zinu, ka latvieši ir kultūras baudītāji un biļetes izgaisīs pāris dienās, ja ne pat stundās, tāpēc laicīgi nopirku. Samaksāju vairāk nekā 30 eiro par divām biļetēm.
Brīdī, kad pirku biļetes, manā priekšā, šķiet, bija sēdvietu izvietojums lielajā zālē. Es to atceros, jo manas izvēlētās vietas atradās 13. rindā un tā nebija pēdējā rinda. Nakamajā dienā, pēc pirmizrādes, var skatīt bilžu galeriju, kurā rāda tikai lielās zāles publiku, bet zinājāt, ka mazajā zālē arī izrādīja šo filmu un mazajā zālē pedējā rinda ir 13.?
Paldies režisoram un producentam par mazo uzrunu. Tagad laikam saprotu, kāpēc atmosfēra tās laikā bija tik neveikla - nav savējie, tie ir tie parastie. Vai man skauž? Gandrīz. Es pirku biļetes, domādama, ka sēdēšu jaukā, skaistā, lielā kino zālē un skatīšos pēdējos gados labāko latviešu kino. Par 30 eiro es dabūju īpatnēju norādījumu par to, ka sagaidu par daudz. Var teikt, ka pati iedomājos, kaut ko sadomājos, pati vainīga un citi spārnoti un apgaroti izteicieni un (ne)gudrības par to, kā ir. Bet, mīļie cilvēki, zinājāt, ka var labāk un, ja var, vajag?
Kultūras jomas pārstāvji ir tiešām interesanti putni. No vienas puses godājami, jo uzdrīkstas aprunāt neērtas tēmas, palīdz mums saskatīt sevi radošos veidos, liek mums uzdot jautājumus par kādu kutelīgu tēmu. No otras puses, savā aplī iestrēguši, ne līdz galam saprotoši un vispārīgi glumi savā esības izpausmē brīdī, kad jāsastopas ar šķietami parasto.
Man šķiet, šī diena varēja būt ļoti jauka, pacilājoša, kur savādais sastopas ar ikdienišķo un svin skaisto. Kopā. Nevis tā, kā to izdarīja Splendid Palace. Nevis lielā un mazā publikā, kur lielā saņem uzmanību, smaidus un pateicības, bet mazā mīņāšanos un piecu minūšu atskaitīšanos. Publicētajās bilžu galerijās viss ir redzams.
Es jums samaksāju 30 eiro + komisiju Biļešu servisam. Jūs manā priekšā izlikāt lielās zāles sēdvietu izkārtojumu, bet biļetē ierakstījāt "mazā". Jūs vārdos mēģināt kopīgot, bet darbos šķirat. Šādu liekulības līmeni sasniegt un uzturēt prot tikai pieredzējuši profesionāļi. Kaut ko jauku un pacilājošu nonivelējāt un padarījāt lētu. Laikam šis ir normāli.
Filma bija ļoti laba. Pieredze ļoti švaka. Es novēlu kultūras nozarei noēst pašai sevi, līdz kaulam, tā, ka sāp. Un ēst, līdz no tās vairs ir palikuši tikai putekļi un pelni. Un no putekļiem un pelniem lai augšāmceļas kaut kas patiess un jauns, kas prot draudzēties ar visiem. Jo tas, kas ir, savu realizācijas laiku jau ir pārsniedzis.
P.S. Splendid Palace, jums mazajā zālē vietu numerācija ir kaitinoša. Ja man ir konkrēts vietas numurs, es sagaidu to redzēt arī dabā, nevis skaitīt un domāt, - par to jums ir jāmaksā man un esat man parādā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
