Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests ir gatavs vienlīdz ieinteresēti un objektīvi izmeklēt ikvienu potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanas gadījumu, vai arī tas atsijā „perspektīvus” un „neperspektīvus” gadījumus pēc dienesta vadībai vien zināmiem kritērijiem? Dienas banku anatomijas pētījuma ietvaros gūtā informācija liek izdarīt secinājumu, ka realitātei drīzāk atbilst otrā versija.

Detalizētas ziņas par iespējamu noziegumu

„Saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu”, kā arī „likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu”, un veicināt „darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas”, - šīs funkcijas Finanšu izlūkošanas dienests min savu svarīgāko pienākumu skaitā. 

Taču zvērināts advokāts Juris Močuļskis, pārstāvot savu klientu – lielu Latvijas apkures granulu tirdzniecības uzņēmumu strīdā ar pašmāju lielākās kredītiestādes Swedbank līzinga uzņēmumu Swedbank Līzings lietā par iespējamu apjomīgu naudas līdzekļu izkrāpšanu simtu tūkstošu eiro apmērā un šīs noziedzīgi iegūtās summas izmantošanu, ir saskāries ar Finanšu izlūkošanas dienesta attieksmi, kas ir bijusi krasi atšķirīga no iestādes oficiāli deklarētās.

Dienas rīcībā ir ar šā gada februāra vidu datēts Finanšu izlūkošanas dienestam adresēts ziņojums par to, kā „SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank nolaidības un nevērīgas pienākumu izpildes dēļ nenoskaidrotas, iespējams, ar terorismu vai citiem noziegumiem saistītas, nezināmas personas, visticamāk Itālijas rezidenti, nolūkā iegūt un legalizēt nelegālus naudas līdzekļus vairāk ceturtdaļmiljona eiro apmērā, pērkot ar atlikto 90 dienu maksājumu, izkrāpa no Latvijas uzņēmuma A  (tā nosaukums Dienai ir zināms) 1135 tonnas kurināmā granulu, ko realizējot mazumtirdzniecībā, šīs personas iegūs vismaz EUR 300 000 noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kas var tikt izmantoti tālākiem noziedzīgiem mērķiem”.

Iesniegumā ir detalizēti aprakstīti fakti, kas liek domāt, ka Latvijas granulu tirdzniecības uzņēmums ir kritis par upuri krāpniekiem, kuri ne tikai piesavinājušies kāda Francijas uzņēmuma direktora identitāti, bet arī izmantojuši šī Francijas uzņēmuma dokumentus. Tāpat iesniegumā norādīts arī uz iespēju, ka kāda Swedbank Līzingā vai pat Swedbank strādājoša persona „nolūkā atvieglot nozieguma izdarīšanu” pirms faktoringa līguma noslēgšanas nav izpildījusi savu pienākumu un nav veikusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām atbilstošu padziļinātu bankas un līzinga kompānijas klienta izpēti.

„Augstāk minētie fakti liecina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam nav ieviesuši iekšējās kontroles sistēmu, vai tā nefunkcionē, tāpat arī šiem subjektiem nav kvalificētu darbinieku, kuri tiesīgi pieņemt lēmumus un tieši atbildīgi par NILLTPFN likuma prasību ievērošanu, kā rezultātā nav veikta klienta izpēte, nav arī izdarīta darījumu attiecību un darījumu uzraudzība,” norādīts Finanšu izlūkošanas dienestam adresētajā iesniegumā ar norādi uz nepieciešamību „saukt SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank pie likumā noteiktās atbildības”.

Finanšu izlūkošanas dienests ziņas izmantot nevēlas

No Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās reizēm un citas šīs iestādes publiski sniegtas informācijas ir radies iespaids, ka viņas vadītā iestāde ir gatava nekavējoties reaģēt uz faktiski jebkuru informāciju, kas var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējamību, aktīvi veicot naudas līdzekļu iesaldēšanas un sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm. Taču ir izrādījies, ka vismaz šajā gadījumā Finanšu izlūkošanas dienests nav bijis ieinteresēts iesniegumā minēto faktu objektīvā izvērtēšanā.

Pilnībā izmantojot likuma doto iespēju atbildi uz ziņojumu sniegt mēneša laikā, I. Znotiņas vietnieks Sandijs Vectēvs īsā atbildes dokumentā norādījis, ka iestādei sniegtā informācija esot „saistīta ar jautājumiem par iespējamu krāpšanu un kredītiestādes darbinieku rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, taču neliecina par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”. Tāpēc ziņojums esot tālāk pārsūtīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts policijai.

Šim dokumentam ir sekojis jauns cietušā uzņēmuma advokāta iesniegums – šoreiz jau sūdzība pašai I. Znotiņai par viņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta „bezdarbību, neieinteresētību un jebkāda atbalsta trūkumu”, norādot uz iestādes nevēlēšanos aizkavēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

„Uzskatu šo atbildi par formālu atrakstīšanos un izvairīšanos no likumā noteikto pienākumu izpildes. No atbildes izriet, ka gadījumā, ja šī legalizācija netiek paredzēta Latvijā, tad dienestam gar to nav nekādas daļas?” sūdzībā min cietušā uzņēmuma pārstāvis.

Viņš iebilst pret S. Vectēva secinājumu, ka sniegtā informācija neliecinot par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: „Tieši Faktora – SIA Swedbank Līzings paviršības vai bezdarbības dēļ pārdevēja līgumslēdzējpuse ieguvusi mantu vairāk kā ceturtdaļmiljona eiro vērtībā, kuru realizējot, tiks iegūti noziedzīgi līdzekļi īpaši lielos apmēros, kas var tikt izlietoti arī terorisma finansēšanai.”

I. Znotiņai adresētajā sūdzībā arī īpaši norādīts uz viņas vadītā dienesta neizprotamu saudzīgu attieksmi pret ziņojumā minēto kredītiestādi un līzinga kompāniju: „Atstāts bez vērības, ka bez SIA Swedbank Līzings rakstiskām piekrišanām, klienta un darījuma akceptiem mēs nekad nesūtītu preci Francijas uzņēmumam, paredzot 90 dienu pēcapmaksu. Dīvaini, ka ne AS Swedbank, ne arī SIA Swedbank Līzings nesaskatīja nekādus riskus piešķirt šādu finansējumu uz tik ilgu termiņu, ja vien kāda tur strādājošā persona arī nav saistīta ar šo krāpšanu.”

Savukārt iesniegumā LR Ģenerālprokuratūrai, lūdzot aizstāvēt cietušā uzņēmuma tiesības un sniegt atbalstu šī noziedzīgā nodarījumā izmeklēšanā, atklāšanā un seku novēršanā, tā pārstāvis vēl skaidrāk ir norādījis arī uz bankas un līzinga kompānijas veiktajiem pārkāpumiem:

„SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank, tiecoties pēc ātras un vieglas peļņas, paziņojot par pircēja apstiprināšanu, nav veikuši un dokumentējuši  starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, nav veikusi un dokumentējuši šī klienta un tā pārstāvju pārbaudi sankciju sarakstos, nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu, kas pretējā gadījumā, izslēgtu šādas krāpnieciskas shēmas īstenošanu.”

Iesniegumi tiek „pārfutbolēti” tālāk un tālāk

Taču šīs sūdzības un aizvien jaunie iesniegumi nekādu rezultātu nav devuši, tieši pretēji – gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan citas tiesībsargāšanas iestādes turpinājušas „pārfutbolēt” uzņēmuma iesniegumus.

„Visā šajā laika periodā nesaņemam pilnīgi nekādu atbalstu un pretimnākšanu ne no vienas valsts tiesībaizsardzības iestādes puses. Tieši otrādi – visas iestādes, kur vēršamies, cenšas pārsūtīt mūsu iesnieguma lietu kādai citai iestādei, lai tikai nevajadzētu apgrūtināt sevi ar darbu. Nevienai no šīm iestādēm pat neinteresē tie fakti, ko saviem spēkiem un līdzekļiem mums izdevies noskaidrot, tai skaitā iespējamās aizdomās turamās personas, no kurā vismaz viena darbojas tepat, Latvijā, turpinot sekmīgu sadarbību ar to pašu SIA Swedbank Līzings,” norādīts uzņēmuma iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.

Advokāts J. Močuļskis Dienai stāsta, ka, redzot šo neieinteresētību un bezdarbību, pavasarī nācies doties pat uz Itālijas epidēmijas skarto rajonu, lai Itālijas Finanšu policija uzsāktās izmeklēšanas ietvaros aizturētu kravu, bet bez aktīvas sadarbības no Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu puses arī šeit uz rezultātiem ir grūti cerēt.

J. Močuļskis norāda, ka Itālijas policijai būtu ļoti nepieciešama sadarbība no Latvijas puses, bet ne jau ar Valsts policijas Siguldas iecirkņa inspektoru, kuram kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārsūtījusi uzņēmuma iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar notikušo krāpšanu.

„Tiekoties ar Ekonomikas policijas vadību, saņēmām ieteikumu vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, kuram ir iespējas tiešai sadarbībai ar Itālijas Finanšu policiju, bet rezultātā saņemam atbildi, ka mūsu iesniegums atkal ir kaut kur tiek pārsūtīts,” skaidro J. Močuļskis.

„Rodas iespaids, ka starptautiskā sadarbība finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšanā un novēršanā darbojas attiecībā uz vienām personām, bet attiecībā uz citām tā vienkārši neeksistē. Kamēr notiek šī bezdarbība no valsts iestāžu puses, AS Swedbank nesodīti ņem nost no uzņēmuma konta visus tajā ienākošos līdzekļus, lai segtu arī tos zaudējumus, kuri radušies viņu darbinieku vainas dēļ.”

Parasti runīgais Finanšu izlūkošanas dienests šoreiz klusē

Tikai vairākus mēnešus pēc notikušā, šā gada jūnija vidū cietušā uzņēmuma pārstāvis ir pirmoreiz aicināts sniegt liecības – turklāt nevis uz Finanšu izlūkošanas dienestu vai kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, bet gan uz Valsts policijas Siguldas iecirkni, kuram, maigi izsakoties, nav īpašu starptautiskās sadarbības iespēju un prakses.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde ir oficiāli paziņojusi, ka tā izvērtējot saņemto informāciju un līdzekļu legalizācijas riskus, lai „nepieciešamības gadījumā pēc ārkārtējās situācijas valstī saistībā ar Covid -19 beigām veiktu SIA Swedbank Līzings likuma prasību izpildes pārbaudi”.

Pati banka un līzinga kompānija saskaņā ar likuma normām savus klientus nekomentē, un arī Finanšu izlūkošanas dienests un tā vadītāja I. Znotiņa, kas reizēm vieni paši vai sadarbībā ar Valsts policiju publisko ļoti detalizētu informāciju par savām darbībām, šoreiz par savas rīcības – vai, pareizāk, tās neesamības – iemesliem klusē.

Kādu tieši iemeslu dēļ Finanšu izlūkošanas dienests nereaģēja uz uzņēmuma iesniegumu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kuras konkrētās iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nereaģēt uz šo iesniegumu? Viss, ko uz šiem jautājumiem atbild citkārt runīgā dienesta vadība, ir - Finanšu izlūkošanas dienests neesot tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju par trešo personu iesniegumiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

50
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

21

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

FotoVispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to, ka šajā gadā, neskatoties uz pandēmiju, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, forums tomēr turpina savu darbu, kas priecē. Lai gan online formātā, bet tomēr strādā. Un tas piedāvā saviem dalībniekiem atvērtā un brīvā diskusijā apmainīties ar saviem vērtējumiem un prognozēm, kas daļēji kompensē to klātienes sarunu deficītu starp valstu, biznesa un sabiedrības līderiem, kurš ir uzkrājies šajos pagājušajos mēnešos.
Lasīt visu...

12

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

FotoLatvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl aizmirstam, ka citu nāciju cerības toreiz "palika aiz borta". 
Lasīt visu...

18

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

FotoDažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...