Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā nedēļā neveiksmīgi mēģināja bloķēt sociālajā tīklā YouTube paša iepriekš izplatītos naudas atmazgāšanas apkarošanas video, kurus dienesta priekšniece pēcāk bija pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šis solis sekoja pēc tam, kad FID bija noslepenojis informāciju saistībā ar dienesta pārbaudi par iespējamo I. Znotiņas un citu iestādes vadības pārstāvju lomu klasificētas informācijas nopludināšanā. Taču Pietiek joprojām nodrošina iepazīšanos ar šiem materiāliem jebkuram interesentam.

Kā liecina YouTube informācija, FID adminstratīvais direktors Aleksejs Petrovs ir sniedzis sociālajam tīklam oficiālu apliecinājumu, ka par nodokļu maksātāju naudu tapušie videoieraksti, kuros dažādos rakursos tiek aprakstīti naudas atmazgāšanas apkarošanas procesi un kurus FID iepriekš pats bija publiskojis gan savā mājas lapā, gan YouTube, esot autortiesību objekts un tāpēc tos izplatīt esot aizliegts.

Taču Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Ši iemesla dēļ šie videoieraksti ir ikvienam interesantam apskatāmi šīs publikācijas beigās.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis, kā iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests pagājušā gada novembra sākumā nopludināja ziņas, par kurām pats oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēstīja dienesta interneta mājas lapā pagājušā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās bija aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

Taču... šīs pašas mācību prezentācijas jau novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad mediji pieprasīja FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties, savukārt YouTube bija atrodamas vēl ilgāku laiku, līdz dienests to „pamanīja”.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Kurš tieši ir atbildīgs par šo informācijas nopludināšanu, FID atklāt nevēlas. „Ievērojot, ka dienesta pārbaudes materiālos ir ietverti fizisko personu dati, kā arī vērtēti iestādes iekšējie procesi un tehnoloģiskie resursi, un vērtējot to kopsakarā ar informācijas pieprasījumā norādīto informācijas izmantošanas mērķi, atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem, priekšroka ir dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss,” – šādi dienesta administratīvais direktors A.Petrovs skaidro, kādēļ sabiedrībai neko nevajadzētu uzzināt par dienesta pārbaudes gaitu un rezultātiem.

Tikmēr neoficiāli Pietiek informācijas avoti liecina, ka dienesta pārbaudes rezultātus nolemts slēpt tāpēc, ka to publiskošana būtu neērta Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei I. Znotiņai. Pārbaudē noskaidrots Finanšu izlūkošanas dienesta iekšienē labi zināmais – tieši ar dienesta vadības ziņu ir publiskoti tā rīkoto pretatmazgāšanas mācību materiāli, kurus I. Znotiņa pēcāk publiski nodēvējusi par ierobežotas pieejamības informāciju. Rezultātā iespējas ir tikai divas – vai nu atzīt I. Znotiņas prettiesisku vai vienkārši muļķīgu rīcību, vai arī censties dienesta pārbaudes rezultātus neizpaust.

Pašlaik Finanšu izlūkošanas dienesta lēmums par informācijas noslepenošanu jau ir pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā.

Autonomās NILL izmeklēšana. Pieradīšanas apjoms, objektīvās un subjektīvas puses pierādīšana

FID metodoloģiskā dokumenta “NILL_TF_PF tipoloģijas un pazīmes” prezentācija

Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmu loma NILL novēršanā

Kriminālvajāšana NILL lietās

Labākā starptautiskā prakse NILL novēršanā un apkarošanā paralēlajās finanšu izmeklēšanās

Latvijas konfiskācijas režīma analīze un iespējamie grozījumi no starptautiskās prakses viedokļa

Mācību pirmās dienas noslēguma diskusija

NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne

NILL vispārēja izpratne. Latvijas NILL riska profils

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas labākā starptautiskā prakse

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas iztiesāšanas prakse

Otrās mācību dienas paneļdiskusija

Paralēla finanšu izmeklēšana

Prokurora uzraudzība NILL lietās

Novērtē šo rakstu:

63
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...