Finanšu izlūkošanas dienests noslepenojis dienesta pārbaudi par iespējamo Znotiņas lomu klasificētas informācijas nopludināšanā
PIETIEK12.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu izlūkošanas dienests ir noslepenojis informāciju saistībā ar dienesta pārbaudi par iespējamo dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas un citu iestādes vadības pārstāvju lomu klasificētas informācijas nopludināšanā.
„Ievērojot, ka dienesta pārbaudes materiālos ir ietverti fizisko personu dati, kā arī vērtēti iestādes iekšējie procesi un tehnoloģiskie resursi, un vērtējot to kopsakarā ar informācijas pieprasījumā norādīto informācijas izmantošanas mērķi, atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem, priekšroka ir dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss,” – šādi dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs skaidro, kādēļ sabiedrībai neko nevajadzētu uzzināt par dienesta pārbaudes gaitu un rezultātiem.
Tikmēr neoficiāli Pietiek informācijas avoti liecina, ka dienesta pārbaudes rezultātus nolemts slēpt tāpēc, ka to publiskošana būtu neērta Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei I. Znotiņai. Pārbaudē noskaidrots Finanšu izlūkošanas dienesta iekšienē labi zināmais – tieši ar dienesta vadības ziņu ir publiskoti tā rīkoto pretatmazgāšanas mācību materiāli, kurus I. Znotiņa pēcāk publiski nodēvējusi par ierobežotas pieejamības informāciju. Rezultātā iespējas ir tikai divas – vai nu atzīt I. Znotiņas prettiesisku vai vienkārši muļķīgu rīcību, vai arī censties dienesta pārbaudes rezultātus neizpaust.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis, kā iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests pagājušā gada novembra sākumā nopludināja ziņas, par kurām pats oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēstīja dienesta interneta mājas lapā pagājušā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.
Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās bija aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.
Uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”
Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.
Taču... šīs pašas mācību prezentācijas jau novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad mediji pieprasīja FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties, savukārt YouTube bija atrodamas vēl ilgāku laiku, līdz dienests to „pamanīja”.
Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”
Taču visi mācību materiāli, kurus Finanšu izlūkošanas dienesta vadība bija pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, vēl joprojām ir brīvi pieejami dažādos interneta resursos. Pietiek apmēram stundas laikā lejuplādēja visu „Znotiņas slepeno informāciju”, kas ir apskatāma un lejuplādējama ikvienam interesentam.
Pašlaik Finanšu izlūkošanas dienesta lēmums par informācijas noslepenošanu jau ir pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
