Finanšu krīze var kļūt par kritisku nacionālās drošības apdraudējumu
Edvards Smiltēns15.04.2025.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Viens miljards eiro - tieši tik smaga Evikas Siliņas un Arvila Ašeradena kļūda valsts 2025.gada budžeta plānošanā!
Latvijas valdības budžeta izpilde no 2025. gada 1. janvāra līdz 13. aprīlim liecina par fundamentālām valsts finanšu problēmām. Saskaņā ar Valsts kases un Finanšu ministrijas datiem, budžeta izpilde pirmajā ceturksnī atpaliek no plāna vidēji jau par 30% jeb vienu miljardu eiro!
Kādā situācijā šobrīd esam kā valsts?
• Valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plāna – izpildīti tikai 73.93%, kas nozīmē novirzi vairāk nekā 589 miljonu eiro apmērā.
• Īpaši kritiska situācija ir ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (SB) – ieņēmumi tikai 70.3% no plāna, ar novirzi 445,5 miljoni eiro.
• Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 70.1% izpilde, novirze -382,5 miljoni.
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde tikai 39.8%, ar 104 miljonu eiro deficītu.
• Kopējais ieņēmumu iztrūkums jau pirmajā ceturksnī pārsniedz 1 miljardu eiro.
Lieki piebilst, ka šadā situācijā joprojām turpina pieaugt valdības izdevumi!
Premjere un finanšu ministrs ir kļūdījušies ekonomikas izaugsmes prognozēs kā arī nav ieviesuši efektīvus mehānismus ekonomikas stimulēšanai un ieņēmumu nodrošināšanai.
Faktiski nenotiek arī Saeimai un sabiedrībai solītā birokrātijas un valsts izdevumu mazināšana. Budžets apzināti tika pieņemts ar mākslīgi uzpūstu optimismu, kur šobrīd dati liecina jau par nopietnu strukturālu nesabalansētību starp ieņēmumiem un izdevumiem.
Nav redzamas proaktīvas komunikācijas vai korektīvas rīcības pazīmes, – sabiedrībai tiek noklusēta fiskālā realitāte. Valsts finanšu vadība kļūst reaktīva, nevis stratēģiska.
Es gaidu premjeres Evikas Siliņas un finanšu ministra Arvila Ašeradena budžeta grozījumus Saeimā, skaidru plānu un rīcību vai arī Jaunās Vienotības Evikas Siliņas valdības demisiju!
Un visbeidzot – šāds finanšu stāvoklis nav tikai valsts grāmatvedības problēma. Vāja ekonomika un nepietiekami budžeta ieņēmumi tieši apdraud mūsu valsts aizsardzības spējas. Brīdī, kad Krievijas draudi pieaug, Latvijas valdība nedrīkst būt vāja un nespējīga. Finanšu krīze var kļūt par kritisku nacionālās drošības apdraudējumu.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
