Finanšu krīze var kļūt par kritisku nacionālās drošības apdraudējumu
Edvards Smiltēns15.04.2025.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Viens miljards eiro - tieši tik smaga Evikas Siliņas un Arvila Ašeradena kļūda valsts 2025.gada budžeta plānošanā!
Latvijas valdības budžeta izpilde no 2025. gada 1. janvāra līdz 13. aprīlim liecina par fundamentālām valsts finanšu problēmām. Saskaņā ar Valsts kases un Finanšu ministrijas datiem, budžeta izpilde pirmajā ceturksnī atpaliek no plāna vidēji jau par 30% jeb vienu miljardu eiro!
Kādā situācijā šobrīd esam kā valsts?
• Valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plāna – izpildīti tikai 73.93%, kas nozīmē novirzi vairāk nekā 589 miljonu eiro apmērā.
• Īpaši kritiska situācija ir ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (SB) – ieņēmumi tikai 70.3% no plāna, ar novirzi 445,5 miljoni eiro.
• Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 70.1% izpilde, novirze -382,5 miljoni.
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde tikai 39.8%, ar 104 miljonu eiro deficītu.
• Kopējais ieņēmumu iztrūkums jau pirmajā ceturksnī pārsniedz 1 miljardu eiro.
Lieki piebilst, ka šadā situācijā joprojām turpina pieaugt valdības izdevumi!
Premjere un finanšu ministrs ir kļūdījušies ekonomikas izaugsmes prognozēs kā arī nav ieviesuši efektīvus mehānismus ekonomikas stimulēšanai un ieņēmumu nodrošināšanai.
Faktiski nenotiek arī Saeimai un sabiedrībai solītā birokrātijas un valsts izdevumu mazināšana. Budžets apzināti tika pieņemts ar mākslīgi uzpūstu optimismu, kur šobrīd dati liecina jau par nopietnu strukturālu nesabalansētību starp ieņēmumiem un izdevumiem.
Nav redzamas proaktīvas komunikācijas vai korektīvas rīcības pazīmes, – sabiedrībai tiek noklusēta fiskālā realitāte. Valsts finanšu vadība kļūst reaktīva, nevis stratēģiska.
Es gaidu premjeres Evikas Siliņas un finanšu ministra Arvila Ašeradena budžeta grozījumus Saeimā, skaidru plānu un rīcību vai arī Jaunās Vienotības Evikas Siliņas valdības demisiju!
Un visbeidzot – šāds finanšu stāvoklis nav tikai valsts grāmatvedības problēma. Vāja ekonomika un nepietiekami budžeta ieņēmumi tieši apdraud mūsu valsts aizsardzības spējas. Brīdī, kad Krievijas draudi pieaug, Latvijas valdība nedrīkst būt vāja un nespējīga. Finanšu krīze var kļūt par kritisku nacionālās drošības apdraudējumu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
