Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija „aicina” AS Latvijas Loto vadību sniegt pieprasīto informāciju un neslēpt to no sabiedrības, - šāda satura oficiālu vēstuli valsts azartspēļu kompānijai nosūtījusi ministrijas administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde, šādi reaģējot uz ziņām par Latvijas Loto valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā), kā arī citu valdes locekļu un padomes nevēlēšanos skaidrot savu iespaidīgo atalgojuma palielinājumu un citus jautājumus saistībā ar peļņas gūšanu azartspēļu jomā.

„Ņemot vērā Ministru kabineta 2017. gada 25. oktobra rīkojumā Nr. 606 “Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Loto vispārējo stratēģisko mērķi” fiksēto Latvijas Loto mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību, Finanšu ministrija aicina Latvijas Loto saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5., 6. un 7. pantu sniegt pieprasīto informāciju, kas nesatur komercnoslēpumu,” Finanšu ministrija norādījusi Latvijas Loto adresētajā vēstulē.

Tā kā Finanšu ministrija ir Latvijas Loto valsts kapitāldaļu turētāja, šis „aicinājums” nozīmē, ka valsts azartspēļu uzņēmuma vadībai, visticamākais, nāksies mainīt savu iepriekš pieņemto lēmumu – nesniegt sabiedrībai nekādus skaidrojumus saistībā ar tās atalgojumu un citiem jautājumiem tai sabiedrībai nav jāsniedz.

AS Latvijas Loto valdes loceklis Edgars Lediņš iepriekš oficiālā vēstulē bija paziņojis, ka uzņēmumam, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījis 7,29 miljonus eiro un kura vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, jo tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā.

Latvijas Loto nav iestāde, bet komercsabiedrība. Latvijas Loto nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi Latvijas Loto nav ne Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” bija norādīts E. Lediņa parakstītā oficiālā vēstulē.

E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmušas visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai M. Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.

Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.

Kādiem mērķiem nepieciešama pieprasītā informācija, kad un kādā medijā/medijos tiks informēta sabiedrība un/vai publicēts publikāciju cikls, - šie un citi jautājumi interesēja Latvijas Loto valdes priekšsēdētāju. Savā vēstulē viņa arī apliecināja: „Pēc augstāk minētās informācijas saņemšanas no Jums, Latvijas Loto, ievērojot Jūsu sarakstē uzdoto jautājumu nozīmīgo saturu un apjomu, kas prasa komercsabiedrībai papildu darba resursu noslodzi jautājumu izpētei, pēc iespējas saprātīgā termiņā sagatavos atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”

Taču tagad izrādījies, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju.

Šai nostājai piebalsoja arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss, kurš kā šīs valsts azartspēļu kompānijas padomes priekšsēdētājs arī pats pērn tajā ir saņēmis vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Latvijas Loto ir komercsabiedrība, tā nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi ne Latvijas Loto, ne Latvijas Loto padome nav Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto un tās padomei nav pienākuma sniegt Jums pieprasīto informāciju,” – šāda ir N. Saksa oficiālā nostāja, kas ir faktiski nokopēta no līdzīgas Latvijas Loto valdes locekļa E. Lediņa vēstules.

Jāpiebilst, ka arī pats N. Sakss pērn, valsts azartspēļu uzņēmumā saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, ir piedzīvojis vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu.

Savā pamata darbavietā ministrijā viņš pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī. Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu pērn piedzīvojuši arī pārējie Latvijas Loto padomes locekļi.

Novērtē šo rakstu:

45
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi