Finanšu ministrija „aicina” tās pārvaldītās valsts azartspēļu kompānijas „Latvijas Loto” vadību neslēpt informāciju no sabiedrības
PIETIEK04.11.2020.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija „aicina” AS Latvijas Loto vadību sniegt pieprasīto informāciju un neslēpt to no sabiedrības, - šāda satura oficiālu vēstuli valsts azartspēļu kompānijai nosūtījusi ministrijas administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde, šādi reaģējot uz ziņām par Latvijas Loto valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā), kā arī citu valdes locekļu un padomes nevēlēšanos skaidrot savu iespaidīgo atalgojuma palielinājumu un citus jautājumus saistībā ar peļņas gūšanu azartspēļu jomā.
„Ņemot vērā Ministru kabineta 2017. gada 25. oktobra rīkojumā Nr. 606 “Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Loto vispārējo stratēģisko mērķi” fiksēto Latvijas Loto mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību, Finanšu ministrija aicina Latvijas Loto saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5., 6. un 7. pantu sniegt pieprasīto informāciju, kas nesatur komercnoslēpumu,” Finanšu ministrija norādījusi Latvijas Loto adresētajā vēstulē.
Tā kā Finanšu ministrija ir Latvijas Loto valsts kapitāldaļu turētāja, šis „aicinājums” nozīmē, ka valsts azartspēļu uzņēmuma vadībai, visticamākais, nāksies mainīt savu iepriekš pieņemto lēmumu – nesniegt sabiedrībai nekādus skaidrojumus saistībā ar tās atalgojumu un citiem jautājumiem tai sabiedrībai nav jāsniedz.
AS Latvijas Loto valdes loceklis Edgars Lediņš iepriekš oficiālā vēstulē bija paziņojis, ka uzņēmumam, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījis 7,29 miljonus eiro un kura vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, jo tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā.
„Latvijas Loto nav iestāde, bet komercsabiedrība. Latvijas Loto nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi Latvijas Loto nav ne Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” bija norādīts E. Lediņa parakstītā oficiālā vēstulē.
E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmušas visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai M. Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.
Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.
Kādiem mērķiem nepieciešama pieprasītā informācija, kad un kādā medijā/medijos tiks informēta sabiedrība un/vai publicēts publikāciju cikls, - šie un citi jautājumi interesēja Latvijas Loto valdes priekšsēdētāju. Savā vēstulē viņa arī apliecināja: „Pēc augstāk minētās informācijas saņemšanas no Jums, Latvijas Loto, ievērojot Jūsu sarakstē uzdoto jautājumu nozīmīgo saturu un apjomu, kas prasa komercsabiedrībai papildu darba resursu noslodzi jautājumu izpētei, pēc iespējas saprātīgā termiņā sagatavos atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”
Taču tagad izrādījies, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju.
Šai nostājai piebalsoja arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss, kurš kā šīs valsts azartspēļu kompānijas padomes priekšsēdētājs arī pats pērn tajā ir saņēmis vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.
„Latvijas Loto ir komercsabiedrība, tā nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi ne Latvijas Loto, ne Latvijas Loto padome nav Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto un tās padomei nav pienākuma sniegt Jums pieprasīto informāciju,” – šāda ir N. Saksa oficiālā nostāja, kas ir faktiski nokopēta no līdzīgas Latvijas Loto valdes locekļa E. Lediņa vēstules.
Jāpiebilst, ka arī pats N. Sakss pērn, valsts azartspēļu uzņēmumā saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, ir piedzīvojis vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu.
Savā pamata darbavietā ministrijā viņš pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī. Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.
Abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.
Vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu pērn piedzīvojuši arī pārējie Latvijas Loto padomes locekļi.
Seko mums 
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
