Finanšu ministrija nevēlas atklāt Dambītim veltītās vēstules noslepenotājus
L. Lapsa07.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji solītajam Finanšu ministrija otrdien tā arī neatklāja amatpersonas, kas uzskatījušas par nepieciešamu noslepenot ministram adresēto Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Marjana Burija vēstuli, kurā Andris Vilks informēts par viņa padomnieka Jāņa Dambīša specifisko interesi par konkrētiem kriminālprocesiem un informāciju, kas skar operatīvās darbības.
Kā jau ziņots, vēstulē-ziņojumā Nr. 20.5/716 Burijs ministram ziņojis, ka Dambītis gan viņam, gan arī Muitas kriminālpārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājai daudzkārt uzdevis jautājumus par dažādiem izmeklēšanā esošiem kriminālprocesiem. Turklāt, kā norādīts ministram adresētajā vēstulē, esot fiksēta arī Dambīša acīmredzama vēlme kļūt par starpnieku „jautājumu risināšanai” staro Muitas kriminālpārvaldi un citām tiesībsargāšanas iestādēm.
Tāpat Pietiek rīcībā ir ziņas, ka vēstulē norādīts – Dambītis bijis neapmierināts par kriminālpārvaldes atteikumu sniegt informāciju, kam nav sakara ar ministra padomnieka pienākumu izpildi, bet kura skar konkrētus kriminālprocesus un operatīvās darbības pret konkrētām organizētās noziedzības grupām.
To, ka šāda vēstule patiešām pastāv, Pietiek atzina Vilka preses pārstāve Aiga Aizpuriete. Tā kā viņa apgalvoja, ka vēstule esot klasificēta kā ierobežotas pieejamības dokuments, Pietiek vēlējās noskaidrot, kāda amatpersona, kad, uz kāda pamata un kādu iemeslu dēļ šo vēstuli noslepenojusi. Pretēji solītajam Vilka preses pārstāve otrdien šo informāciju tā arī nesniedza.
Cik zināms Pietiek, vēstule finanšu ministru sasniegusi vēl bez noteikta slepenības statusa, līdz ar to ar tās saturu būtu iepazīstināma arī sabiedrība. Tieši Finanšu ministrija uzskatījusi, ka tā klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, lai būtu pamats tās publiskošanas atteikumam.
Tikmēr otrdien tika izplatīts paša Dambīša paziņojums medijiem, kurā finanšu ministra padomnieks apgalvoja, ka „interneta portālā www.pietiek.com ir publicētas nepatiesas ziņas, kas satur tendenciozu interpretāciju”, taču ne tikai neminēja nevienu konkrētu nepatiesu publicētu ziņu, bet arī nesniedza skaidrojumu ne uz vienu no iepriekš publiskotajiem faktiem.
Dambītis paziņojumā nepieminēja ne Pietiek aprakstīto Burija vēstuli, ne tajā minētos vēstules autora iespaidus. Tāpat Dambītis nepieminēja arī vienā no pēdējā laika kratīšanām izņemto izziņu, kurā sniegta neglaimojoša informācija par kādu „JD”, kurš ieņemot atbildīgu amatu finanšu ministra paspārnē.
Tā vietā paziņojumā teikts: „Atbilstoši ēnu ekonomikas apkarošanas plānam Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt efektīvu cīņu ar ēnu ekonomiku un kontrabandu. Kontrabandas un ēnu ekonomikas apkarošanas plāna vēlamā rezultativitāte ir fiksēta konkrētos 2011.gada budžeta ieņēmumu palielinājumos. (No Ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plāna 2010.-2013.gadam uzdevumu izpildes 2011.gada valsts budžetā plānoti papildu 15 milj. latu ieņēmumi, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) uzlikts pienākums papildu nodokļu ieņēmumu plānam iekasēt vēl 45 milj. latu, no kuriem daļu varētu saistīt arī ar ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātēm.)
Kontrabandas apkarošana ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Muitas Kriminālpārvaldes tiešs pienākums.
Tā kā VID sistēmā Muitas kriminālpārvalde ir vienīgā iestāde, kurai piešķirtas izmeklēšanas un operatīvā darba tiesības kontrabandas apkarošanas jomā, viens no tās uzdevumiem ir šīs pilnvaras un iestādes resursus maksimāli izmantot liela apjoma un organizētās noziedzīgās grupās realizētu cigarešu, degvielas u.c. veida kontrabandas atklāšanai, kā arī to organizētāju un patieso labumu guvēju saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.
Izvērtējot Muitas kriminālpārvaldes darbības rezultatīvos rādītājus un analizējot no VID saņemtās ziņas, netika gūta pārliecība par to, vai Muitas kriminālpārvaldes darbs pietiekami efektīvi vērsts uz kontrabandas organizētāju un patiesā labuma guvēju atklāšanu.
Lai gūtu objektīvu priekšstatu par Muitas kriminālpārvaldes darba efektivitāti, esam lūguši Ģenerālprokuratūru izvērtēt un sniegt viedokli par šīs iestādes darbu kontrabandas organizētāju un organizētu noziedzīgu grupu atklāšanā.
Šādas pārbaudes veikšana neietilpst ne ministrijas, ne ministra biroja, ne ministra tiešā kompetencē. Šobrīd tiek gaidīti prokuratūras pārbaudes rezultāti. Pēc to saņemšanas tie tiks izvērtēti un sniegti plašāki skaidrojumi sabiedrībai.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
