Iesaki rakstu: 
Skaidras naudas darījumus šogad plānots izskaust valsts pārvaldē un būvniecībā, sākt to izskaušanu sabiedriskās ēdināšanas, viesmīlības pasažieru transporta un apsardzes nozarēs. Skaidras naudas izmantošanu darījumos fiziskām personām ierobežos līdz 3000 eiro un aizliegs par skaidru naudu iegādāties nekustamo īpašumu un transportlīdzekļus. Bankām jāzina viss!
Varu saderēt, ka Finanšu ministrija (FM) ļoti gribētu ar likumu noteikt, ka visiem Latvijas aborigēniem jāatver konts kādā no divām amerikāņu bankām – “Citadele” vai “Luminor” – un tajā jāglabā visa nauda līdz pēdējam centam.
Taču mūslaiku liekulība (sak, nav labi nodarboties ar konkrētu banku lobēšanu, lai gan praksē tas notiek vismaz pēdējos 25 gadus) un politkorektums (formāli jādod iespēja visiem) neļauj to izdarīt tik rupjā veidā, tāpēc vikingu bankām tiek krāmētas virsū arvien jaunas apsūdzības. “Danske Bank” no Baltijas valstīm nupat aizvācās. Nākamā noteikti būs “Swedbank”, un gan jau arī citas skandināvu bankas “pratīsies”.
Kā jau ierasts, FM, protams, to visu aptaisa ar cēliem nodomiem. Šādi ierobežojumi, raugiet, mazināšot ēnu ekonomiku, apgalvo FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Pērn ēnu ekonomikas ierobežošanā esot aktīvāk iesaistījušies “privātā sektora partneri” (kuriem, jāsaka, diezin vai bija cita izeja, ja viņi vēlējās še turpināt savu biznesu).
Apetīte rodas ēdot: Jarockis ir paziņojis, ka šogad plānots īstenot jaunus pasākumus skaidrās naudas aprites ierobežošanai, ieviest plašākas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī “uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanai veselības aprūpes nozarē”. Piesargieties! Jūsu šokolādīte taukos peldošajai medmāsiņai tiks iegrāmatota un represēta!
Jarockis arī draud, ka turpināsies pasākumi “uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā”. Un esot tak jāsaprot, ka “lielāki riski ēnu ekonomikā, kā arī noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā visbiežāk notiek ar skaidrās naudas darījumiem”. Tāpēc FM izstrādā priekšlikumus par lielākiem skaidras naudas ierobežojumiem.
Nu, tirliņi, kurš riskēs iebilst? Tā jūs parādīsiet savu noziedzīgo atbalstu ēnu ekonomikai – vienīgajam iemeslam, kāpēc Latvijas tautsaimniecība un patērētāji nonākuši tik spiedīgos apstākļos?
Tāpēc FM priekšlikumi jau šogad paredz samazināt skaidras naudas lietošanas slieksni darījumiem nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību. Un pie viena arī fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, – no pašreizējiem 7200 eiro uz 3000 eiro. Paredzēts noteikt aizliegumu veikt skaidrā naudā darījumus nekustamā īpašuma iegādei, savukārt transportlīdzekļu iegādei plānots noteikt ierobežojošu slieksni.
FM neatklāj, vai 2020. gadā par skaidru naudu vēl varēs iegādāties kaut vai sendviču ar kokakolu. Miniet paši, varbūt uzminēsiet!
Nejūtaties no visu “nopelnījuši”, folks? Nu, tad turpinām balsot par būtībā tiem pašiem politiķiem, par ko esam balsojuši pēdējo ceturtdaļgadsimtu! Jau sen mūsu priekšstāvjiem, lai iekļūtu varā, ir vajadzīgas tikai divas īpašības – alkatība un bezkaunība. Vārdos tās ienīzdams, vidējais Latvijas vēlētājs tās atbalsta katrās nākamajās vēlēšanās.
Karmas likums. Katrs saņem to, ko nopelnījis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
