Iesaki rakstu: 
Skaidras naudas darījumus šogad plānots izskaust valsts pārvaldē un būvniecībā, sākt to izskaušanu sabiedriskās ēdināšanas, viesmīlības pasažieru transporta un apsardzes nozarēs. Skaidras naudas izmantošanu darījumos fiziskām personām ierobežos līdz 3000 eiro un aizliegs par skaidru naudu iegādāties nekustamo īpašumu un transportlīdzekļus. Bankām jāzina viss!
Varu saderēt, ka Finanšu ministrija (FM) ļoti gribētu ar likumu noteikt, ka visiem Latvijas aborigēniem jāatver konts kādā no divām amerikāņu bankām – “Citadele” vai “Luminor” – un tajā jāglabā visa nauda līdz pēdējam centam.
Taču mūslaiku liekulība (sak, nav labi nodarboties ar konkrētu banku lobēšanu, lai gan praksē tas notiek vismaz pēdējos 25 gadus) un politkorektums (formāli jādod iespēja visiem) neļauj to izdarīt tik rupjā veidā, tāpēc vikingu bankām tiek krāmētas virsū arvien jaunas apsūdzības. “Danske Bank” no Baltijas valstīm nupat aizvācās. Nākamā noteikti būs “Swedbank”, un gan jau arī citas skandināvu bankas “pratīsies”.
Kā jau ierasts, FM, protams, to visu aptaisa ar cēliem nodomiem. Šādi ierobežojumi, raugiet, mazināšot ēnu ekonomiku, apgalvo FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Pērn ēnu ekonomikas ierobežošanā esot aktīvāk iesaistījušies “privātā sektora partneri” (kuriem, jāsaka, diezin vai bija cita izeja, ja viņi vēlējās še turpināt savu biznesu).
Apetīte rodas ēdot: Jarockis ir paziņojis, ka šogad plānots īstenot jaunus pasākumus skaidrās naudas aprites ierobežošanai, ieviest plašākas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī “uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanai veselības aprūpes nozarē”. Piesargieties! Jūsu šokolādīte taukos peldošajai medmāsiņai tiks iegrāmatota un represēta!
Jarockis arī draud, ka turpināsies pasākumi “uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā”. Un esot tak jāsaprot, ka “lielāki riski ēnu ekonomikā, kā arī noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā visbiežāk notiek ar skaidrās naudas darījumiem”. Tāpēc FM izstrādā priekšlikumus par lielākiem skaidras naudas ierobežojumiem.
Nu, tirliņi, kurš riskēs iebilst? Tā jūs parādīsiet savu noziedzīgo atbalstu ēnu ekonomikai – vienīgajam iemeslam, kāpēc Latvijas tautsaimniecība un patērētāji nonākuši tik spiedīgos apstākļos?
Tāpēc FM priekšlikumi jau šogad paredz samazināt skaidras naudas lietošanas slieksni darījumiem nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību. Un pie viena arī fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, – no pašreizējiem 7200 eiro uz 3000 eiro. Paredzēts noteikt aizliegumu veikt skaidrā naudā darījumus nekustamā īpašuma iegādei, savukārt transportlīdzekļu iegādei plānots noteikt ierobežojošu slieksni.
FM neatklāj, vai 2020. gadā par skaidru naudu vēl varēs iegādāties kaut vai sendviču ar kokakolu. Miniet paši, varbūt uzminēsiet!
Nejūtaties no visu “nopelnījuši”, folks? Nu, tad turpinām balsot par būtībā tiem pašiem politiķiem, par ko esam balsojuši pēdējo ceturtdaļgadsimtu! Jau sen mūsu priekšstāvjiem, lai iekļūtu varā, ir vajadzīgas tikai divas īpašības – alkatība un bezkaunība. Vārdos tās ienīzdams, vidējais Latvijas vēlētājs tās atbalsta katrās nākamajās vēlēšanās.
Karmas likums. Katrs saņem to, ko nopelnījis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
