Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī valstī ir novērojams būtisks preču un pakalpojumu cenu kāpums, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju, izskanējusi versija, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdzšinējo 21% vietā varētu tikt paaugstināts līdz 23%, kas lielākajai sabiedrības daļai “iesitīs pa kabatu” Tas gan nedraud Finanšu ministrijas vadošajām amatpersonām, kuras nekautrējas piepelnīties visdažādākos veidos, ieņemot vairākus amatus vienlaicīgi, turklāt vienai gādīgi ieceļot otru amatā.

Šķiet, ka ministram Arvilam Ašeradenam nepieklātos klāstīt idejas par labu pārvaldību un caurspīdīgumu, kamēr viņš nav sakārtojis pat savu „māju”, kur nu vēl domāt par premjera amatu. Ņemot vērā, ka tuvojas 2024. gada budžeta sastādīšana, kur vieniem palielinās nodokļus, bet citiem noraidīs prasības, vēlmes un vajadzības, ir īstais laiks izcelt tos trīs cilvēkus, kas to paveiks, vienlaikus piestūķējot savu kabatu ar nodokļu maksātāju euro.    

Baiba Bāne, Finanšu ministrijas valsts sekretāre

Baiba Bāne (attēlā) valsts pārvaldē strādā vairāk nekā 15 gadus, ieņemot dažādus atbildīgus amatus. Kopš 2014. gada viņa pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāres pienākumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāra amata pamatpienākumi ir vadīt ministrijas administratīvo darbu, izstrādāt ministrijas stratēģiju un organizēt tās funkciju izpildi, lai nodrošinātu politisko lēmumu īstenošanu saskaņā ar valdības nostādnēm. Apbrīnojami, ka, ieņemot tik nozīmīgu amatu, Baiba Bāne atrod laiku arī valdes locekļa amata ienākumu pildīšanai Rīgas brīvostas pārvaldē.

Attiecīgi Baibas Bānes valsts amatpersonas deklarācijas ļauj aprēķināt, ka pērn Finanšu ministrijas valsts sekretāres amatā viņa nopelnījusi 90444.22 eiro – tātad vairāk nekā 7500.00 eiro mēnesī. Savukārt šī pati Finanšu ministrijas valsts sekretāre, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē pērn nopelnījusi 37932.00 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī.

Jānorāda, ka Baibas Bānes ienākumi, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: Finanšu ministrijas gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 27000.00 eiro – 2021. gadā viņa saņēma vien 63339.64 eiro jeb vairāk nekā 5200 eiro mēnesī, bet Rīgas brīvostas pārvaldē 2021. gadā viņa saņēma 32 971.78 eiro – tātad vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.

Turpretim 2020. gadā Baiba Bāne, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē, nopelnījusi 34501.28 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 67756.97 eiro – tātad vairāk nekā 5600.00 eiro mēnesī.

Tātad Baibas Bānes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis: 2020. gadā – 102258.25 eiro, 2021. gadā – 96311.42 eiro un 2022. gadā – 128376.22 eiro. Acīmredzot laika gaitā divu svarīgu amatu pildīšana nekādā veidā nav traucējusi B. Bānes kā valsts amatpersonas algas pieaugumam.

Nez ko par to domā tie skolotāji un mediķi, kas šobrīd domā par pieaugušajiem elektrības pārvades tarifiem un bērnu palaišanu uz skolu. Varbūt viņi domā, ka būtu laiks valsts pārvaldei iedzīvināt OECD principu, ka viena persona nevar tik ilgu laiku ieņemt valsts sekretāra amatu?  Ja pat valsts prezidents nevar kalpot tautai ilgāk par 8 gadiem, kāpēc valsts sekretārs var nest savu krustu ilgāk, neierobežotu termiņu?

Jolanta Plūme, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos

Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme ir atalgota labāk nekā pati valsts sekretāre, kas liek domāt, ka ievērojams Baibas Bānes pienākumu slogs tiek deleģēts tieši viņas vietniecei, iespējams, pateicoties Baibas Bānes nespējai pilnvērtīgi pildīt visus savus valsts amatpersonas pienākumus.

Acīmredzami Jolantas Plūmes pieredze, strādājot Finanšu ministrijā jau 14 gadus, ir izveidojusi padziļinātu izpratni par budžeta veidošanu. Kopš 2014. gada viņa ieņem Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu budžeta jautājumos. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu viņai atļauts savienot ar valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet kopš 2021. gada 19. oktobra - arī ar padomes locekles amatu VAS “Valsts nekustamajos īpašumos”.

Jolanta Plūme Finanšu ministrijā pērn nopelnījusi 86302.57 eiro – tātad vairāk nekā 7000.00 eiro mēnesī. Jolanta Plūme ir spējusi atrast laiku un ieņemt ne tikai valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet arī padomes locekles amatu valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi”. Pērn Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece saņēma 41100.00 eiro jeb vairāk nekā 3400.00 eiro mēnesī, savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Jolanta Plūme nopelnījusi 32184.00 eiro – vairāk nekā 2600.00 eiro mēnesī.

Būtiski pieminēt, ka Jolantas Plūmes ienākumi pērn ir ievērojami pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņa saņēmusi 69750.81 eiro jeb vairāk nekā 5800.00 eiro mēnesī, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē J. Plūme saņēmusi 36897.15 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī, taču VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nopelnījusi 5334.68 eiro.

2020. gadā Jolanta Plūme, ieņemot valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, nopelnījusi 34460.30 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 69063.03 eiro – tātad vairāk nekā 5700.00 eiro mēnesī.

Attiecīgi J. Plūmes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis vēl ievērojamāks: 2020. gadā – 103523.33 eiro, 2021. gadā – 111982.64 eiro un 2022. gadā – 159 586.57 eiro.

Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors

Kopš 2018. gada Kārlis Ketners ieņem Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktora amatu.

Savā pamata darbavietā Finanšu ministrijā viņš pērn saņēmis 60917.16 eiro – tātad vairāk nekā 5076.00 eiro mēnesī. Taču Kārlis Ketners ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu Finanšu ministrijā, bet arī, lai piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā “Latvijas Loto”, tur pērn saņemot vēl 32880.00 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka Kārļa Ketnera ienākumi, ieņemot padomes priekšsēdētāja amatu valsts azartspēļu uzņēmumā un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 47626.62 eiro, bet VAS “Latvijas Loto” viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 14000.00 eiro – 2021. gadā viņš saņēma vien 18047.34 eiro. Ironiski, ka ņemot vērā Kārļa Ketnera amatu apvienošanu, šķiet, ka arī momentloterijas ietilpst Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstībā.

Bet te viena nianse – iepriekš pieminētā valsts sekretāre Baiba Bāne savā amatpersonas deklarācijā norāda, ka viņa ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāve. Tātad Kārli Ketneru “Latvijas Loto” padomes priekšsēdētāja amatā ir iecēlis neviens cits kā viņa tiešā priekšniece Finanšu ministrijā – valsts sekretāre Baiba Bāne. Vai tas nav interešu konflikts un klaja „šofera dēla” politika? Vai Kārlis Ketners kļūtu par šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, ja nestrādātu Finanšu ministrijā, bet skolā par skolotāju vai direktoru?    

Visu cieņu minētajām Finanšu ministrijas amatpersonām, kas spēj ne tikai veltīt pilnu uzmanību valsts attīstībai un pārvaldei, bet arī sekmīgi piepelnīties kā dažādu uzņēmumu valdes un padomes locekļi, vēlīgi saliekot valsts amatos savus padotos. Atliek tikai cerēt, ka visi šie amati viens otram netraucē un neliek apšaubīt darba kvalitāti un minēto amatpersonu patiesās intereses. Un rūpīgi sekosim Finanšu ministrijas retorikai budžeta sastādīšanā, kritizējot tos, kas par daudz grib, par daudz pelna un par maz strādā – pareizāk ir visiem kaut ko atņemt, kamēr Finanšu ministrijas spēka trio ienākumi katru gadu aug.

Novērtē šo rakstu:

248
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...