Iesaki rakstu: 
Šā gada 12. jūnijā notika kārtējā ēnu ekonomikas konference. Tajā tika prezentēts jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums. Pētījums liecina ka piektā daļa Latvijas tautsaimniecības joprojām atrodas ēnu ekonomikā. Pēc pētījuma datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā bija 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija samazinājums par 3,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadu. Bet konferences dalībnieki viennozīmīgi norādīja - ar esošo nodokļu politiku, mazinot ēnu ekonomiku, ekonomiskais uzrāviens nav iespējams.
Faktiski visā pasaulē darbojas progresīvā nodokļu sistēma, kur mazo ienākumu saņēmēji maksā mazāk un savukārt lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk. Šī sistēma līdzsvaro nevienlīdzību ienākumu pārdalē. Nodrošina sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nodrošina sabiedrības kopējo labklājību.
Fiksētā, tas ir regresīvā nodokļu sistēma darbojas vien nedaudzās trešās pasaules valstīs un bijušajās postpadomju valstīs tai skaitā arī Latvijā, turklāt vēl Latvijā bija noteikta lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 20% apmērā.
No valsts neatkarības atjaunošanas laikiem Finanšu ministrijā nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķinu par kopējo nodokļu un nodevu slogu, neapliekamā minimuma apmēra nozīmi iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā.
Pēc pasaules organizāciju - kā Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Komisija - rekomendācijām un spiediena Latvija tikai ar 2018. gadu ieviesa progresīvā nodokļu sistēmu.
Bet kā vienmēr Latvijā ir pierasts, jaunā nodokļu sistēma tika pieņemta nejēdzīgi, bez izpratnes par nodokļu metodoloģiju – jaunā progresīvā nodokļu sistēma faktiski visus darba ņēmējus, tas ir 90%, salika vienā, pirmajā progresīvā nodokļa kāpnē. Pēc fakta progresivitāte nodokļa sistēma ir simboliska, būtībā ir palikusi tā paša vecā, postpadomju regresīvā nodokļu sistēma.
Kāda ir mūsu nodokļu sistēmas konkurētspēja ar citām pasaules valstīm. Singapūrā zemākā progresīvā nodokļa (IIN) likme ir 2%, Somija 6.5%, Vācijā 14%... Latvijā tagad ir 25.5%.
Lielbritānijā darba ņēmējam bez apgādājamiem efektīva nodokļa likme neto darba algai 1000 eiro ir 7,2% Latvijā tā ir 40%. Lielbritānijā pamatpārtikas produktiem PVN likme ir 0% , Latvijā ir pasaulē otrā lielākā PVN likme pārtikai 21%.
Šāds salīdzinājums definē, ka Latvijā ir viena no nejēdzīgākajām nodokļu sistēmām pasaulē.
2000.gadu sākumā Latvijas IKP izaugsmes temps vidēji bija 8%, 2000.gadā – 6,4%, 2003.gadā – 7,5%. 2004.gadā jau sasniedza 8,6%, un tas bija lielākais attīstības temps starp ES 25 dalībvalstīm, būtiski apsteidzot savus kaimiņus Igauniju un Lietuvu. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, valsts IKP četros gados bija pieaudzis par 40%. Latvija tad bija Baltijas ekonomiskās izaugsmes tīģeris!
Latvijā tajā laikā bija regresīvā nodokļu sistēma. Un ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā pārsniedza 40% apmēru. Ēnu ekonomika kompensēja valsts nejēdzīgo regresīvo nodokļu sistēmu, tā pildīja progresivitāti ienākumu pārdalē.
Pēc 2008.-2010. gada Latvijas finanšu krīzes V. Dombrovska, Vienotības valdība sāka aktīvu cīņu pret ēnu ekonomiku. Viņi sāka aktīvu kampaņu nodokļu iekasēšanā no nejēdzīgās, regresīvas nodokļu sistēmas.
Nodokļu politika katrā valstī ir kā instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku un stimulēt vai bremzēt kādas nozares (tautsaimniecības sektora) attīstību, ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempus.
Banku sektora glābšanai uz iedzīvotāju rēķina un sāktajai cīņai ar ēnu ekonomiku bija graujoša ietekme uz valsts tautsaimniecību. Reģioni tika atbrīvoti no cilvēkiem, valsti pameta trešdaļa darbspējīgo iedzīvotāju, un pamatā tie bija jaunieši.
Tagad ir redzamas tās traģiskās, ekonomiskās sekas cīņai ar ēnu ekonomiku – demogrāfiskā katastrofa, darbaspēka deficīts, pensiju sistēmas bankrots. Tautsaimniecības zaudējumi desmit gadu periodā ir vidēji ap 80 miljardiem eiro.
Latvijas atpalicības cēlonis ir hroniski sliktā valsts pārvaldība. Tās problēma ir valsts pārvaldes ekonomiskais analfabētisms. Finanšu ministrijas darbiniekiem nav pat izpratnes par nodokļu veidošanas principiem.
Tāpēc tagad ātrākais un efektīvākais ekonomikas atlabšanas posms būtu ieviest kādas valsts saprotamu, efektīvi darbojošos nodokļu sistēmu, - es ieteiktu, piemēram, Singapūras vai Somijas nodokļu sistēmu.
Bet, ja Finanšu ministrija nevēlas mainīt esošo valstī nejēdzīgo, postpadomju regresīvo nodokļu sistēmu un vēlas, lai pieaugtu valsts IKP, lai Latvija atkal būtu “ Baltijas ekonomiskais tīģeris”, tad efektīvā ekonomikas izaugsmes recepte būtu - palielināt ēnu ekonomikas apmēru līdz 30- 34%.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
