Finanšu ministrijas veiktā „Liepājas metalurga” uzraudzība izrādās vēl paviršāka un virspusējāka
PIETIEK04.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan finanšu ministrs Andris Vilks Pietiek jau publiskotā oficiālā vēstulē ir apgalvojis, ka Finanšu ministrija it kā veikusi regulāru metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs „finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”, nu izrādās, ka ministrijas uzraugi nav pamanījuši ne dīvainības iespaidīgo valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma valdes un padomes atalgojuma sistēmā, kas liek domāt par gadiem ilgu atalgojuma shēmu izmantošanu un „nodokļu optimizāciju”, ne pat faktu, ka ar Liepājas metalurga padomes locekli cieši saistīts uzņēmums ilgus gadus veicis uzņēmuma auditu. Apstiprinot aizdomas par ministrijas veiktās uzraudzības nolaidīgo un paviršo raksturu, tā nespēj pat nosaukt konkrētās amatpersonas, kas šo uzraudzību it kā veikušas.
Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK, pirms divām nedēļām acīmredzami bija liels pārsteigums Ministru kabinetam, tostarp Ekonomikas un Finanšu ministrijām.
Pēc šī paziņojuma vairākas valdības amatpersonas dažādā veidā pauda savu pārsteigumu par tā saturu un pamatojumu, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka uzņēmumā ir „jāveic padziļināta finanšu analīze un tikai tad var lemt par tālākajām darbībām”. Arī no citu valdības pārstāvju teiktā izrietēja, ka tikai pēc Liepājas metalurga vadības paziņojuma un tā faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina tikšanās ar premjeru viņi uzzinājuši par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.
Taču tad Pietiek rīcībā nonāca gadu un trīs mēnešus sena finanšu ministra Vilka parakstīta vēstule, no kuras izrietēja – ministrs uz viņam jau tolaik izteiktām bažām apgalvojis, ka „veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”. Tas tika attiecināts tieši uz Liepājas metalurgu, kam valdība izsniegusi kredīta garantijas uzņēmuma vērienīgajam modernizācijas projektam. Taču no vēstules izrietēja, ka veiktā uzraudzība ir bijusi tikai formāla un pieprasīta faktiski tikai informācija, kas iegūstama katram interesentam.
„Galvojumu līgumu darbības laikā AS Liepājas metalurgs saskaņā ar Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu regulāri sniedz Finanšu ministrijā bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatus, vismaz vienu reizi sešos mēnešos Aizdevēja noteiktu aktuālu Aizņēmēja reitingu, katru gadu līdz 31.jūlijam zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu, līdz katra gada 31.jūlijam zvērināta revidenta slēdzienu par iepriekšējā gada finansiālo darbību un aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu,” veiktos „uzraudzības” pasākumus aprakstījis finanšu ministrs.
Lai noskaidrotu, vai tiešām tie bijuši visi pasākumi, ar kādu palīdzību valsts uzraudzījusi uzņēmumu, kam sniegusi aptuveni 60 miljonu latu vērtās kredīta garantijas, Pietiek aizvadītajā nedēļā uzdeva Finanšu ministrijai šādus jautājumus:
1) kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas šo uzraudzību?
2) kā tieši šī uzraudzība veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?
3) ar kādām citām valsts institūcijām šīs personas sazinājušās, lai iegūtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai?
4) cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs uzraudzības rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par uzraudzības rezultātiem?
5) kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas minētā uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi", kā tas minēts publicētajā ministra vēstulē?
6) kā tieši šī analīze veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?
7) cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs analīzes rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par analīzes rezultātiem?
Taču izrādījās, ka ministrija, apstiprinot šaubas par veiktās uzraudzības paviršumu un virspusību, nespēj nosaukt pat nevienu konkrētu ministrijas amatpersonu, kas būtu nodarbojusies ar šo „uzraudzību”. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Finanšu ministrijas ļoti vispārīgo skaidrojumu uz šiem konkrētajiem un skaidrajiem jautājumiem:
„Lai varētu izprast valsts galvojumu sniegšanas un uzraudzības procesu, sniedzam vispārīgu informāciju.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētos galvojumus valsts vārdā sniedz finanšu ministrs, savukārt galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
Atbilstoši 01.06.2010. MK noteikumiem Nr.501 „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”: Valsts kase kārto galvojuma finanšu uzskaiti, reģistrē visus norēķinus un finanšu saistības sakarā ar galvojuma līgumu un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.
Atbilstoši Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumam, kuru paraksta kredīta ņēmējs un finanšu ministrs, Galvinieka uzdevumā ar galvojuma apkalpošanu un uzraudzību saistītos jautājumus kārto Valsts kase.
Atbilstoši MK noteikumiem, kredīta ņēmējs regulāri Finanšu ministrijai iesniedz:
- bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu,
- informāciju par kredītiestādes izmaksātajām summām, veikto kredīta pamatsummas un procentu atmaksu,
- informāciju par to, ka nevarēs veikt maksājumu saskaņā ar kredītlīgumu, galvojuma vai galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu,
- papildu informāciju par kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli (pēc FM pieprasījuma),
- informāciju par maksātnespējas procesu, ja tāds ir uzsākts,
- informāciju par jebkuras personas tiesā celtu prasību pret kredīta ņēmēju par saistību neizpildi.
2010.gadā tika izstrādāti un stājās spēkā jauni MK noteikumi Nr.501„Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”, kas ieviesa jaunus papildus mehānismus valsts galvoto aizdevumu plānošanā, sniegšanā un uzraudzībā:
1) nosakot kārtību kādā pretendenti var pieteikties uz valsts galvojuma saņemšanu, kā arī nosakot, kur un kādā veidā tiek publicēta informācija par iespējām saņemt valsts galvojumu;
2) izstrādājot vienotus kritērijus, pēc kādiem tiek vērtēti potenciālie valsts galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti;
3) nodrošinot, ka potenciālie galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti tiktu izvērtēti pirms galvojuma iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā;
4) pastiprinot valsts galvoto kredītu uzraudzību, nosakot, ka kredītiestāde kredīta izmaksas veic tikai pēc apliecinājuma no Finanšu ministrijas saņemšanas par projekta iepirkumu līgumu saskaņošanu un projekta līdzfinansējuma saņemšanu atbilstoši projekta biznesa plānam tikai rēķinu apmaksai saskaņā ar noslēgtiem līgumiem; nodrošinājums tiek apdrošināts par atjaunošanas vērtību; reizi gadā kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu un divus mēnešus pēc projekta īstenošanas beigām kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā projekta gala ziņojumu.
Valsts galvojumi AS Liepājas Metalurgs tika izsniegti 2009.gada 30.decembrī atbilstoši MK 2005.gada 12.jūlija noteikumiem Nr.513, kas neparedzēja ne iepirkumu līgumu, ne rēķinu saskaņošanu, turklāt paredzētais galvojums likumā „Par budžetu 2009.gadam” tika iekļauts bez galvojuma saņēmēja un tā projekta izvērtēšanas.
Tomēr papildus Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumā tika iekļauts, ka Liepājas Metalurgs iesniedz:
-10 dienas pirms katra maksājuma apliecinājumu, ka tas tiks veikts;
- ik pēc 6 mēnešiem Aizdevēja noteiktu reitingu;
- katru gadu līdz 31.jūlijam zvērinātu revidentu pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu un zvērināta revidenta slēdzienu par Aizņēmēja iepriekšējā gada finansiālo darbību un Aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu;
- papildu informāciju par Aizņēmēja finansiālo stāvokli un komercdarbību;
- Aizņēmējs apņemas līdz pilnīgai šī līguma saistību izpildei bez Galvinieka rakstiskas piekrišanas bez jau noslēgtajiem līgumiem nenoslēgt dāvinājuma līgumus ar trešajām pusēm, kā arī bez Galvinieka rakstiskas piekrišanas nenoslēgt:
1) jaunus līgumus, kuros paredzēts naudas līdzekļu aizņēmums, ja to summa atsevišķā līgumā vai vairāku līgumu summā pārsniedz līgumā noteiktu summu kopš šī Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma parakstīšanas brīža;
2) aizdevuma līgumus, ja to summa atsevišķā līgumā vai vairāku līgumu summā pārsniedz līgumā noteiktu summu kopš šī Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma parakstīšanas brīža;
3) līgumus par Aizņēmēja aktīvu (tai skaitā kustamās mantas un nekustamās mantas) apgrūtināšanu ar parādiem (ķīlas, galvojuma u.c. līgumi), izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams; 1. punktā noteikto naudas līdzekļu aizņēmumu nodrošināšanai ar ķīlām, kuru vērtība saskaņā ar sertificēta vērtētāja noteikto tirgus vērtību atsevišķas ķīlas vai vairāku ķīlu kopsummā nepārsniedz līgumā noteiktu summu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Līdz ar to, Finanšu ministrija un tās uzdevumā Valsts kase var veikt tikai tās darbības, kas ir noteiktas normatīvajos aktos, t.i. galvojumu uzraudzība notiek saskaņā ar iepriekšminētajos normatīvajos aktos noteikto un attiecīgi nosacījumi ir iekļauti Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumā.
Finanšu ministrija veic uzņēmuma darbības monitoringu sava pilnvarojuma robežās, kas nekādā gadījumā neietver tiesības iejaukties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā vai valdes stratēģiskajos vai finanšu lēmumos. Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Komerclikumu AS Liepājas Metalurgs padomei kā sabiedrības pārraudzības institūcijai, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā, ir jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem. Padomes tiesības, uzraugot valdes darbību, nosaka Komerclikuma 293. pants.
Uzņēmuma, kā galvojuma saņēmēja, uzraudzības mehānisms tiek sadalīts blokos:
- Finansēšanas departamenta un Juridiskā departamenta amatpersonas darbojas pie darījuma slēgšanas, pieprasot visus likumā noteiktajā kārtībā dokumentus, kā arī uzrauga noslēgto līgumu nosacījumu izpildi;
- Finanšu risku vadības departamenta amatpersonas pie galvojuma izsniegšanas analizē uzņēmuma iesniegto biznesa plānu, un sagatavo Finanšu ministram ziņojumu par pieprasītā galvojuma iespējamajiem riskiem, kā arī regulāri seko līdzi uzņēmuma finanšu situācijai, pamatojoties uz iesniegto (Līgumā noteikto) informāciju, kā arī pēc vajadzības pieprasot papildu informāciju;
- Norēķinu departamenta amatpersonas kontrolē, lai kārtējie maksājumi par saistībām tiktu veikti savlaicīgi un pilnā apmērā.
Regulāri vismaz reizi ceturksnī Valsts kasē tiek pārvērtēta galvojuma atmaksas iespējamība, pamatojoties uz iesniegto finanšu informāciju. Vismaz reizi gadā tiek sagatavots ziņojums Finanšu ministram par galvojuma portfeļa kvalitāti.
Valsts kase regulāri nosaka galvotā aizņēmuma atmaksas iespējamību, vērtējot:
- saistību rādītāju (pašu kapitāla attiecība pret kreditoru kopsummu, neieskaitot nākamo periodu ieņēmumus);
- pelnītspējas rādītāju (peļņas/ zaudējumu attiecība pret neto apgrozījumu);
- likviditātes rādītāju (apgrozāmo līdzekļu attiecībā pret īstermiņa saistībām, neieskaitot nākamo periodu ieņēmumus);
- galvojuma nodrošinājuma kvalitāti, kas tiek noteikta, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas nav vecāks par 1 gadu, piemērojot ātrās realizācijas koeficientu atkarība no nodrošinājuma sastāva;
- uzņēmuma kredītvēsturi;
- uzņēmuma juridisko statusu;
- projekta risku.
Informāciju par saraksti ar citām institūcijām sniegsim atsevišķi.”
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
