Finanšu ministrs nespēj piespiest VID ģenerāldirektori mazināt korupciju viņas vadītajā iestādē

“Neatkarīgā” kopš 5. septembra gaidīja finanšu ministra atbildes uz jautājumiem par situāciju VID. “Neatkarīgā” aicināja ministru izklāstīt savu redzējumu, kādēļ VID amatpersonas regulāri iekļūst koruptīvos skandālos, tostarp krimināllietās. Lai arī atbildes nav sniegtas uz visiem jautājumiem, tomēr tajās ministra pozīcija par VID problēmām iezīmēta visai skaidri.

Uz 20 “Neatkarīgās” jautājumiem J. Reirs sniedza šādu atbildi: “Korupcijas mazināšana un apkarošana VID jau ilgstoši ir bijusi prioritāte, taču, kā secinām gan no Jūsu minētajām krimināllietām, gan arī ņemot vērā citus koruptīvos gadījumus, ir acīmredzams, ka veiktie pasākumi nav devuši pietiekami labus rezultātus. Īpaši tas attiecināms uz VID muitas dienestu, kur korupcijas apmēri ir sasnieguši vēl nebijušus apmērus.

Par VID vadības nespēju un nevēlēšanos novērtēt pietiekami augstu koruptīvo problēmu apmērus liecina arī fakts, ka 2016. gadā tika veikts ārpakalpojuma audits: “Korupcijas novēršanas procesu novērtējums Valsts ieņēmumu dienestā”. Ārējā audita secinājumi un rekomendācijas bija visaptverošas un apjomīgas, taču VID praksē tās īstenoja tikai daļēji, un atsevišķas rekomendācijas netika ieviestas vispār.

Pamatojoties uz finanšu ministra rezolūciju, Finanšu ministrija (FM) veica “Korupcijas novēršanas procesu novērtējuma Valsts ieņēmumu dienestā” pēcpārbaudi.

FM uzskata, ka ieteikumi pēc būtības nav ieviesti. Visas VID darbības norāda uz to, ka VID nav vēlmes īstenot atsevišķas rotācijas, piemēram, vadītāju rotāciju. Par to liecina presē izskanējusī informācija, vairākkārtēja komunikācija gan vēstulēs, gan sanāksmēs.

VID ģenerāldirektore nespēj efektīvi īstenot korupcijas mazināšanas pasākumus, kas izriet no auditos konstatētiem trūkumiem un secinājumiem. Vēstuļu rakstīšana un sanāksmju organizēšana nav vērtējama kā darba rezultāts, bet gan kā procesa imitācija, lai novilcinātu uzdevuma izpildi, kā arī neliecina par nulles toleranci koruptīvām parādībām VID muitā un arī citās struktūrās.

Tā vietā, lai īstenotu pārmaiņu vadību un pildītu ministra uzdevumus, ar publikācijām medijos tiek radītas rīcības ilūzijas, un faktiskā rīcība neliecina par patiesu vēlmi sasniegt labāku rezultātu.

FM ir izdots rīkojums par dienesta pārbaudes uzsākšanu, kuras mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu neveikt muitas vadības rotācijas, ilgstoši atlikt un nepildīt rezolūciju par VID rotācijas veikšanu.

2022. gada 9. jūnijā tika izdota rezolūcija, ar kuru VID uzdots līdz 2022. gada 15. jūnijam veikt VID amatpersonas (iepriekš VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Terehovas MKP vecākais muitas uzraugs) Aināra Lipska reputācijas izvērtējumu saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17. panta pirmo daļu un pieņemt atbilstošu lēmumu, un nekavējoties par to informēt Finanšu ministriju.

Vienlaikus Finanšu ministrija ir vērsusi VID uzmanību uz to, ka VID lēmumi disciplinārlietās nav pietiekami pamatoti un tajās trūkst pierādījumu. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 8. pantā ir noteikts, ka pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums. Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

2022. gada 9. jūnija rezolūcijā uzdots VID arī izvērtēt VID disciplinārlietu izskatīšanas un lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu sagatavošanas procesu, īpaši pievēršot uzmanību lietās esošo pierādījumu, uz kuriem pamatoti secinājumi, nodrošināšanai un nostiprināšanai, un visu lietā esošo pierādījumu precīzai norādīšanai lēmumos par disciplinārsoda piemērošanu un sagatavot atbilstošus iekšējo normatīvo aktu grozījumus.

VID vairākkārt tika pagarināta uzsāktā A. Lipska nevainojamas reputācijas izvērtēšana un līdz pat šim brīdim nav pabeigta.

Par konkrēto krimināllietu statistikas rādītājiem, izmeklēšanas gaitu un tiesvedības procesu informācija būtu pieprasāma attiecīgajai institūcijai vai tiesu instancei.”

“Neatkarīgā” ministram vaicāja:

Šā gada 24. augustā kārtējo reizi tika aizturētas VID amatpersonas. Šādas aizturēšanas un aizdomās turētās personas statusa piemērošanas VID darbiniekiem notiek visai regulāri. Tas, protams, liecina par VID Iekšējās drošības pārvaldes, KNAB, prokuratūras un citu tiesībsargājošo institūciju darbu. Vienlaikus tas vedina domāt, ka VID struktūrās varētu būt izveidojusies kukuļu ņemšanas kadru kalve. Kāds ir Jūsu redzējums?

19. augustā kļuva zināms, ka Augstākā tiesa ierosinājusi kasācijas tiesvedību lietā, kurā par neizpaužamu ziņu izpaušanu apsūdzēts bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Šā gada 5. jūlijā kļuva zināms, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kādreizējam VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītāja Andrim Ābolam par neizpaužamu ziņu izpaušanu piespriedusi nosacītu cietumsodu uz diviem gadiem. Līdzīgas apsūdzības pirms tam izvirzītas vēl vairākiem VID struktūru darbiniekiem. Vai neizpaužamu ziņu izpaušana līdzīgi kā kukuļņemšana ir sistēmiska parādība?

Pieļauju, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanas tendenci esat pārrunājuši ar savu padomnieku profesionāli slepenas informācijas glabāšanā Kasparu Čerņecki un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Vai slepenās informācijas tīkotāji ir vienkāršie uzņēmēji, darbarūķi, vai starp tiem ir arī ārvalstu slepeno iestāžu pārstāvji vai to deleģētas personas?

Esat identificējuši ārvalstu slepeno dienestu interesi par muitas un citiem VID struktūrvienību rīcībā esošajiem datiem? Vai kādu interesentu ir izdevies arī aizturēt?

Šā gada 27. jūnijā kļuva zināms, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar citu VID struktūrvienību un KNAB aizturējusi piecas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas un trīs privātpersonas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, nelikumīgu akcīzes preču apriti lielos apmēros personu grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju - veiktas vairāk nekā 15 kratīšanas divos kriminālprocesos. Šāda noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija jau vedina domāt, ka daļa VID darbinieku visai cieši saistīti ar organizēto noziedzību. Vai arī šāda veida noziedzīgie nodarījumi kļuvuši par ierastu praksi VID darbā?

9. jūnijā parādījās ziņa, ka VID pēc korupcijas skandāla atlaisto muitnieku Aināru Lipski atjaunos darbā tikai pēc finanšu ministra Jāņa Reira rīkojuma. Lipskis bija viens no tiem 29 muitniekiem kurš iekrita tiesībsargu nagos pērn 23. martā veiktajās kratīšanās Terehovas muitas kontroles punktā. Cik noprotams, Lipskis ticis cauri ar vieglu izbīli, jo pie viņa skapītī atrasti vien pieci eiro, kas teorētiski nu nekādi nevar būt kukulis. 20 viņa kolēģi sēdās uz apsūdzēto sola. Kāds pašlaik ir sausais atlikums no pērn veiktajām aizturēšanām Terehovā?

Kāds ir lielākais un kāds ir mazākais VID struktūrvienību darbinieku pieņemtais kukulis? Kas ietekmē kukuļu apjomus - inflācija, darbinieku kontroles mehānismi, kravu plūsmu intensitāte? Vai tiek fiksētas kukuļa apjoma svārstības?

Šā gada 8. jūlijā stājās spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru bijušajam VID vecākajam muitas uzraugam Arvilam Pastaram piespriests septiņu mēnešu cietumsods par 154 441 eiro laimesta nenorādīšanu deklarācijā. Vai tas ir vienīgais VID darbinieks - lielo laimestu laimētājs?

Šā gada 9. jūnijā Finanšu ministrijā tapa rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu VID saistībā ar rotāciju neveikšanu. Dienesta pārbaudes mērķis esot bijis noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, neveicot VID struktūrvienību, tostarp arī Muitas pārvaldes, augstākās vadības rotācijas. Kāds pašlaik ir uzsāktās pārbaudes rezultāts? Vai tās mērķis ir sasniegts?

Kādas pašreiz ir Jūsu attiecības ar VID ģenerāldirektori?

Jūs ministra krēslā nonācāt 2019. gada 23. janvārī, bet Ieva Jaunzeme 2019. gada 11. februārī. Varam teikt, ka Jūs Jaunzemes kandidatūru saņēmāt mantojumā no vecās valdības. Cik svarīga vai nesvarīga ir finanšu ministra un VID ģenerāldirektora savstarpējā sapratne un spēja sadarboties?

Jūs kā par nozari atbildīgais ministrs ilgstoši publiski esat kritizējis VID un tā vadītājas darbu. Kāpēc nekas nemainās? Jums pietrūkst likumisku iespēju kaut ko ietekmēt?

Vai tas ir pareizi, ka aizejošajai valdībai ir iespēja nākamajai valdībai atstāt mantojumā savus kadrus vadošos amatos?

Pēc “pietiek.com” informācijas, viens no 24. augusta VID amatpersonu kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros aizturētajiem ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora, ģenerāļa Kaspara Podiņa uzticamības persona - pārvaldes augsta ranga darbinieks Intars Štālbergs. Vai ir pamats runāt par draudzīgiem darbinieku grupējumiem VID, par VID astoņkāji?

Saistībā ar spēju ietekmēt VID lēmumus bieži tiek pieminēts politiķa Edgara Jaunupa vārds. Vai tā varētu būt patiesība?

Kādi pasākumi būtu jāveic, lai VID struktūrvienībās apsīktu likumpārkāpumi - jāmaina vadība, vadības vietnieki, struktūrvienību vadītāji?

Pēc prokuroru Dženas Andersones un Kaspara Andruškina publiski stāstītā, pērn martā Terehovas robežkontroles punktā aizturētie muitnieki no autovadītājiem ņemtos kukuļus slēpuši zem formastērpu uzplečiem un dienesta skapīšos, kukuļi slēpti formastērpos, piemēram, speciāli izšūtā kabatiņā un zem formastērpa uzplečiem, nauda slēpta dienesta lukturīšos, muitas administratīvās ēkas ģērbtuvē izveidotas naudas slēptuves, viena maiņa apģērbu skapītī naudu likusi cepurē, bet otra muitnieku maiņa naudu slēpusi speciāli izveidotā slēptuvē aiz skapīša, slēptuve pie skapīša piestiprināta ar magnētiem. Tas viss izklausās sirsnīgi un prozaiski. Jums viens no padomniekiem ir tautā iemīļotais dzejnieks un mūziķis Guntars Račs. Otrs padomnieks tautā pazīstams mūziķis Ints Dālderis. Vai nebūtu lietderīgi beidzot rast iespējas sacerēt mūziklu par muitnieku veiksmēm un neveiksmēm, piemēram, “Muitā ripo kukulītis”?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu: