Iesaki rakstu: 
„Cilvēkam pašam ir jāizvērtē, vai viņš šeit grib dzīvot un strādāt, vai viņam ir citur labāk, valsts nevar aizturēt. Valsts nevar ar katru cilvēku iet un auklēties, mēs varam kaut kādu rāmi piedāvāt, bet nevaram pilnībā to risināt,” – šie ir precīzie vārdi, ko trešdien TV tiešraidē paziņoja mūsu finanšu ministrs Andris Vilks.
Vienīgais, ko pēc būtības šai sakarā var teikt, ir – pieminēt vēl dažus citus, tikpat precīzi citētus apliecinājumus.
1) „Latvijai ir vajadzīgs katrs cilvēks. Tāpēc valstij ir jāgarantē Latvijas cilvēkiem iekļaujoša un konkurētspējīga izglītība, laba veselības profilakse un aprūpe, stabili sociālās drošības tīkli.”
2) „Latvijai ir vajadzīgs katrs bērns, tāpēc skolas gados viņam maksimāli jāizkopj sava personība. Šai prasībai jākļūst par atskaites punktu, vērtējot skolotāju darbu un ieguldījumu.”
3) „Valsts politika ir bijusi neefektīva, tā arī slikti pildījusi pienākumu izlīdzināt sociālekonomisko apstākļu ietekmi un nodrošināt, lai visiem cilvēkiem Latvijā būtu līdzvērtīgas iespējas iegūt labu izglītību un saņemt veselības aprūpi.”
4) „Latvijas sabiedrība strauji noveco. No 1991. līdz 2009.gadam bērnu skaits samazinājies gandrīz uz pusi, 2060.gadā katriem trim strādājošajiem būs jāuztur divi pensionāri. Zemās dzimstības un emigrācijas dēļ pārskatāmā nākotnē sociālās drošības izdevumu īpatsvars valsts izdevumos palielināsies. Mēs nedrīkstam šīs problēmas ignorēt, bet mums vēl ir pietiekami daudz laika, lai tās mērķtiecīgi risinātu. Mēs vairāk atbalstīsim ģimenes ar bērniem.”
5) „Latvijas bagātība ir izglītoti un kvalificēti ārsti un medicīnas māsas. Mums viņi jāsaglabā viņi Latvijā, ieviešot skaidrību par pārmaiņām Latvijas veselības sistēmā.”
6) „Ikvienam indivīdam jānodrošina pilnvērtīgas dzīves iespējas sabiedrībā, izskaužot aprūpes formas, kuras veicina sociālo atstumtību.”
Kas šie tādi par citātiem? Tie, rau, ir vārdiskie makaroni, kurus šī paša Andra Vilka pārstāvētā Pilsoniskā savienība un apvienība Vienotība pirms vēlēšanām kāra uz viņu tik kaismīgi mīlētās Latvijas tautas ausīm.
Un kā jūs domājat – vai tagad šīs principiālās un atbildīgās pindacīšu, bendrāšu un ēleršu organizācijas metīsies izslēgt vai vismaz norāt savu biedru un pārstāvi par „principu” un „vērtību” piemiršanu?
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
