Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi, šodien atkārtoti publicējam Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas rakstu, kas pirmoreiz tika publicēts pirms apaļa gada un, raugoties no šodienas skatu punkta, iespējams, uz daudzām norisēm un gaismā nākušiem faktiem var likt paraudzīties citādi.

Kas kopīgs Andrim Rāviņam, Mārim Dzenītim, Mārim Martinsonam, Aināram Šleseram, Mārtiņam Tenbergam un Aigaram Lūsim? Viņi visi ir bijuši saistīti ar politisko darbību, taču nav valdošās partijas Vienotība biedri, visi ir iesaistīti uzņēmējdarbībā vai saimniecisku lēmumu pieņemšanā, gandrīz visi, izņemot tikai A. Rāviņu, no tās ir bijuši spiesti atteikties vai būtiski samazināt savas politiskās aktivitātes. Visiem viņiem šīs atteikšanās pamatā ir bijušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes sāktas lietas, kas sākušās ar nopludinātu informāciju un skaļiem šīs struktūras vadības paziņojumiem par valstij izkrāptiem miljoniem, bet pēc tam klusi izčākstējušas, liekot runāt par tās paspārnē izveidotu "politisko pasūtījumu galdu".

"Pasūtījumu galda" darbības shēma

Sākt kriminālprocesu uz kāda iesnieguma pamata, nopludināt par to informāciju kādam no pietuvinātiem medijiem, pēc tam nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem par valstij nodarītiem miljonu zaudējumiem un "iespējamiem" noziedzīgiem nodarījumiem, sarīkot kratīšanas, izņemt iespējami daudz dokumentu, tos iespējami ilgi neatdot un ilgstoši pat nemēģināt izpētīt, piemērot aizdomās turētā statusu, kas cilvēkam rada virkni neērtību.

Tad vēl noteikt dažādus drošības līdzekļus, īpaši neērtības radošo liegumu izbraukt no valsts, bet, pats galvenais, kriminālprocesu vilkt maksimāli ilgi un, kad izmeklēšanas termiņi iet uz beigām, censties to izbeigt uz nereabilitējoša pamata - parasti noilguma dēļ, kas tāpat atstāj ēnu uz konkrētās personas reputāciju.

Šī ir "politisko pasūtījumu galda" darbības shēma, kuras izpildījums dažādās variācijās pēdējos gados saskatāms saistībā ar virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuri iesaistījušies politiskajā darbībā vai tās atbalstīšanā, taču atļāvušies nepiederēt pie valdošās partijas, kuras redzamiem biedriem pret šādām aktivitātēm ir "imunitāte".

Uz tādiem kliedzošiem gadījumiem kā Arta Kampara "nauda no tumbočkas", Dzintara Zaķa un Aigara Štokenberga "nodokļu optimizācijas pasākumi" un Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmuma veiksme valsts pasūtījumu iegūšanā Finanšu policija ir pievērusi acis. Tikmēr citos gadījumos pietiek ar kādas personas iesniegumu, lai nekavējoties tiktu sākts kriminālprocess.

Skaļi sāk, klusi izbeidz

Pirmais mūslaiku Latvijā par šādu iespējamību pārliecinājās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība). Pēc tam, kad bija saņemts viņa politiskā konkurenta, kandidāta uz Jelgavas mēra amatu Arņa Razminoviča iesniegums par uzņēmumaJelgavas siltumtīklu uzņēmums aktīvu iznomāšanu, Finanšu policija ne tikai ierosināja kriminālprocesu, bet arī noteica A. Rāviņam aizdomās turētā statusu un drošības līdzekli.

Tiesa, šajā gadījumā ātri iejaucās prokuratūra: uzraugošā prokurore Vida Kravcova atzina, ka Finanšu policija A. Rāviņam aizdomās turamās personas statusu ir piemērojusi nepamatoti, un to atcēla, neraugoties uz Finanšu policijas iebildumiem. Savukārt pats kriminālprocess 2006. gadā tika izbeigts, Finanšu policijai atzīstot, ka notikušajā vispār nav nozieguma sastāva.

Tolaik šis vēl bija tikai atsevišķs gadījums - tāpat kā Finanšu policijas 2008. gadā sāktais un tai pašā gadā izbeigtais kriminālprocess pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu: septiņu mēnešu laikā Finanšu policija spēja secināt, ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespēju šo deklarāciju iesniegt.

Taču pēc 2010. gada šī pati shēma jau uzlabotā variantā ir tikusi izmantota aizvien biežāk. 2010. gada 16. augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti (Jūrmala - mūsu mājas), turklāt interesanti, ka kriminālprocess tika sākts nevis pēc kāda konkrēta Krimināllikuma panta, bet pēc nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā".

Nav izslēgts, ka, nespējot panākt savu ar tiesiskām metodēm, cilvēki savā izmisumā ķeras pie Finanšu policijas kā pēdējā glābiņa, izteicās M. Dzenītis, kura uzņēmumi tolaik bija iesaistīti tiesvedībā ar multimiljonāru, pašlaik kā kultūras mecenātu pazīstamo Borisu Teterevu.

Kriminālprocess tika sākts pēc tam, kad M. Dzenītis bija svinējis uzvaru pār B. Teterevu tiesā, un mediju rīcībā faktiski nekavējoties tika nopludināta apjomīga informācija, kas varēja būt tikai Finanšu policijas rīcībā.

"Dzenītis varētu arī turpināt dzīvot bez kādiem kriminālprocesiem, taču laikam jau īsti nerubī šā brīža politisko konjunktūru. Būtu Dzenītis laikus noorientējies, kā, piemēram, pilsētas mērs Romualds Ražuks, kas tagad ir partijā Vienotība, neviens gailis viņam pakaļ nedziedātu un viņš varētu mierīgi rīkoties ar saviem kredītiem un nodokļiem, kā sirdij iepatīk," tolaik rakstīja politiskais komentētājs Māris Krautmanis.

Kā izrādās tagad, Finanšu policija jau 2012. gada janvārī - pēc tam, kad M. Dzenītis un B. Teterevs bija noslēguši mierizlīgumu - kriminālprocesu paklusām izbeigusi. Tā izbeigšanas pamatojumu Finanšu policija nevēlas atklāt vēl tagad.

Tenberga un Martinsona "attālināšana"

Jau ilgāk nekā pusotru gadu bez redzamiem rezultātiem turpinās arī kriminālprocess, kas sākts saistībā ar apsardzes kompāniju TM Security, kuras faktiskais saimnieks ir par Valda Zatlera Reformu partijas "pelēko kardinālu" sauktais uzņēmējs Mārtiņš Tenbergs.

Kad 2013. gada 13. augustā atklātībā noplūda informācija, ka Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veikuši kratīšanas TM Security, toreizējais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, neraugoties uz VID bieži pieminēto likuma normu, kas VID aizliedz sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem, publiski paziņoja, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kriminālprocesu, kas ir ierosināts par nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros.

Ar šo "brīdinājumu" pietika, lai M. Tenbergs attālinātos no Reformu partijas, kas līdz ar to zaudēja nozīmīgus finansiālos un administratīvos resursus. Tikmēr pats kriminālprocess ir iestrēdzis. Kaut gan VID apgalvo, ka kriminālprocess tiks virzīts kriminālvajāšanas uzsākšanai šā gada otrajā pusgadā, tas būšot iespējams tikai pēc virknes tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes.

2014. gada augustā - divus mēnešus pēc tam, kad Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par vairāku uzņēmumu iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - "noplūda" ziņas par šī kriminālprocesa ietvaros uzliktu ierobežojumu Māra Martinsona (redzama partijas Latvijas Attīstībai atbalstītāja) būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem.

Nekavējoties ar publiskiem paziņojumiem nāca klajā arī K. Čerņeckis, aprakstot, kā valstij tiek nodarīti zaudējumi, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus. Taču tagad, astoņus mēnešus pēc kriminālprocesa sākuma VID joprojām nevar pat prognozēt tā turpmāko gaitu.

"Pašlaik šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tiek apzinātas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, to loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, ar mērķi saukt pie atbildības vainīgas personas un iespēju robežās atlīdzināt valstij radīto kaitējumu. Pēc visu kriminālprocesuālo darbību veikšanas kriminālprocess tiks virzīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai," - tik abstrakts ir VID skaidrojums.

Jaunā metode - "tiek lemts jautājums"

Tāpat pagājušā gada augustā no Finanšu policijas "noplūda" ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ceļot uzņēmēja un politiķa Aināra Šlesera māju Jūrmalā. A. Šlesers šajā laikā gatavojās startēt 12. Saeimas vēlēšanās no partijas Vienoti Latvijai.

Arī šajā gadījumā Finanšu policijas vadība nekavējoties bija gatava sniegt par to komentārus, un Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš paziņoja - viņš esot pārliecināts, ka kriminālprocess tikšot nodots arī kriminālvajāšanas sākšanai.

Tagad, septiņus mēnešus vēlāk, kriminālvajāšana tā arī nav sākta, - VID informē, ka notiekot pirmstiesas izmeklēšana, tikuši "pratināti kompetenti eksperti būvniecības un citu tehnisko zinātņu jomā, kā arī VID kompetentie speciālisti nodokļu jautājumos būvniecības nozarē", izmeklēšanas darbības un virzība tiekot saskaņotas ar kriminālprocesu uzraugošo prokuroru.

Savukārt pagājušā gada rudenī pēc kārtējās "noplūdušās" informācijas Finanšu policija paziņoja, ka tā oktobrī ir sākusi kriminālprocesu par bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu viņa 2012. gada valsts amatpersonas deklarācijā lielā apmērā.

Vēl decembrī VID informēja, ka kriminālprocess atrodoties izmeklēšanas sākuma stadijā, tāpēc plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs VID nesniedzot. Taču pēc tam, kad A. Lūsis bija spiests atstāt nacionālās apvienības Visu Latvijai - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ģenerālsekretāra amatu, izmeklēšanas sākuma stadija ir strauji pārgājusi beigu stadijā, un Finanšu policijas pārvaldē pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt. (Advokāts Indulis Balmaks gan ceturtdien paziņoja, ka viņam esot zināms - lēmums atkal esot atcelts.)

Taču vienlaikus Finanšu policija ieviesusi jauninājumu - attiecībā uz A. Lūsi pirmoreiz ir izmantota jauna metode, publiski paziņojot, ka attiecībā uz viņu "tiek lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citiem iespējamajiem pārkāpumiem". Normatīvie akti nenoteic to, cik ilgā termiņā šāds lēmums ir jāpieņem, un visu šo laiku A. Lūsis joprojām tiks distancēts no jebkādas aktīvas politiskās darbības.

"Pat atvainoties neatvainojas..."

"VID Finanšu policijas pārvalde nekomentē pieņēmumus," - atšķirībā no citām reizēm, kad K. Čerņeckis un K. Podiņš ir snieguši izvērstus komentārus medijiem, šī ir vienīgā VID atbilde, lūdzot tam komentāru par versiju par Finanšu policijas "pasūtījumu galdu", kad pret "neērtiem" politiķiem un ar politiku saistītiem uzņēmējiem tiek sākti kriminālprocesi, tiek pieņemti nepamatoti lēmumi un informācija tiek nopludināta medijiem ar skaidri saskatāmu mērķi viņus izsist no politiskās darbības.

Savukārt A. Rāviņš, kurš šo "pasūtījumu galdu" ir izbaudījis viens no pirmajiem, Dienai saka: "Ir kādas personas, kuras ir ieinteresētas taisīt lielus skandālus un sabojāt cilvēkiem biogrāfiju un dzīves, bet pēc tam izrādās, ka nekas nav. Negribētu vērtēt, vai tas tiek darīts apzināti, bet gan jau kāda interese ir. Domāju, ka ir vairākas tādas iestādes, kuras ar lielu troksni iesāk lietu, kur pēc tam izrādās - nekā nav. Un pat atvainoties neatvainojas."

Māris Dzenītis: "Galvenais ir uztaisīt šovu."

"Tādu gadījumu ir daudz. Tiesas nav bijis, bet galvenais ir uztaisīt šovu. Jau sākumā ir skaidrs, ka pēc daudziem gadiem izrādīsies, ka tur nekas nav. Tas izskatās pēc apzinātas rīcības.

Es domāju, ka Latvijā ir jāpameklē persona, kurai ir bijuši trīs auditi. Ir viens, kurā nekādus pārkāpumus neatrod, tad uzliek otru. Tagad man jau ir trešais audits beidzies. Neskatoties uz to, ka visas deklarācijas esmu iesniedzis, pārkāpumi nekādi nav bijuši, bet tikai nāk un nāk un pārbauda.

Tas nenotiek bez kaut kāda uzstādījuma. Nosauc kaut kādu mistisku skaitli padsmit miljonos un tad mēģina tos arī kaut kādā veidā uzrēķināt. Kad auditus pārsūdz, tad tas iestrēgst pie ģenerāldirektores, kura nepieņem gala lēmumu. It kā skaitās parādā, it kā ne. Tiklīdz ģenerāldirektore pieņems lēmumu, tā būs pienākums maksāt, varēs tiesāties, bet pa to laiku jau firmas būs likvidētas šī darbības apgrūtinājuma dēļ.

Man ir bijušas sarunas ar pašiem auditoriem, kuri atzinušies, ka viņiem ir norādītas konkrētas summas, kas jāuzrēķina, vismaz tik lielas, lai segtu audita izmaksas. Ir pat tā – par identiskiem darījumiem, kur atzīts, ka viss ir kārtībā, pēkšņi atnāk audits un saka, ka viss ir slikti, visi ir noziedznieki. Tas tiek darīts mērķtiecīgi.

Es saku, ka saprotu, ka esmu atbildīgs par visiem darījumiem, pat ja ne pats esmu to veicis, bet esmu atbildīgs kā valdes loceklis. Bet jums kā auditoram, kas uzrakstījis uzrēķinu telefona numura izskatā un kurš lieliski zina, ka pēc diviem, trim gadiem mēs pierādīsim tiesā, ka jums nebija taisnība, - vai jums vismaz prēmiju noņems? Viņiem nav nekādas atbildības.

Finanšu policija ik uz soļa pārkāpj Kriminālprocesa likumu, piemēram ar Omegas palīdzību veicot demolēšanu biroja telpās, laužot durvis (lai gan tās visas ir atslēdzamas), nepamatoti aizturot (virs trim stundām) gan uzņēmumu darbiniekus, gan citus cilvēkus, kas bija ieradušies firmā, draudot, liedzot sazināties ar advokātiem,.

Uzņēmuma kratīšanas laikā tika izņemti dokumentu oriģināli, kas rada zaudējumus firmai (piemēram, nevar izstādīt rēķinus par pārvadājumiem, jo nevar pievienot oriģinālos CMR). VID cita nodaļa, veicot auditu. pieprasa šos dokumentus no uzņēmuma. Kad sakām, ka šie dokumenti jau ir iestādes (VID Finanšu policijas) rīcībā, atbilde ir, ka tādu nav. Tad auditam uzrādām protokolu, kur tas fiksēts, bet vienalga to neņem vērā un veic uzrēķinus.

Jau pagājuši astoņi mēneši no VID Finanšu policijas ielaušanās uzņēmumā un mājās, izņemti būtiski dokumenti, datori ar specifiskām ražošanas programmām, bet līdz šim vēl nekas nav atdots. Nav saprotams, kas Finanšu policijai ir vajadzīgs, ja informācija, tad to sen varēja nokopēt un oriģinālus atdot, bet izskatās pēc kaitniecības, jo, aprunājoties ar auditoriem, kas veic pārbaudi mūsu uzņēmumos un kuriem bija iespēja Finanšu policijā piekļūt pie mūsu dokumentiem, viņi teica, ka dokumenti ir sakrauti kaudzē un neizskatās, ka tos kāds būtu kustinājis."

Andrejs Judins: "Ir cilvēki, kas mēdz nopludināt..."

"Es domāju, ka institūcijas pilda savu darbu. Tas, ka ne visi procesi beidzas ar tiesu, nenozīmē, ka ir jāpārtrauc šīs institūcijas darbība. Protams, ka mediji vēlas ziņot, tiklīdz uzzina par kādu kratīšanu. Tas, ka parādās informācija par kādu kratīšanu, nenozīmē, ka tiks pierādīta vaina. Protams, varētu jau teikt, ka žurnālisti varētu rakstīt tikai tad, kad ir pierādīta vaina, bet es neiestājos par vārda brīvības ierobežošanu. Cilvēki ir labi informēti par procesiem, kas notiek tiesībsargājošās iestādēs. Informācija noplūst no iesaistītajām pusēm. Nedomāju, ka šeit ir problēma prokuratūrā, Finanšu policijā vai KNAB, jo mediji jau ziņo, ka ir kāda apsūdzība. Ja notiek kāda kratīšana, par to ir liela interese. Kriminālprocess prasa laiku. Tas, ka šodien notika kratīšana, nenozīmē, ka pēc mēneša kāds būs notiesāts un būs savākti pierādījumi. Ir cilvēki, kas mēdz nopludināt informāciju. Es nezinu, kas ir šis personas. Man nav tādas informācijas. Protams, varētu vēlēties, lai kriminālprocess attīstās ātrāk."

Skaļākās "pasūtījumu galda" lietas

Andra Rāviņa (ZZS) lieta: 2005. gadā Finanšu policija sāk kriminālprocesu, A. Rāviņam nosaka aizdomās turētā statusu, prokuratūra to atceļ, kriminālprocess paklusām tiek izbeigts 2006. gadā.

Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) lieta: 2008. gada sākumā Finanšu policija sāk kriminālprocesu pret A. Lembergu par amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu, bet pēc septiņiem mēnešiem izbeidz, jo "pamana", ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespēju šo deklarāciju iesniegt.

Māra Dzenīša (Jūrmala - mūsu mājas) lieta: 2010. gada augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret M. Dzenīti pēc Krimināllikuma nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā". 2012. gadā kriminālprocess tiek paklusām izbeigts.

Mārtiņa Tenberga (Reformu partijas atbalstītājs) lieta: 2013. gada augustā "noplūst" informācija par kratīšanām uzņēmumā TM Security, un Finanšu policija paziņo, ka sākts kriminālprocess par nodokļu krāpšanu. Pēc pusotra gada kriminālprocess vēl tiekot izmeklēts.

Māra Martinsona (Latvijas Attīstībai atbalstītājs) lieta: 2014. gada augustā "noplūst" ziņas par uzliktu ierobežojumu būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, un Finanšu policija paziņo, ka pirms diviem mēnešiem sākts kriminālprocess par lielu zaudējumu nodarīšanu valstij. Astoņus mēnešus vēlāk VID nevar pat prognozēt kriminālprocesa turpmāko gaitu.

Aināra Šlesera (Vienoti Latvijai) lieta: 2014. gada augustā no Finanšu policijas "noplūst" ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ceļot A. Šlesera māju Jūrmalā. Finanšu policijas vadība nekavējoties ir gatava sniegt par to komentārus. Tagad, septiņus mēnešus vēlāk, kriminālvajāšana tā arī nav sākta.

Aigara Lūša (Nacionālā apvienība) lieta: 2014. gada rudenī pēc kārtējās "noplūdušās" informācijas Finanšu policija paziņo, ka tā oktobrī ir sākusi kriminālprocesu par A. Lūša, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu viņa 2012. amatpersonas deklarācijā lielā apmērā. Jau janvārī kriminālprocess paklusām tiek izbeigts, bet VID paziņo, ka tiek lemts par jauna kriminālprocesa uzsākšanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...