Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fitosanitārās pārbaudes sertifikāta cenas dramatiskā pieauguma dēļ nopietni var ciest arī Latvijas tranzīta nozare un ostas. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šo pakalpojumu nodrošina 14 un pat 114 reizes lētāk, turklāt daži zāģbaļķu tranzīta kravu nodrošinātāji jau atteikušies no sadarbības ar Rīgas ostu. Rīgas brīvosta lēš, ka fitosertifikāta sadārdzinājuma varētu zaudēt līdz 30 tūkstošiem konteineru gadā, tādēļ nolēmusi vērsties Ostu padomē un Satiksmes ministrijā. Savukārt Jāņa Dūklava (attēlā) vadītā Zemkopības ministrija pirms lēmuma pieņemšanas par ostām ir vienkārši "piemirsusi".

Pietiek jau ziņoja, ka aptuveni pirms mēneša 20 reizes – no 14 centiem līdz 2,85 eiro - palielināta maksa par Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) fitosanitāro pārbaudi sertifikāta iegūšanai zāģbaļķiem. Šis sertifikāts jāsaņem arī tranzītā caur Latviju uz tā dēvētajām trešās pasaules valstīm sūtītajām kravām. Četras Rīgas Brīvostā strādājošas stividorkompānijas – Riga Container Terminal, Rīgas Universālais termināls, Systems Recycling un Baltic Container Terminal – vērsušās Rīgas Brīvostā ar lūgumu steidzami iniciēt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai samazinātu fitosertifikāta cenu zāģbaļķiem.

Kā uzsver stividorkompānijas, pērn tās pārkrāvušas 360 197 kubikmetrus kokmateriālu, tos iekraujot 12 645 konteineros eksportam uz Ķīnas Tautas Republiku. „VAAD izcenojumu paaugstināšanas rezultātā kokmateriālu eksporta nozare kļūst nekonkurētspējīga, kā rezultātā Rīgas ostas stividorkompāniju esošie klienti un sadarbības partneri sadārdzinājuma dēļ apsver iespējas pārvietot kokmateriālus uz citām kaimiņvalstu ostām, tādējādi būtiski ietekmējot vienu no bāzes eksporta kravu apjomiem konteineros sabalansētai un sekmīgai plūsmai Rīgas ostā. Daži potenciāli klienti no Lietuvas jau atteikušies no Rīgas ostas izmantošanas minētā iemesla dēļ,” norāda stividorkompānijas.

Abās kaimiņvalstīs fitosanitārās pārbaudes maksas ir daudzkārt zemākas. Lietuvā tā maksā 197 eiro par 1000 kubikmetriem, bet Igaunijā – vien 25. Līdz ar to tas ir attiecīgi 14 un 114 reizes lētāk nekā Latvijā.

Rīgas Brīvosta aprēķinājusi, ka fitosertifikāta sadārdzinājuma dēļ tā varētu zaudēt 25 000 - 30 000 konteineru gadā, kuru pārkraušana varētu tikt nodrošināta Tallinas un Klaipēdas ostā. „Rīgas brīvostas pārvalde ar vēstuli vērsīsies gan Ostu padomē, gan Satiksmes ministrijā, lai aktualizētu šo problēmu,” Pietiek apliecināja Rīgas Brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Zemkopības ministrija nenoliedz, ka pirms cenrāža apstiprināšanas nav pētījusi, kā tas var ietekmēt ostu darbu. „Šādi aprēķini netika veikti, tomēr izteiktais apgalvojums, ka eksportētāji plāno šīs paaugstinātās maksas dēļ pārcelt savus darbus uz kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas ostām, ir apšaubāms transporta izmaksu dēļ,” ZM viedokli pauž preses sekretāre Dagnija Muceniece. Pēc ZM pārliecības, apaļkokam fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksu pieaugums par 2,71 eiro vairumā gadījumu nav samērojams ar transporta izmaksu pieaugumu, kas rastos. tos vedot uz Lietuvas vai Igaunijas ostām, jo transporta izmaksas vienam m3/100 km esot aptuveni 6,65 eiro (pēc Latvijas valsts mežu statistikas). „Tādēļ Latvijas izcelsmes apaļkoku visticamāk arī turpmāk eksportēs caur Latvijas ostām,” sakās esam pārliecināta ZM.

Tikmēr tranzītbiznesmeņiem pagriezt apaļkoku kravas Tallina vai Klaipēdas virzienā nesagādās nekādas problēmas. Kā stāsta koksnes tranzīta uzņēmuma SIA Albionus direktors Ingus Kļaviņš, jau tagad daļa kravu plūsmas pagriezta uz Klaipēdu - transporta izmaksu sadārdzinājums veido nepilnu eiro uz kubikmetru.

Kokmateriālu eksportētājkompānijas SIA IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis norāda, ka eksporta kravām transporta izmaksu dēļ nav īpašas atšķirības, kuru Baltijas ostu izvēlēties, piemēram, no Krievijas ziemeļdaļas ievesto koksni var uzreiz pa taisno novirzīt uz Tallinas ostu, bet Baltkrievijas un Ukrainas produkciju – uz Klaipēdu, līdz ar to attālums īpaši nemainīsies, turklāt pārsvarā koksnes kravas ceļo pa dzelzceļu, kur viss ceļš no Latvijas robežas līdz Rīgas ostai izmaksā septiņus eiro par kubikmetru.

Turklāt meklēt lētāku tranzīta ceļu rosinot arī sadarbības partneri Baltkrievijā un Ukrainā „Fitosanitāro pārbaužu sadārdzinājums ir nepārprotams signāls mūsu sadarbības partneriem, ka Rīga nav stabils tranzīta ceļš,” uzsver Kļaviņš, piebilstot, ka viņš nav ieinteresēts pārcelt tranzīta plūsmu uz kaimiņu valstīm, jo Rīgā jau ir veikti ieguldījumi infrastruktūras izveidē un tehnikas iegādē. „Mums bija tālejoši plāni tranzīta attīstīšanai. Pašreiz Ukrainas valūtas zemā kursa dēļ viņi ir gatavi eksportēt pēc iespējas vairāk, tādēļ mums to vajadzētu izmantot. Taču pašreizējie signāli, ko raida Latvija, nopietni apdraud tranzītu caur Latviju,” uzsver apaļkoku tranzīta uzņēmuma pārstāvis, atgādinot, ka šajā tranzītā piedalās gan ostas, gan stividorkompānijas, gan Latvijas dzelzceļš.

Pēc viņa teiktā, pārorientēt visu tranzīta plūsmu uz Klaipēdu vai Tallinu nav neiespējami, bet tas prasīs laiku, jo būs jāatlaiž visi darbinieki Latvijā un jāpieņem darbā cilvēki Igaunijā vai Lietuvā, kas nozīmē, ka arī nodokļi tad nonāks šo valstu budžetos un algas papildinās kaimiņvalstu iedzīvotāju kabatas. „Ja tranzītā mēnesī tiek izvesti, piemēram, desmit tūkstoši kubikmetru apaļkoksnes, tad Latvijā jāmaksā 28 tūkstoši eiro par fitosanitāro pārbaudi, kamēr Lietuvā un Igaunijā par šo summu var noalgot pat 13 darbiniekus ar vidējo algu 1500 eiro mēnesī,” rēķina Kļaviņš. „Šī starpība man rada motivāciju, kādēļ ir jāizskata šis virziens, jo peļņa šajā biznesā ir pieticīga un cena par fitosanitārajām pārbaudēm var nest zaudējumus,” norāda Albionus direktors. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...