Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fitosanitārās pārbaudes sertifikāta cenas dramatiskā pieauguma dēļ nopietni var ciest arī Latvijas tranzīta nozare un ostas. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šo pakalpojumu nodrošina 14 un pat 114 reizes lētāk, turklāt daži zāģbaļķu tranzīta kravu nodrošinātāji jau atteikušies no sadarbības ar Rīgas ostu. Rīgas brīvosta lēš, ka fitosertifikāta sadārdzinājuma varētu zaudēt līdz 30 tūkstošiem konteineru gadā, tādēļ nolēmusi vērsties Ostu padomē un Satiksmes ministrijā. Savukārt Jāņa Dūklava (attēlā) vadītā Zemkopības ministrija pirms lēmuma pieņemšanas par ostām ir vienkārši "piemirsusi".

Pietiek jau ziņoja, ka aptuveni pirms mēneša 20 reizes – no 14 centiem līdz 2,85 eiro - palielināta maksa par Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) fitosanitāro pārbaudi sertifikāta iegūšanai zāģbaļķiem. Šis sertifikāts jāsaņem arī tranzītā caur Latviju uz tā dēvētajām trešās pasaules valstīm sūtītajām kravām. Četras Rīgas Brīvostā strādājošas stividorkompānijas – Riga Container Terminal, Rīgas Universālais termināls, Systems Recycling un Baltic Container Terminal – vērsušās Rīgas Brīvostā ar lūgumu steidzami iniciēt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai samazinātu fitosertifikāta cenu zāģbaļķiem.

Kā uzsver stividorkompānijas, pērn tās pārkrāvušas 360 197 kubikmetrus kokmateriālu, tos iekraujot 12 645 konteineros eksportam uz Ķīnas Tautas Republiku. „VAAD izcenojumu paaugstināšanas rezultātā kokmateriālu eksporta nozare kļūst nekonkurētspējīga, kā rezultātā Rīgas ostas stividorkompāniju esošie klienti un sadarbības partneri sadārdzinājuma dēļ apsver iespējas pārvietot kokmateriālus uz citām kaimiņvalstu ostām, tādējādi būtiski ietekmējot vienu no bāzes eksporta kravu apjomiem konteineros sabalansētai un sekmīgai plūsmai Rīgas ostā. Daži potenciāli klienti no Lietuvas jau atteikušies no Rīgas ostas izmantošanas minētā iemesla dēļ,” norāda stividorkompānijas.

Abās kaimiņvalstīs fitosanitārās pārbaudes maksas ir daudzkārt zemākas. Lietuvā tā maksā 197 eiro par 1000 kubikmetriem, bet Igaunijā – vien 25. Līdz ar to tas ir attiecīgi 14 un 114 reizes lētāk nekā Latvijā.

Rīgas Brīvosta aprēķinājusi, ka fitosertifikāta sadārdzinājuma dēļ tā varētu zaudēt 25 000 - 30 000 konteineru gadā, kuru pārkraušana varētu tikt nodrošināta Tallinas un Klaipēdas ostā. „Rīgas brīvostas pārvalde ar vēstuli vērsīsies gan Ostu padomē, gan Satiksmes ministrijā, lai aktualizētu šo problēmu,” Pietiek apliecināja Rīgas Brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Zemkopības ministrija nenoliedz, ka pirms cenrāža apstiprināšanas nav pētījusi, kā tas var ietekmēt ostu darbu. „Šādi aprēķini netika veikti, tomēr izteiktais apgalvojums, ka eksportētāji plāno šīs paaugstinātās maksas dēļ pārcelt savus darbus uz kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas ostām, ir apšaubāms transporta izmaksu dēļ,” ZM viedokli pauž preses sekretāre Dagnija Muceniece. Pēc ZM pārliecības, apaļkokam fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksu pieaugums par 2,71 eiro vairumā gadījumu nav samērojams ar transporta izmaksu pieaugumu, kas rastos. tos vedot uz Lietuvas vai Igaunijas ostām, jo transporta izmaksas vienam m3/100 km esot aptuveni 6,65 eiro (pēc Latvijas valsts mežu statistikas). „Tādēļ Latvijas izcelsmes apaļkoku visticamāk arī turpmāk eksportēs caur Latvijas ostām,” sakās esam pārliecināta ZM.

Tikmēr tranzītbiznesmeņiem pagriezt apaļkoku kravas Tallina vai Klaipēdas virzienā nesagādās nekādas problēmas. Kā stāsta koksnes tranzīta uzņēmuma SIA Albionus direktors Ingus Kļaviņš, jau tagad daļa kravu plūsmas pagriezta uz Klaipēdu - transporta izmaksu sadārdzinājums veido nepilnu eiro uz kubikmetru.

Kokmateriālu eksportētājkompānijas SIA IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis norāda, ka eksporta kravām transporta izmaksu dēļ nav īpašas atšķirības, kuru Baltijas ostu izvēlēties, piemēram, no Krievijas ziemeļdaļas ievesto koksni var uzreiz pa taisno novirzīt uz Tallinas ostu, bet Baltkrievijas un Ukrainas produkciju – uz Klaipēdu, līdz ar to attālums īpaši nemainīsies, turklāt pārsvarā koksnes kravas ceļo pa dzelzceļu, kur viss ceļš no Latvijas robežas līdz Rīgas ostai izmaksā septiņus eiro par kubikmetru.

Turklāt meklēt lētāku tranzīta ceļu rosinot arī sadarbības partneri Baltkrievijā un Ukrainā „Fitosanitāro pārbaužu sadārdzinājums ir nepārprotams signāls mūsu sadarbības partneriem, ka Rīga nav stabils tranzīta ceļš,” uzsver Kļaviņš, piebilstot, ka viņš nav ieinteresēts pārcelt tranzīta plūsmu uz kaimiņu valstīm, jo Rīgā jau ir veikti ieguldījumi infrastruktūras izveidē un tehnikas iegādē. „Mums bija tālejoši plāni tranzīta attīstīšanai. Pašreiz Ukrainas valūtas zemā kursa dēļ viņi ir gatavi eksportēt pēc iespējas vairāk, tādēļ mums to vajadzētu izmantot. Taču pašreizējie signāli, ko raida Latvija, nopietni apdraud tranzītu caur Latviju,” uzsver apaļkoku tranzīta uzņēmuma pārstāvis, atgādinot, ka šajā tranzītā piedalās gan ostas, gan stividorkompānijas, gan Latvijas dzelzceļš.

Pēc viņa teiktā, pārorientēt visu tranzīta plūsmu uz Klaipēdu vai Tallinu nav neiespējami, bet tas prasīs laiku, jo būs jāatlaiž visi darbinieki Latvijā un jāpieņem darbā cilvēki Igaunijā vai Lietuvā, kas nozīmē, ka arī nodokļi tad nonāks šo valstu budžetos un algas papildinās kaimiņvalstu iedzīvotāju kabatas. „Ja tranzītā mēnesī tiek izvesti, piemēram, desmit tūkstoši kubikmetru apaļkoksnes, tad Latvijā jāmaksā 28 tūkstoši eiro par fitosanitāro pārbaudi, kamēr Lietuvā un Igaunijā par šo summu var noalgot pat 13 darbiniekus ar vidējo algu 1500 eiro mēnesī,” rēķina Kļaviņš. „Šī starpība man rada motivāciju, kādēļ ir jāizskata šis virziens, jo peļņa šajā biznesā ir pieticīga un cena par fitosanitārajām pārbaudēm var nest zaudējumus,” norāda Albionus direktors. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...