FKTK kandidāta nevirzīšanas patiesais iemesls - bažas par politisko tirgu ap budžeta balsojumu
PIETIEK31.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiāli finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paziņojis, ka jauns Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts Saeimas 25. oktobrī neapstiprinātā Jāņa Brazovska vietā šogad visticamāk netiks virzīts, jo esot grūti atrast līdzvērtīgu speciālistu, patiesais iemesls jautājuma nobremzēšanai varētu būt saistīts ar bažām par politisko tirgošanos ap FKTK kandidātu līdzīgi tai, kas kuluāros notika ap Brazovska pārvēlēšanu, bet tā varētu apdraudēt valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā 15. novembrī. Iespējamas tirgošanās arī ap Maksātnespējas likumu, kas tieši pašlaik ticis atvērts grozījumu izdarīšanai.
To, ka Vilks nobremzējis FKTK jautājumu vismaz līdz 15. novembrim, kad Saeimai jāpieņem valsts budžets nākamajam gadam, Saeimas kuluāros bija zināms jau Brazovska nepārvēlēšanas dienā.
Jau Brazovska balsojuma sakarā politikas kuluāros bija notikusi tirgošanās saistībā gan ar valsts budžeta projektu, gan atsevišķu lielo projektu finansējumu un ar partiju sponsoru interesēm saistītām lietām. Indikators cenai, ko politiskie spēki maksās par šo balsojumu, būs ne tikai nākamā FKTK padomes locekļa kandidatūra, bet arī budžeta balsojums un gaidāmā Maksātnespējas likuma skatīšana Saeimā, ko trešdien sāk Tautsaimniecības komisija.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kuram kā premjera un finanšu ministra partijas līderim parlamentā bija jānodrošina Brazovskim pozitīvs balsojums, Pietiek zināmos politiskās tirgošanās gadījumus kategoriski noliedza. Finanšu un juristu aprindās bija izskanējis, ka, lai panāktu Nacionālās apvienības atbalstu Brazovskim, no Vienotības saņemti signāli, ka ar šī politiskā spēka sponsorēšanu saistītiem maksātnespējas administratoriem varētu tikt uzticēta Norvik bankas administrēšana, ja to neizdotos glābt.
Premjera partijas ietekme uz maksātnespējas administratora izvēli parādījās jau brīdī, kad tika lemts, kam uzticēs Krājbankas maksātnespējas procesu. Zaķis, kura vārds Pietiek ticis saukts saistībā ar kuluāru sarunām par Norvik administrēšanu, lūgts to komentēt, pēc pauzes atbildēja, divreiz atkārtojot vārdu "meli". Kāds cits deputāts, kurš bija nejaušs liecinieks Pietiek sarunai ar Zaķi, lai kliedētu neveiklo situāciju, izmeta, ka "tos godīgos politiķus jau vienmēr apvaino", kam Vienotības frakcijas vadītājs piekrita.
Sagaidāms, ka partiju intereses un iespējamās vienošanās ap Brazovska izgāšanu parādīs arī debates par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kurus trešdien sāk skatīt Saeimas Tautsaimniecības komisija. Par šī likuma atvēršanu, iesniedzot priekšlikumu, kas vērsts uz maksātnespējas procesa uzsākšanas atvieglošanu un tā termiņu saīsināšanu, parakstījās "Olšteina sešinieka" deputāti un Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš. Abi šie valdības koalīciju pārstāvošie politiskie spēki pāris nedēļas vēlāk vienojās balsojumā pret Brazovski. Tas, ka Maksātnespējas likums ir atvērts grozījumiem, ļauj tajā iesniegt vēl citus, ar maksātnespējas administratoru interesēm saistītus priekšlikumus.
Tāpat Zaķis noliedza, ka Vienotība, kurai ir ietekme Rīgas brīvostā, brīdinājusi ZZS sastāvā esošās Zaļās partijas deputātus: ja netiks atbalstīts Brazovskis, amatā ilgi nenoturēsies brīvostā Krievu salas daudzmiljonu projektu pārraugošajā amatā nesen ieceltais viens no šīs partijas līderiem Viesturs Silenieks. To, ka šādu iemeslu dēļ balsos par Brazovski, Pietiek noliedza arī ZZS deputāts no Zaļās partijas Ingmārs Līdaka.
Pret Brazovska apstiprināšanu, balsojot pret, atturoties vai vispār nepiedaloties balsojumā, iestājās divi koalīcijas partneri - tā dēvētais "Olšteina sešinieks" un Nacionālā apvienība, kā arī opozīcijas frakciju Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas centra vairākums un pāris Vienotības un Refornu partijas deputātes.
Kuluāros pirms balsojuma tāpat izskanēja, ka "Olšteina sešinieka" pārstāvji, ņemot vērā, ka šī deputātu grupa saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu ir politiski līdzatbildīga par Satiksmes ministrijas darbu, sarunās ar finanšu ministru Vilku centusies panākt Finanšu ministrijas atbalstu jauno vilcienu iepirkumam, to tieši sasaistot ar balsojumu par Brazovski. Tāpat izskanēja, ka vēl viens ar šo balsojumu saistīts priekšnoteikums bijis, lai Finanšu ministrija nākamā gada valsts budžetā iekļauj valsts kredītgratantiju pagarinājumu Donāta Vaitaiša iecerētajam bioetanola rūpnīcas projektam Rīgas brīvostā. Tas tieši saistīts ar zaļās enerģijas biznesu, kam bija politisks atbalsts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Artis Kampars (Vienotība) un ministrijas parlamentārā sekretāra amatā darbojās Olšteins.
Pēc likuma FKTK padomes locekļu kandidatūras Saeimas balsojumam virza Latvijas Bankas prezidents (LB) un finanšu ministrs, tomēr, kā rāda Brazovska nepārvēlēšana, bez atbalsta partijās kandidāta apstiprināšana nav iespējama.
Neoficiāli jau pirms 25. oktobra balsojuma bija zināms, ka LB prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir alternatīva kandidatūra FKTK amatam, ja Brazovskis netiks apstiprināts, - zvērināts advokāts, iepriekš LB Juridiskās pārvaldes vadītājs Pēteris Putniņš, kuru Rimšēvičs neveiksmīgi pirms pāris gadiem virzīja LB padomes locekļa amatam. Toreiz aiz Putniņa kandidatūras tika saskatītas Aivara Lemberga intereses, jo advokāta sieva Vidaga Putniņa iepriekš darbojusies tādu ar Lemberga interesēm saistītu uzņēmumu kā Ventbunkers, Latvijas Naftas tranzīts, Preses nams valdēs un padomēs, kā arī savulaik no Ventspils uzņēmumu puses ieteikta darbam Latvijas Krājbankas padomē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
