FKTK nav reaģējusi ne uz vienas bankas likumpārkāpumu, jau gandrīz mēnesi kavējot gada pārskatu publiskošanu
PIETIEK24.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan pagājis gandrīz mēnesis kopš brīža, kad Latvijā reģistrētām kredītiestādēm vajadzēja pildīt likuma normu un publiskot auditētu gada pārskatu, Pētera Putniņa vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par to nav sodījusi nevienu pašu banku un solās „izvērtēt katru gadījumu individuāli”.
Šī ir vēl nebijusi situācija – auditēto gada pārskatu, kura publiskošana ir nozīmīga banku klientu un noguldītāju informēšanai par attiecīgās kredītiestādes situāciju, nav publiskojušas veselas septiņas bankas, un FKTK uz šo situāciju skatās „caur pirkstiem”.
Pašlaik neviens sods vēl nav piemērots. Kā jau esam teikuši iepriekš, šī situācija prasa visu apstākļu izvērtējumu, jo šajā reizē ir divas puses, kuru dēļ var būt kavēšanās ar revidētā gada pārskata sagatavošanu un publiskošanu ilgāk nekā ierasts. Šogad bija ilgākas pārrunas ar auditoriem, jo viņu tirgū par maz, vēlāk noslēdza līgumus, bet tas darbs prasa laiku tik, cik tas prasa,” skaidro FKTK.
Nesniedzot skaidru atbildi par to, kuras FKTK amatpersonas tieši ir atbildīgas par pieļauto nozīmīgo likumpārkāpumu, iestāde skaidro, ka „mums katra banka ir sniegusi informāciju par plānoto gala termiņu, kad šis process būs pabeigts. Tā izpildei tagad sekojam. Kad publiskošana būs notikusi, tad izvērtēsim katru gadījumu individuāli - cik ilgi bijis kavēts termiņš un kādi bijušu apstākļi, kuru dēļ tas noticis”.
FKTK apliecina, ka saistībā ar pārskatu nepubliskošanu nav pieņemts neviens pats lēmums: „Ikviens administratīvais process prasa paskaidrojumu sniegšanu, visu pušu uzklausīšanu un tad mūsu izvērtējumu, ņemot vērā individuālo situāciju. Likuma pārkāpums tas ir, šis fakts ir fiksēts, un mūsu lēmumi sekos. Tiklīdz kāds lēmums par sodu tiks pieņemts, tā tas būs publisks.”
Viena no likumu pārkāpušajām kredītiestādēm ir Valērija Belokoņa (attēlā) kontrolētā AS Baltic International Bank, kura atzīst, ka likuma normu plāno neievērot pusotru mēnesi un ka auditētais finanšu pārskats par 2018. gadu tiks publicēts līdz 2019. gada 15. maijam.
Banka atzīst, ka par likumpārkāpumu ir vainojams konkrēti Belokoņs, jo „akcionāri nolēma mainīt bankas auditoru, lai īstenotu Eiropas Centrālās bankas vadlīnijas un ievērotu augstākos starptautiskos standartus”.
Savukārt krievu baņķiera Grigorija Guseļņikova kontrolētā PNB banka (līdz šim – Norvik banka) apgalvo, ka „bankas auditētā 2018.gada pārskata publicēšanas kavējums ir saistīts ar audita uzņēmuma PricewaterhouseCoopers noslogotību”.
Lai gan banka apgalvoja, ka „banka un audita uzņēmums PricewaterhouseCoopers SIA ir informējis FKTK par plānoto auditēta pārskata iesniegšanas termiņu – aprīļa otrā puse”, vēl 24. aprīlī pārskats joprojām nebija publiskots.
Banka izvairās no atbildes uz jautājumu, vai FKTK jau ir pieprasījusi kredītiestādei sniegt paskaidrojumus par šo likumpārkāpumu, tā vietā norādot, ka „bankas vadība un auditori ir informējuši FKTK”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
