FKTK par „Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājumu: viss ir kārtībā, bet neko nevaram atklāt
PIETIEK03.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viss ir labākajā kārtībā, bet neko nevaram atklāt, - tas ir faktiski viss, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija varot paskaidrot saistībā ar mantinieču strīdu plosītā farmācijas uzņēmuma „Olainfarm” obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Publicējam iestādes sniegtās atbildes pilnā apmērā.
- Ar kādu pamatojumu Jūsu iestāde pieņēmusi lēmumu atļaut AS "AB CITY" izteikt AS "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, lai gan notiek tiesvedība par vairāk nekā 42% uzņēmuma akciju īpašumtiesībām?
- Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kapitāla tirgus uzraudzību veic saskaņā ar Latvijā esošo regulējumu, kas precīzi nosaka uzrauga pienākumus un veicamās darbības saistībā ar obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.
Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL) likumdevējs ir noteicis gadījumus, kad personai iestājas pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Konkrētajā gadījumā AS "AB CITY" ir ieguvusi netiešo līdzdalību AS "Olainfarm", kas pārsniedz 30% no kopējā AS "Olainfarm" balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi AS "AB CITY" iestājās pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un AS "AB CITY" iesniedza FKTK FITL noteiktos dokumentus. AS "AB CITY" iesniegtie dokumenti atbilda FITL prasībām, uz kā pamata FKTK arī pieņēma lēmumu atļaut izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
FITL 74. pantā ir noteiktas FKTK tiesības un pienākumi, kuri cita starpā neparedz izvērtēt civiltiesiskus strīdus, kas var ietekmēt obligātā akciju atpirkuma fakta iestāšanos. Esoša tiesvedība neatbrīvo AS "AB CITY" no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja tiesvedības rezultātā kāda cita persona iegūs līdzdalību AS "Olainfarm", kas sasniedz vai pārsniedz 30% no kopējā AS "Olainfarm" balsstiesīgā kapitāla, attiecīgi šai personai iestāsies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Vēršam arī uzmanību, ka atbilstoši FITL jebkura persona, arī neiegūstot līdzdalību, var izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai izteikt konkurējošu akciju atpirkšanas piedāvājumu.
- Vai pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir veikta juridiskā analīze par šāda lēmuma pamatotību? Ja jā, kas un kad to veicis? Nosūtiet šo analīzi.
- FKTK ir veikusi FITL 74. pantā noteiktā tvēruma izvērtējumu. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumam informācija par konkrēto administratīvo lietu ir ierobežotas pieejamības informācija, proti, minētā likuma 20. pants paredz, ka padomes locekļiem, FKTK struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar FKTK, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Turklāt atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. panta otrajai daļai augstāk minētās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu.
- Vai pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir veikta juridiskā analīze par šāda lēmuma iespējamām sekām atkarībā no tiesvedības iznākuma? Ja jā, kas un kad to veicis? Nosūtiet man šo analīzi.
- Kā jau iepriekš minēts, esoša tiesvedība neatbrīvo AS "AB CITY" no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja tiesvedības rezultātā kāda cita persona iegūs līdzdalību AS "Olainfarm", kas sasniedz vai pārsniedz 30% no kopējā AS "Olainfarm" balsstiesīgā kapitāla, attiecīgi šai personai iestāsies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus likuma 20. pantam FKTK nav tiesīga izpaust ierobežotas pieejamības informāciju.
- Vai Jūsu iestāde pirms šī lēmuma pieņemšanas ir pieprasījusi un saņēmusi pietiekamu informāciju saistībā ar tiesvedību par vairāk nekā 42% uzņēmuma akciju īpašumtiesībām? Ja jā, tad, kad, no kā un kāda informācija saņemta? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
- FITL neparedz FKTK izvērtēt civiltiesiskus strīdus, kas var ietekmēt obligātā akciju atpirkuma fakta iestāšanos.
- Kas segs zaudējumus gadījumā, ja minētā tiesvedība beigsies ar Čehijas investoru uzvaru?
- Lūdzam precizēt jautājumu, kam un kādi zaudējumi var rasties no tā, ka persona izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu? Obligātā akciju atpirkšanas cena ir noteikta atbilstoši FITL prasībām. Tā ir katra akcionāra izvēle, pieņemt šo piedāvājumu vai ne.
Attiecībā uz iespējamiem zaudējumiem no civiltiesiskiem strīdiem, šādi jautājumi risināmi civiltiesiskā kārtībā starp iesaistītajām personām.
- Kā Jūsu iestāde var pamatot to, ka tā ir atļāvusi izteikt AS "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu uzņēmumam, kura īpašnieki un kura patiesie labuma guvēji nav zināmi?
- FITL nosaka, ka personas, kas ieguvušas FITL 61.pantā noteikto līdzdalības īpatsvaru, paziņo par savu līdzdalības apmēru. Paziņošanas pienākums ir arī personai, kas līdzdalību ieguvusi netiešā veidā (FITL 8.pants). Ja tiešais akciju ieguvējs ir juridiskā persona, kā tas ir AS "AB CITY", tad par netiešo līdzdalību ir jāziņo tad, ja kāda persona kontrolē šo juridisko personu, vai izpildās citi FITL 8.pantā minētie nosacījumi. FITL neparedz atklāt informāciju par juridiskās personas patiesā labuma guvēju.
- Kā Jūsu iestāde var pamatot to, ka šī lēmuma rezultātā līdz šim publiski kotētais uzņēmums Olainfarm nonāks nezināmu personu kontrolē, tā radot nopietnus riskus NILLFTN likuma izpratnē? Vai Jūsu iestāde pirms atļaujas došanas ir pieprasījusi AS AB City informāciju par to, kādas personas ir šī uzņēmuma patiesie labuma guvēji? Vai Jūsu iestāde pirms atļaujas došanas ir pieprasījusi AS AB City informāciju par to, kādām personām pieder šis uzņēmums? Ja jā, nosauciet šīs personas; ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
- FITL neparedz atklāt informāciju par juridiskās personas patiesā labuma guvēju, bet ir prasība paziņot par netieši iegūtu līdzdalību. Ja neviena persona nekontrolē akcionāru - juridisko personu, tad FITL neparedz atklāt informāciju par šīs juridiskās personas akcionāriem.
FKTK nedrīkst sniegt informāciju par konkrētām uzraudzības darbībām. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pantu un Finanšu instrumentu tirgus likuma 146. panta pirmo daļu ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistīta informācija, tai skaitā tāda, kuru FKTK pieprasa un saņem, veicot uzraudzības funkcijas, un kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
