Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pētera Putniņa (attēlā) vadītās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā „pārbaude” par to, kādā vai kādās Latvijas kredītiestādēs Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām nav atvērti konti, izrādās, ir bijusi vēl bezjēdzīgāka, nekā šķita iepriekš, - iestāde nespēj nosaukt pat personas, kuru kontus tā „meklējusi”.

Jautājums par to, cik tieši bērnu ir Krievijas prezidentam un kā viņus sauc, nekad nav ticis precīzi atbildēts un radījis dažādas spekulācijas. Taču, kad šopavasar publiski parādījās ziņas par Krievijas prezidenta meitām Latvijā, iespējams, atvērtiem banku kontiem, FKTK vadība izlikās, ka tai ar „reaģēšanu” nebūs problēmu.

„Mūsu funkcija ir reaģēt uz jebkuru šādu signālu. Vai būtu jāreaģē tikai mums? Lai katrs iestādes vadītājs, uz kuru attiecas naudas atmazgāšanas novēršana Latvijā, padomā, vai nav jārīkojas līdzīgi. Mēs painteresēsimies par to. Protams, grāmata nav tas labākais informācijas avots, bet jāpārbauda ir.”

Šādi FKTK vadītājs Pēters Putniņš šopavasar atbildēja uz Latvijas Avīzes jautājumu: „ASV žurnāls Mother Jones publicēja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Tajos minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Vai to pārbauda FKTK?”

Tālākie Putniņa skaidrojumi bija šādi: „Tai pat laikā – jebkuram cilvēkam Latvijā, ja vien tā nav sankciju sarakstā esoša persona, ir tiesības atvērt kontu. Nevienu nedrīkstam diskriminēt. Cita lieta, ja tie ir slēpti konti vai ja patiesā labuma guvēji nepareizi uzrādīti u.t.t., tad gan mums varētu būt jautājumi. Kāda starpība, no kāda avota nāk signāls – pārbaudīsim, vai tā ir taisnība.

Jautājums: Ja tā nebūs taisnība, vai jūs paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Jā, ja reiz tas tik skaļi ir izskanējis.

Jautājums: Bet, ja tā būs taisnība, arī paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Tad tā situācija būs sarežģītāka. Mums nav tiesību publiski atklāt klienta vai banku informāciju. To solīt nevaru. Tādā noliedzošā formā to varam izdarīt.”

Kad FKTK apsolītās pārbaudes termiņš beidzās, komisijas publiskais vēstījums bija: „Atbilstības kontroles departaments ir veicis attiecīgo pārbaudi. Saskaņā ar tās gaitā no bankām iegūto informāciju varam sacīt, ka Latvijas banku klientu vidū šādu personu nav.”

Taču jau uzreiz pēc šī FKTK paziņojuma kļuva skaidrs – tas nebūt nenozīmē, ka Krievijas prezidenta meitas patiešām neglabā savus līdzekļus vienā vai vairākās Latvijas kredītiestādēs, jo iestādes veiktā pārbaude ir bijusi formāla un būtībā bezjēdzīga.

 „FKTK uzraudzības funkciju veikšanai izmanto dažādās metodoloģijās balstītus uzraudzības instrumentus un pieejas atkarībā no konkrētās situācijas un uzraudzības darbībā plānotā rezultāta, t.sk. iegūstot visu nepieciešamo informāciju no bankām savu secinājumu izdarīšanai, kā tas ir bijis šajā gadījumā,” saņemot precizējošus jautājumus par veikto pārbaudi, skaidroja FKTK.

FKTK varot izmantot arī vairākus informācijas avotus, lai gūtu pilnu pārliecību par iegūtās informācijas patiesumu. „Tomēr plašāk par uzraudzības darbībām, tai skaitā, FKTK veiktajām pārbaudēm bankās un tajās izmantotajām metodēm, kā arī ziņām, kas var saturēt banku klientu datus, nevaram neko paust publiski,” apgalvoja FKTK.

Taču jāņem vērā, ka nekādas oficiālas informācijas par to, cik tieši Putinam ir bērnu un kā viņus sauc, nemaz nav (ne Krievijā, ne Latvijā), un arī FKTK šī iemesla dēļ vienkārši nav spējusi kredītiestādēm pieprasīt informāciju par konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, - likumsakarīgi arī atbildes ir bijušas tikpat „konkrētas”. Tāpat FKTK nav spējusi arī pieprasīt informāciju par tai nezināmām kompānijām, aiz kurām varētu slēpties tikpat nezināmās Putina meitas.

Pēc šiem pirmajiem skaidrojumiem FKTK tika pieprasīts sniegt šādu informāciju:

1) kāda tieši metodika tika izmantota, lai gūtu pilnu pārliecību, ka Krievijas Federācijas prezidenta meitām nav atvērti konti kredītiestādēs Latvijā?

2) par kādām tieši personām (vārds, uzvārds) tika pieprasīta informācija no kredītiestādēm?

3) vai tika pieprasīta informācija tikai par konkrētām fiziskām personām vai arī par kādām juridiskām personām?

Uz šiem jautājumiem saņemtās FKTK atbildes nu jau pavisam skaidri apliecina – veiktā pārbaude ir bijusi vēl bezjēdzīgāka, nekā tas šķitis iepriekš, un veikta tikai „ķeksīša pēc”. Publicējam tās pilnībā:

„Komisija informē, ka metodika, kādā veidā Komisija nodrošina tai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā deleģēto uzraudzības funkciju veikšanu, kā arī korespondence ar kredītiestādēm ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, ņemot vērā tālāk minēto.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. un 2. punktu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu, kā arī informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai.

Kredītiestāžu likuma 110.1 panta pirmā daļa paredz, ka informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. Tā kā sarakste ar kredītiestādēm satur informāciju par kredītiestāžu darbību, attiecīgi arī tā uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Savukārt Komisijas padomes 23.10.2014. lēmums Nr. 230 paredz, ka par Komisijas iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma jebkura informācija, t.sk. Komisijas korespondence, darba materiāli u.c. dokumenti, kuri nepieciešami Komisijai sagatavojoties lietu kārtošanai un vešanai.

Vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pants paredz, ka Komisijas padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

Ņemot vērā minēto, Jūsu pieprasītā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtā daļa nosaka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību – to pieprasa rakstveidā, un pieprasījumā persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Savā pieprasījumā Jūs norādāt, ka pieprasītā informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Komisijas ieskatā minētie apsvērumi ir plaši un vispārīgi, un nav pietiekami pieprasījuma pamatošanai. Tāpat nav norādīts mērķis, kādam pieprasītā informācija tiks izmantota.

Lai gan sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir vispāratzīts Eiropas Savienības tiesību princips, kas ir saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu darbības demokrātisko raksturu, vienlaicīgi tiesības piekļūt informācijai ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem [skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 21.03.2011.spriedumu lietā Nr. SKA-254/2011, 7., 8.p.].

Vienlaikus norādām, ka Komisijas ieskatā metodikas, kādā veidā Komisija īsteno tai normatīvajos aktos deleģēto uzraudzības funkciju, atklāšana var novest pie apstākļiem, ka vairs nebūs iespējams īstenot efektīvus uzraudzības pasākumus un attiecīgi nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pantā minēto Komisijas mērķa sasniegšanu – veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. Līdz ar to iespēja trešajām personām iepazīties ar Komisijas darbības metodiku var faktiski apdraudēt minētās ar likumu aizsargātās intereses. Tāpat Komisijas ieskatā nepastāv primāras sabiedrības intereses, kas pamato konkrētās metodikas izpaušanu.”

Novērtē šo rakstu:

45
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...