Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atbalstot 75 tūkstošu eiro mēnesī lielu atlīdzību likvidējamās PNB bankas administratoram, faktiski rīkojusies pretēji tai nostājai, ko pirms gandrīz diviem gadiem pauda Saeima, pieņemot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Toreiz, kad piespiedu likvidācijai tika pakļauta spēcīgā un turīgā ABLV banka, politiķi bija nobažījušies, ka likums paredz likvidatoram pārāk dāsnu atlīdzību, tādēļ tika izlemts to ierobežot, atstājot spraugu, ka kreditori tomēr drīkst lemt par lielāku atlīdzību administratoram. ABLV likvidatori godprātīgi šo spraugu neizmantoja.
Taču tieši šo spraugu tagad pavisam vārgās un jau iepriekš izlaupītās PNB bankas kreditoru sapulcē kā lielākais kreditors, kurš pārstāv 70% kreditoru prasījumu, izmantoja FKTK, kas atbild par Noguldījumu garantiju fondu, un bez jebkādām iebildēm atbalstīja atlīdzības noteikšanu 75 tūkstošu eiro apmērā mēnesī maksātnespējas administratoram Vigo Krastiņam.
Atgādināšu, ka 2018. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka administratora atlīdzība balstās uz principu, ka izmaksas administratoram notiek tikai tad, ja administrators atgūst mantu un izmaksā to kreditoriem. Turklāt administratoram netiek paredzēta atlīdzība no tādas naudas, kas ir jau bankas kontā. Proti, no tādas naudas, kuras atgūšanai nav jāveic nekādas darbības, atlīdzība netiek paredzēta.
Likumā paredzēts, ka atlīdzība paredzēta tikai tad, ja administrators atgūst mantu un tad to tālāk pārvērš naudā, lai izmaksātu kreditoriem. Tikai tādos gadījumos paredzēta proporcionāla atlīdzība.
Likumā gan tika atstāta iespēja kreditoriem sapulcē balsot par citu atlīdzības izmaksas kārtību administratoram.
Tieši šo iespēju PNB bankas kreditoru sapulcē izmantoja FKTK, kas pēc būtības arī ir valsts tāpat kā Saeima. 2018.gadā Saeima, kas ir tautas priekšstāvji, pateica, ka jārīkojas iepriekš aprakstītajā veidā, bet 2020.gadā FKTK, kas pārstāv valsti, nodemonstrē pretējo, nosakot ievērojami augstāku administratora atlīdzību, nekā savā balsojumā paudusi Saeima.
Tas vedina domāt, ka ir kaut kādas vienošanās vai uzstādījums no FKTK puses, kas PNB bankas administratoram ir jādara, un liek apšaubīt regulatora neitralitāti un neatkarību. Rodas iespaids, ka tiek atbalstīts jebkas, ko administrators dara neatkarīgi no citu kreditoru iebildumiem un priekšlikumiem.
Kādas spēlītes spēlē FKTK? Kā interesēs darbojas šī iestāde?
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
