Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atbalstot 75 tūkstošu eiro mēnesī lielu atlīdzību likvidējamās PNB bankas administratoram, faktiski rīkojusies pretēji tai nostājai, ko pirms gandrīz diviem gadiem pauda Saeima, pieņemot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Toreiz, kad piespiedu likvidācijai tika pakļauta spēcīgā un turīgā ABLV banka, politiķi bija nobažījušies, ka likums paredz likvidatoram pārāk dāsnu atlīdzību, tādēļ tika izlemts to ierobežot, atstājot spraugu, ka kreditori tomēr drīkst lemt par lielāku atlīdzību administratoram. ABLV likvidatori godprātīgi šo spraugu neizmantoja.
Taču tieši šo spraugu tagad pavisam vārgās un jau iepriekš izlaupītās PNB bankas kreditoru sapulcē kā lielākais kreditors, kurš pārstāv 70% kreditoru prasījumu, izmantoja FKTK, kas atbild par Noguldījumu garantiju fondu, un bez jebkādām iebildēm atbalstīja atlīdzības noteikšanu 75 tūkstošu eiro apmērā mēnesī maksātnespējas administratoram Vigo Krastiņam.
Atgādināšu, ka 2018. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka administratora atlīdzība balstās uz principu, ka izmaksas administratoram notiek tikai tad, ja administrators atgūst mantu un izmaksā to kreditoriem. Turklāt administratoram netiek paredzēta atlīdzība no tādas naudas, kas ir jau bankas kontā. Proti, no tādas naudas, kuras atgūšanai nav jāveic nekādas darbības, atlīdzība netiek paredzēta.
Likumā paredzēts, ka atlīdzība paredzēta tikai tad, ja administrators atgūst mantu un tad to tālāk pārvērš naudā, lai izmaksātu kreditoriem. Tikai tādos gadījumos paredzēta proporcionāla atlīdzība.
Likumā gan tika atstāta iespēja kreditoriem sapulcē balsot par citu atlīdzības izmaksas kārtību administratoram.
Tieši šo iespēju PNB bankas kreditoru sapulcē izmantoja FKTK, kas pēc būtības arī ir valsts tāpat kā Saeima. 2018.gadā Saeima, kas ir tautas priekšstāvji, pateica, ka jārīkojas iepriekš aprakstītajā veidā, bet 2020.gadā FKTK, kas pārstāv valsti, nodemonstrē pretējo, nosakot ievērojami augstāku administratora atlīdzību, nekā savā balsojumā paudusi Saeima.
Tas vedina domāt, ka ir kaut kādas vienošanās vai uzstādījums no FKTK puses, kas PNB bankas administratoram ir jādara, un liek apšaubīt regulatora neitralitāti un neatkarību. Rodas iespaids, ka tiek atbalstīts jebkas, ko administrators dara neatkarīgi no citu kreditoru iebildumiem un priekšlikumiem.
Kādas spēlītes spēlē FKTK? Kā interesēs darbojas šī iestāde?
Seko mums 
Sakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
