Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atbalstot 75 tūkstošu eiro mēnesī lielu atlīdzību likvidējamās PNB bankas administratoram, faktiski rīkojusies pretēji tai nostājai, ko pirms gandrīz diviem gadiem pauda Saeima, pieņemot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Toreiz, kad piespiedu likvidācijai tika pakļauta spēcīgā un turīgā ABLV banka, politiķi bija nobažījušies, ka likums paredz likvidatoram pārāk dāsnu atlīdzību, tādēļ tika izlemts to ierobežot, atstājot spraugu, ka kreditori tomēr drīkst lemt par lielāku atlīdzību administratoram. ABLV likvidatori godprātīgi šo spraugu neizmantoja.
Taču tieši šo spraugu tagad pavisam vārgās un jau iepriekš izlaupītās PNB bankas kreditoru sapulcē kā lielākais kreditors, kurš pārstāv 70% kreditoru prasījumu, izmantoja FKTK, kas atbild par Noguldījumu garantiju fondu, un bez jebkādām iebildēm atbalstīja atlīdzības noteikšanu 75 tūkstošu eiro apmērā mēnesī maksātnespējas administratoram Vigo Krastiņam.
Atgādināšu, ka 2018. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka administratora atlīdzība balstās uz principu, ka izmaksas administratoram notiek tikai tad, ja administrators atgūst mantu un izmaksā to kreditoriem. Turklāt administratoram netiek paredzēta atlīdzība no tādas naudas, kas ir jau bankas kontā. Proti, no tādas naudas, kuras atgūšanai nav jāveic nekādas darbības, atlīdzība netiek paredzēta.
Likumā paredzēts, ka atlīdzība paredzēta tikai tad, ja administrators atgūst mantu un tad to tālāk pārvērš naudā, lai izmaksātu kreditoriem. Tikai tādos gadījumos paredzēta proporcionāla atlīdzība.
Likumā gan tika atstāta iespēja kreditoriem sapulcē balsot par citu atlīdzības izmaksas kārtību administratoram.
Tieši šo iespēju PNB bankas kreditoru sapulcē izmantoja FKTK, kas pēc būtības arī ir valsts tāpat kā Saeima. 2018.gadā Saeima, kas ir tautas priekšstāvji, pateica, ka jārīkojas iepriekš aprakstītajā veidā, bet 2020.gadā FKTK, kas pārstāv valsti, nodemonstrē pretējo, nosakot ievērojami augstāku administratora atlīdzību, nekā savā balsojumā paudusi Saeima.
Tas vedina domāt, ka ir kaut kādas vienošanās vai uzstādījums no FKTK puses, kas PNB bankas administratoram ir jādara, un liek apšaubīt regulatora neitralitāti un neatkarību. Rodas iespaids, ka tiek atbalstīts jebkas, ko administrators dara neatkarīgi no citu kreditoru iebildumiem un priekšlikumiem.
Kādas spēlītes spēlē FKTK? Kā interesēs darbojas šī iestāde?
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
