Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atbalstot 75 tūkstošu eiro mēnesī lielu atlīdzību likvidējamās PNB bankas administratoram, faktiski rīkojusies pretēji tai nostājai, ko pirms gandrīz diviem gadiem pauda Saeima, pieņemot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Toreiz, kad piespiedu likvidācijai tika pakļauta spēcīgā un turīgā ABLV banka, politiķi bija nobažījušies, ka likums paredz likvidatoram pārāk dāsnu atlīdzību, tādēļ tika izlemts to ierobežot, atstājot spraugu, ka kreditori tomēr drīkst lemt par lielāku atlīdzību administratoram. ABLV likvidatori godprātīgi šo spraugu neizmantoja.
Taču tieši šo spraugu tagad pavisam vārgās un jau iepriekš izlaupītās PNB bankas kreditoru sapulcē kā lielākais kreditors, kurš pārstāv 70% kreditoru prasījumu, izmantoja FKTK, kas atbild par Noguldījumu garantiju fondu, un bez jebkādām iebildēm atbalstīja atlīdzības noteikšanu 75 tūkstošu eiro apmērā mēnesī maksātnespējas administratoram Vigo Krastiņam.
Atgādināšu, ka 2018. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka administratora atlīdzība balstās uz principu, ka izmaksas administratoram notiek tikai tad, ja administrators atgūst mantu un izmaksā to kreditoriem. Turklāt administratoram netiek paredzēta atlīdzība no tādas naudas, kas ir jau bankas kontā. Proti, no tādas naudas, kuras atgūšanai nav jāveic nekādas darbības, atlīdzība netiek paredzēta.
Likumā paredzēts, ka atlīdzība paredzēta tikai tad, ja administrators atgūst mantu un tad to tālāk pārvērš naudā, lai izmaksātu kreditoriem. Tikai tādos gadījumos paredzēta proporcionāla atlīdzība.
Likumā gan tika atstāta iespēja kreditoriem sapulcē balsot par citu atlīdzības izmaksas kārtību administratoram.
Tieši šo iespēju PNB bankas kreditoru sapulcē izmantoja FKTK, kas pēc būtības arī ir valsts tāpat kā Saeima. 2018.gadā Saeima, kas ir tautas priekšstāvji, pateica, ka jārīkojas iepriekš aprakstītajā veidā, bet 2020.gadā FKTK, kas pārstāv valsti, nodemonstrē pretējo, nosakot ievērojami augstāku administratora atlīdzību, nekā savā balsojumā paudusi Saeima.
Tas vedina domāt, ka ir kaut kādas vienošanās vai uzstādījums no FKTK puses, kas PNB bankas administratoram ir jādara, un liek apšaubīt regulatora neitralitāti un neatkarību. Rodas iespaids, ka tiek atbalstīts jebkas, ko administrators dara neatkarīgi no citu kreditoru iebildumiem un priekšlikumiem.
Kādas spēlītes spēlē FKTK? Kā interesēs darbojas šī iestāde?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
