FKTK sāk pārbaudi par Zaharjina un Segala darbībām ar „Liepājas metalurga” akcijām
PIETIEK05.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sākusi pārbaudi par maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs lielāko akcionāru Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala darbībām ar uzņēmuma akcijām, bez obligātā akciju atpirkuma izteikšanas tās pārdodot – vai imitējot pārdošanu – Kipras uzņēmumam Dalinvest Management Company Limited.
Oktobra sākumā Zaharjina un Segala reāli joprojām kontrolētais Liepājas metalurgs nāca klajā ar kārtējo skaļo paziņojumu – tas joprojām neesot saņēmis nekādu oficiālu atbildi no uzņēmuma kreditoru piesaistītā finanšu konsultanta Prudentia un kreditoru kluba par iesniegtajiem investora priekšlikumiem.
Šajā paziņojumā arī bija atklāts, ka jau 26.septembrī starp Liepājas metalurga akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu, kā arī Kiprā reģistrēto Krievijas izcelsmes kompāniju Dalinvest Management Company Limited parakstīts abu akcionāru akciju pirkšanas pārdošanas līgums, par ko tika paziņots publiski masu informācijas līdzekļos.
Savukārt Krievijas kompānija Daļpolimetall, kas pārstāv investoru, sadarbībā ar kreditoru klubu esot saskaņojusi izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa plānā, balstoties uz biznesa plānu.
Nekādas citas detaļas it kā noslēgto līgumu ar iespējamo investoru uzņēmuma saimnieki neatklāja, taču paziņojumā medijiem tika pavēstīts – līgums esot noslēgts par visu Zaharjinam un Segalam piederošo akciju jeb 70% uzņēmuma akciju pārdošanu.
Uz šī pamata FKTK bija vērsies trešā uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, lūdzot veikt pārbaudi par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu Liepājas metalurga akcionāriem, kas izriet no izziņotā līguma.
Tas nozīmē: ja ne tikai pēc būtības, bet arī juridiski būtu pierādāms, ka Segals un Zaharjins, pārdodot savas akcijas, rīkojušies nevis katrs par sevi, bet gan saskaņoti, viņiem būtu bijis pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem Liepājas metalurga akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam.
Pietiek zināms, ka FKTK rīcībā ir arī Zaharjina, Segala un Kipras kompānijas līguma kopija, un, iepazīstoties ar to, komisija ir sākusi pārbaudi abu lielo akcionāru iespējamu saskaņotu rīcību. Pašlaik abiem ir pieprasīti paskaidrojumi.
Kā zināms, 4. novembrī uzņēmuma administrators Haralds Velmers iesniedza Liepājas tiesā tā maksātnespējas pieteikumu. Tiesai šis pieteikums jāizskata divu nedēļu laikā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
