Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš (attēlā) arī pēc atkārtotiem aicinājumiem nevēlas vai nespēj sniegt nekādus konkrētus faktus, kas apliecinātu šīs iestādes skaidrojumu pamatotību Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā AS Grindeks akciju iegādes lietā, kas varētu būt radījusi iespaidīgus zaudējumus uzņēmējiem un valstij. FKTK uzskatot - sabiedrībai vajagot pietikt ar to, ka „komisija tēžu apkopojuma viedā dara zināmus tiesas izdarītos secinājumus izskatāmajā lietā pēc būtības”.

Kā jau ziņots, 2009. gada aprīļa beigās FKTK bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans, vēloties precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Atbildē, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, FKTK, uzskaitot veselu virkni likuma normu, apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, viņam un vecākiem „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis, un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā. 2014. gada novembrī FKTK padome, neminot konkrētus faktus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

Īpaši nozīmīga FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā bija Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā par ļoti zemu cenu tika pārdotas visas Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Savukārt trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu tiesāties arī valsts, mēģinot publiski tā arī neatklātu summu piedzīt no Lipmanu ģimenes.

Šo faktu izklāsts ir radījis nemieru pašreizējās banku uzraudzības sistēmas krīzes jau tā smagi skartajai FKTK vadībai. Lai gan FKTK vienmēr ir bijusi slavena ar aizbildinājumiem, ka tā „nekomentē konkrētus tirgus dalībniekus”, pašlaik FKTK vadītājs vienlaikus gan ir sašutis par to, ka faktu izklāstā nav iekļauts viņa vadītās iestādes atteikums komentēt konkrētos tirgus dalībniekus, gan arī skaidro, ka nekādus konkrētus faktus minēt nevarēšot arī šoreiz. Pietiek šodien publicē saraksti ar FKTK vadītāju.

FKTK: Par publicēto rakstu "FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus"

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir iepazinusies ar 14.03.2018. publikācijā pausto kritisko viedokli par FKTK darbu un vēlas norādīt uz vairākiem apstākļiem, kuri nav minēti publikācijā. Mūsu ieskatā ir būtiski atspoguļot visu iesaistīto pušu viedokļus, lai sabiedrība saņemtu objektīvu un patiesu ainas atspoguļojumu, kā arī vēlamies, lai publikācijā minētie nepatiesie fakti tiktu atsaukti.

Vēlamies informēt, ka rakstā minētā FKTK sniegtā uzziņa un FKTK pieņemtais lēmums ir jau izvērtēts tiesā, un šajā lietā ir stājies spēkā galīgais nolēmums.

Tiesa ir atzinusi, ka FKTK lēmums par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un soda piemērošanu par  Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasību neievērošanu AS "Grindeks" akcionāriem ir bijis pamatots. Tiesa, vērtējot gan 2009. gadā FKTK sniegto uzziņu F. Lipmanam, gan 2014. gadā FKTK pieņemto lēmumu ir secinājusi, ka F. Lipmanam sniegtā uzziņa tika gatavota par citiem apstākļiem nekā tiem, kādus FKTK administratīvās lietas ietvaros konstatēja un par kādiem tika pieņemts FKTK lēmums. Proti, uzziņas pieprasījumā F.Lipmans bija norādījis, ka viņa mērķis, iegādājoties AS "Grindex" akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus akciju sabiedrības vērtspapīros (...) Tāpat bija norādīts, ka viņš ir no saviem vecākiem pilnībā (arī finansiāli) neatkarīgs un viņam nav kopīgas saimniecības ar tiem (...). Uzziņā FKTK norādīja, ka šādos teorētiskos apstākļos, kādus norādījis F. Lipmans, ne viņam, ne vecākiem neiestātos FITL paredzētais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma pienākums.

Savukārt uzsāktās administratīvās lietas pret K. Lipmanu un F. Lipmanu ietvaros Komisija konstatēja, ka F. Lipmana rīcība bija citāda: F.Lipmans, iegādājoties akcijas, neizmantoja savā rīcībā esošus brīvos līdzekļus, kas iegūti patstāvīgas komercdarbības rezultātā neatkarīgi no tēva. Šajā gadījumā nav runa par iestādes viedokļa maiņu, bet gan par pašas personas rīcību pretēji sākotnēji sniegtajai informācijai.

Līdz ar to, FKTK lūdz laikrakstu "Diena" atsaukt informāciju, kurā nepilnīgi atspoguļoti notikušā apstākļi. Publikācijas autora galvenais secinājums, kas izcelts virsrakstā "FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus" ir nepatiesi nomelnojošs un nav balstīts uz objektīvu faktu izvērtējumu, kā arī raksts ir sagatavots, neuzklausot FKTK viedokli un neņemot vērā tiesas sniegtos secinājumus minētā jautājuma ietvaros. FKTK nav mainījusi viedokli, FKTK ir sniegusi uzziņu atbilstoši pieprasījumā minētajiem faktiem, taču konstatējot, ka faktiskie apstākļi ir pretēji pieprasījumā minētajiem, ir rīkojusies saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Vēstule FKTK vadītājam:

Sveiki, Putniņa kungs, ar interesi iepazinos ar Jūsu parakstīto vēstuli un tajā izteikto lūgumu. Diemžēl Jūsu vadītās iestādes pēdējā laika reputācija liek šaubīties par tās pārstāvju izteikumu pamatotību.

Lai novērtētu šī Jūsu vēstulē izteiktā lūguma pamatotību, lūdzu, nosūtiet man attiecīgos FKTK dokumentus, kas apliecinātu, ka "uzsāktās administratīvās lietas pret K. Lipmanu un F. Lipmanu ietvaros Komisija konstatēja, ka F. Lipmana rīcība bija citāda: F.Lipmans, iegādājoties akcijas, neizmantoja savā rīcībā esošus brīvos līdzekļus, kas iegūti patstāvīgas komercdarbības rezultātā neatkarīgi no tēva", kā arī "tiesas sniegtos secinājumus minētā jautājuma ietvaros".

Pēc šo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas varēšu izvērtēt Jūsu lūguma pamatotību un lemt par tālāku rīcību.

Tāpat, lūdzu, ņemot vērā Jūsu vadītās iestādes regulāros atteikumus sniegt komentārus par konkrētiem tirgus dalībniekiem, sniedziet skaidras Jūsu vadītās iestādes vadlīnijas - kas ir tie gadījumi, kad Jūsu vadītā iestāde tomēr ir gatava sniegt komentārus par konkrētiem tirgus dalībniekiem.

FKTK vēstule „Par informācijas sniegšanu”:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir saņēmusi Jūsu 19.03.2018. e-pasta vēstuli, kurā lūdzat sniegt papildus informāciju un dokumentus, kas pamatotu Komisijas 16.03.2018. vēstulē norādītos apsvērumus.

Atbilstoši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 25. panta 1.punktā noteikto žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju, atspoguļojot noteiktus faktus vai informāciju. Minētais pēc būtības aptver arī objektīvas informācijas sniegšanas pienākumu, ko būtu iespējams īstenot, publikācijas sagatavošanas procesā noskaidrojot visu iesaistīto personu viedokļus, veicot to analīzi un korektu atspoguļojumu. Šāds žurnālistu pienākums vērtējams kā būtisks, jo publiska viedokļa paušana ietekmē sabiedrisko domu un var skart sabiedrības kopuma intereses.

Jūsu 14.03.2018. publikācija sagatavota, nenoskaidrojot visu iesaistīto personu viedokļus un atspoguļo nepatiesu informāciju. Šī nepatiesā informācija var maldināt sabiedrību un mudināt mazākuma akcionārus pieņemt neobjektīvus lēmumus savu likumisko interešu aizsardzībai. Ievērojot minēto, Komisija savā 16.03.2018. vēstulē vērsa Jūsu uzmanību uz publicēto nepatieso informāciju, norādot, ka minētais jautājums jau ir vērtēts gan Administratīvajā apgabaltiesā, gan Augstākajā tiesā, kas Komisijas rīcību ir atzinusi par tiesisku un pamatotu.

Informācijas sniegšanā Komisija vadās nevis pēc noteiktām vadlīnijām, bet normatīvā regulējuma, un, tā kā aplūkotā lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē, Komisija Jums nevar nosūtīt pilnu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Nolūkā skaidrot Komisijas viedokli, tā apkopojuma viedā Jums darīja zināmus tiesas izdarītos secinājumus pēc būtības, neanalizējot iesaistīto personu veikto darījumu saturu. Konstatējot nepatiesas informācijas atspoguļošanu, Komisijas ieskatā ir būtiski norādīt uz esošiem tiesas izdarītajiem secinājumiem un atspoguļot objektīvi patiesu informāciju, jo tas var ietekmēt sabiedrības tiesību un likumisko interešu aizsardzību, īpaši ņemot vērā, ka šobrīd lielākā daļa mazākuma akcionāru izvērtē iespēju celt prasības par savu aizskarto tiesību aizsardzību.

Vēstule FKTK vadītājam:

Sveiki, Putniņa kungs, diemžēl Jūsu piesūtītajā elektroniskā pasta vēstulē neredzu Jūsu iestādei pieprasīto informāciju. Vai ar šo jāsaprot, ka atsakāties to sniegt?

FKTK vēstule „Par informācijas sniegšanu”:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk ­– Komisija) ir saņēmusi atkārtotu Jūsu 21.03.2018. e-pasta vēstuli, kurā lūdzat sniegt papildus skaidrojumu, vai Komisijas 21.03.2018. e-pasta vēstule vērtējama kā atteikums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju.

Kā Komisija norādīja savā 21.03.2018. vēstulē, Komisija diemžēl nevar Jums nosūtīt pilnu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē un saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.2 pantu minētais spriedums nav publiski pieejams. Tādēļ Komisija tēžu apkopojuma viedā darīja zināmus tiesas izdarītos secinājumus izskatāmajā lietā pēc būtības, jo kā jau tika norādīts, Komisijas ieskatā ir būtiska objektīvas informācijas atspoguļošana, ja tas var ietekmēt sabiedrības tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

11
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...