Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš (attēlā) arī pēc atkārtotiem aicinājumiem nevēlas vai nespēj sniegt nekādus konkrētus faktus, kas apliecinātu šīs iestādes skaidrojumu pamatotību Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā AS Grindeks akciju iegādes lietā, kas varētu būt radījusi iespaidīgus zaudējumus uzņēmējiem un valstij. FKTK uzskatot - sabiedrībai vajagot pietikt ar to, ka „komisija tēžu apkopojuma viedā dara zināmus tiesas izdarītos secinājumus izskatāmajā lietā pēc būtības”.

Kā jau ziņots, 2009. gada aprīļa beigās FKTK bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans, vēloties precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Atbildē, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, FKTK, uzskaitot veselu virkni likuma normu, apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, viņam un vecākiem „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis, un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā. 2014. gada novembrī FKTK padome, neminot konkrētus faktus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

Īpaši nozīmīga FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā bija Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā par ļoti zemu cenu tika pārdotas visas Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Savukārt trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu tiesāties arī valsts, mēģinot publiski tā arī neatklātu summu piedzīt no Lipmanu ģimenes.

Šo faktu izklāsts ir radījis nemieru pašreizējās banku uzraudzības sistēmas krīzes jau tā smagi skartajai FKTK vadībai. Lai gan FKTK vienmēr ir bijusi slavena ar aizbildinājumiem, ka tā „nekomentē konkrētus tirgus dalībniekus”, pašlaik FKTK vadītājs vienlaikus gan ir sašutis par to, ka faktu izklāstā nav iekļauts viņa vadītās iestādes atteikums komentēt konkrētos tirgus dalībniekus, gan arī skaidro, ka nekādus konkrētus faktus minēt nevarēšot arī šoreiz. Pietiek šodien publicē saraksti ar FKTK vadītāju.

FKTK: Par publicēto rakstu "FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus"

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir iepazinusies ar 14.03.2018. publikācijā pausto kritisko viedokli par FKTK darbu un vēlas norādīt uz vairākiem apstākļiem, kuri nav minēti publikācijā. Mūsu ieskatā ir būtiski atspoguļot visu iesaistīto pušu viedokļus, lai sabiedrība saņemtu objektīvu un patiesu ainas atspoguļojumu, kā arī vēlamies, lai publikācijā minētie nepatiesie fakti tiktu atsaukti.

Vēlamies informēt, ka rakstā minētā FKTK sniegtā uzziņa un FKTK pieņemtais lēmums ir jau izvērtēts tiesā, un šajā lietā ir stājies spēkā galīgais nolēmums.

Tiesa ir atzinusi, ka FKTK lēmums par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un soda piemērošanu par  Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasību neievērošanu AS "Grindeks" akcionāriem ir bijis pamatots. Tiesa, vērtējot gan 2009. gadā FKTK sniegto uzziņu F. Lipmanam, gan 2014. gadā FKTK pieņemto lēmumu ir secinājusi, ka F. Lipmanam sniegtā uzziņa tika gatavota par citiem apstākļiem nekā tiem, kādus FKTK administratīvās lietas ietvaros konstatēja un par kādiem tika pieņemts FKTK lēmums. Proti, uzziņas pieprasījumā F.Lipmans bija norādījis, ka viņa mērķis, iegādājoties AS "Grindex" akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus akciju sabiedrības vērtspapīros (...) Tāpat bija norādīts, ka viņš ir no saviem vecākiem pilnībā (arī finansiāli) neatkarīgs un viņam nav kopīgas saimniecības ar tiem (...). Uzziņā FKTK norādīja, ka šādos teorētiskos apstākļos, kādus norādījis F. Lipmans, ne viņam, ne vecākiem neiestātos FITL paredzētais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma pienākums.

Savukārt uzsāktās administratīvās lietas pret K. Lipmanu un F. Lipmanu ietvaros Komisija konstatēja, ka F. Lipmana rīcība bija citāda: F.Lipmans, iegādājoties akcijas, neizmantoja savā rīcībā esošus brīvos līdzekļus, kas iegūti patstāvīgas komercdarbības rezultātā neatkarīgi no tēva. Šajā gadījumā nav runa par iestādes viedokļa maiņu, bet gan par pašas personas rīcību pretēji sākotnēji sniegtajai informācijai.

Līdz ar to, FKTK lūdz laikrakstu "Diena" atsaukt informāciju, kurā nepilnīgi atspoguļoti notikušā apstākļi. Publikācijas autora galvenais secinājums, kas izcelts virsrakstā "FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus" ir nepatiesi nomelnojošs un nav balstīts uz objektīvu faktu izvērtējumu, kā arī raksts ir sagatavots, neuzklausot FKTK viedokli un neņemot vērā tiesas sniegtos secinājumus minētā jautājuma ietvaros. FKTK nav mainījusi viedokli, FKTK ir sniegusi uzziņu atbilstoši pieprasījumā minētajiem faktiem, taču konstatējot, ka faktiskie apstākļi ir pretēji pieprasījumā minētajiem, ir rīkojusies saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Vēstule FKTK vadītājam:

Sveiki, Putniņa kungs, ar interesi iepazinos ar Jūsu parakstīto vēstuli un tajā izteikto lūgumu. Diemžēl Jūsu vadītās iestādes pēdējā laika reputācija liek šaubīties par tās pārstāvju izteikumu pamatotību.

Lai novērtētu šī Jūsu vēstulē izteiktā lūguma pamatotību, lūdzu, nosūtiet man attiecīgos FKTK dokumentus, kas apliecinātu, ka "uzsāktās administratīvās lietas pret K. Lipmanu un F. Lipmanu ietvaros Komisija konstatēja, ka F. Lipmana rīcība bija citāda: F.Lipmans, iegādājoties akcijas, neizmantoja savā rīcībā esošus brīvos līdzekļus, kas iegūti patstāvīgas komercdarbības rezultātā neatkarīgi no tēva", kā arī "tiesas sniegtos secinājumus minētā jautājuma ietvaros".

Pēc šo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas varēšu izvērtēt Jūsu lūguma pamatotību un lemt par tālāku rīcību.

Tāpat, lūdzu, ņemot vērā Jūsu vadītās iestādes regulāros atteikumus sniegt komentārus par konkrētiem tirgus dalībniekiem, sniedziet skaidras Jūsu vadītās iestādes vadlīnijas - kas ir tie gadījumi, kad Jūsu vadītā iestāde tomēr ir gatava sniegt komentārus par konkrētiem tirgus dalībniekiem.

FKTK vēstule „Par informācijas sniegšanu”:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir saņēmusi Jūsu 19.03.2018. e-pasta vēstuli, kurā lūdzat sniegt papildus informāciju un dokumentus, kas pamatotu Komisijas 16.03.2018. vēstulē norādītos apsvērumus.

Atbilstoši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 25. panta 1.punktā noteikto žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju, atspoguļojot noteiktus faktus vai informāciju. Minētais pēc būtības aptver arī objektīvas informācijas sniegšanas pienākumu, ko būtu iespējams īstenot, publikācijas sagatavošanas procesā noskaidrojot visu iesaistīto personu viedokļus, veicot to analīzi un korektu atspoguļojumu. Šāds žurnālistu pienākums vērtējams kā būtisks, jo publiska viedokļa paušana ietekmē sabiedrisko domu un var skart sabiedrības kopuma intereses.

Jūsu 14.03.2018. publikācija sagatavota, nenoskaidrojot visu iesaistīto personu viedokļus un atspoguļo nepatiesu informāciju. Šī nepatiesā informācija var maldināt sabiedrību un mudināt mazākuma akcionārus pieņemt neobjektīvus lēmumus savu likumisko interešu aizsardzībai. Ievērojot minēto, Komisija savā 16.03.2018. vēstulē vērsa Jūsu uzmanību uz publicēto nepatieso informāciju, norādot, ka minētais jautājums jau ir vērtēts gan Administratīvajā apgabaltiesā, gan Augstākajā tiesā, kas Komisijas rīcību ir atzinusi par tiesisku un pamatotu.

Informācijas sniegšanā Komisija vadās nevis pēc noteiktām vadlīnijām, bet normatīvā regulējuma, un, tā kā aplūkotā lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē, Komisija Jums nevar nosūtīt pilnu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Nolūkā skaidrot Komisijas viedokli, tā apkopojuma viedā Jums darīja zināmus tiesas izdarītos secinājumus pēc būtības, neanalizējot iesaistīto personu veikto darījumu saturu. Konstatējot nepatiesas informācijas atspoguļošanu, Komisijas ieskatā ir būtiski norādīt uz esošiem tiesas izdarītajiem secinājumiem un atspoguļot objektīvi patiesu informāciju, jo tas var ietekmēt sabiedrības tiesību un likumisko interešu aizsardzību, īpaši ņemot vērā, ka šobrīd lielākā daļa mazākuma akcionāru izvērtē iespēju celt prasības par savu aizskarto tiesību aizsardzību.

Vēstule FKTK vadītājam:

Sveiki, Putniņa kungs, diemžēl Jūsu piesūtītajā elektroniskā pasta vēstulē neredzu Jūsu iestādei pieprasīto informāciju. Vai ar šo jāsaprot, ka atsakāties to sniegt?

FKTK vēstule „Par informācijas sniegšanu”:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk ­– Komisija) ir saņēmusi atkārtotu Jūsu 21.03.2018. e-pasta vēstuli, kurā lūdzat sniegt papildus skaidrojumu, vai Komisijas 21.03.2018. e-pasta vēstule vērtējama kā atteikums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju.

Kā Komisija norādīja savā 21.03.2018. vēstulē, Komisija diemžēl nevar Jums nosūtīt pilnu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē un saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.2 pantu minētais spriedums nav publiski pieejams. Tādēļ Komisija tēžu apkopojuma viedā darīja zināmus tiesas izdarītos secinājumus izskatāmajā lietā pēc būtības, jo kā jau tika norādīts, Komisijas ieskatā ir būtiska objektīvas informācijas atspoguļošana, ja tas var ietekmēt sabiedrības tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

11
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...