Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Banku uzraudzība nav vienīgā joma, kurā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzšinējās darbības rezultāti rada jautājumus. Šī uzraugošā iestāde ir arī spējusi dažu gadu laikā kardināli mainīt viedokli konkrētos jautājumos, tā radot gan miljonos lēšamas problēmas uzņēmējiem, kas ir paļāvušies uz šo viedokli, gan arī miljonu zaudējumus valstij.

Vai drīkstu pirkt akcijas?

Kā rāda Dienas rīcībā esošie dokumenti, 2009. gada aprīļa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans.

Viņš iesniegumā FKTK bija lūdzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesības un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto Grindeks akciju iegādi.

Savā iesniegumā F. Lipmans bija minējis, ka viņa „mērķis, iegādājoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus sekmīgi darbojošās akciju sabiedrības vērtspapīros un gūt ienākumus no dividendēm vai vēlākas šo vērtspapīru atsavināšanas”.

„Esmu pilngadīga persona, no saviem vecākiem esmu pilnībā neatkarīgs un ar vecākiem nesastāvu kopīgā saimniecībā. Man ir savi, patstāvīgi ienākumu avoti, un AS Grindeks akcijās vēlos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstāvīgās komercdarbības rezultātā,” bija teikts iesniegumā.

F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brīdī Grindeks kopumā bija seši lieli akcionāri, kuriem katram piederēja no 2,29 līdz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielākie akcionāri bija F. Lipmana vecāki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. Kopā tātad viņiem piederēja gandrīz puse uzņēmuma akciju.

Šajā situācijā F. Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir ne tikai laulātie, bet arī augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arī ar dažādām atrunām. Šādā situācijā vēršanās FKTK pēc skaidrojuma bija likumsakarīga un pamatota.

 

FKTK iedrošinājums

Kā rāda Dienas rīcībā esošā FKTK atbilde, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošā iestāde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pārliecinošu un viennozīmīgu atbildi – F. Lipmanam, iegādājoties Grindeks akcijas, kopā ar vecākiem neiestāsies pienākums izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

„Iesniedzējs ir norādījis, ka ir pilngadīga persona un ir pilnībā finansiāli neatkarīgs no saviem vecākiem, kā arī ar vecākiem nav kopīga saimniecība, un ka vienīgā kopējā saikne, kas iesniedzēju saista ar K. Lipmanu un A. Lipmani, ir radniecība taisnā līnijā kopsakarā ar likuma 8.pantu, komisija uzskata, ka likuma 8.panta normas šajā gadījumā nav piemērojamas,” konstatēja komisija. Attiecīgais likuma pants ir attiecināms uz līdzdalības apmēriem uzņēmumā.

Pamatojoties uz šo secinājumu, komisija apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies AS Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, „ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā Grindeks, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Tāpat F. Lipmans bija vēlējies precīzi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionāru sapulcē balsos tāpat kā viņa vecāki, arī tā netiks uzskatīta par saskaņotu rīcību likuma izpratnē. Arī šajā jautājumā FKTK, kuru tolaik vadīja Irēna Krūmane, bija viņu nomierinājusi, skaidrojot, ka šāds vienāds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzējs un iesniedzēja vecāki rīkojas saskaņoti likuma izpratnē”.

Mainās ierēdņi – mainās uzrauga viedoklis

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis (attēlā), un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā.

2014. gada novembrī FKTK padome, savā lēmumā pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievērojamus naudas sodus, turklāt, lai gan 2009. gada izziņā FKTK bija apliecinājusi, ka „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”, tagad uzraugošā iestāde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Pats K. Zakulis jau 2016. gada sākumā bija spiests pamest FKTK vadītāja posteni un pašlaik darbojas privātsektorā – kā valdes loceklis Luminor bank. (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen pabeigtā pārbaudē šāda amata ieņemšanā pārkāpumus nav konstatējis.) Taču viņa vadības laikā pieņemtās viedokļa maiņas sekas jūtamas vēl tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam.

„Pirmā bezdelīga”

Pēc FKTK jaunā lēmuma K. Lipmans un F. Lipmans to neveiksmīgi mēģināja apstrīdēt tiesā, un, kad tas neizdevās, ģimenes akciju kopskaits tika samazināts zem likumā minētajiem 50%, A. Lipmanei jau 2015. gadā, vēl turpinoties tiesvedībai, pārdodot strīdīgos 0,04% akciju.

Tomēr FKTK viedokļa maiņas sekas ir jūtamas vēl joprojām un ir lēšamas, domājams, pat miljonos eiro. 15.martā tiks nolasīts spriedums Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurā ar pieteikumu ir vērsies viens no bijušajiem mazajiem Grindeks akcionāriem.

Kā izriet no lietas materiāliem, Inčukalna iedzīvotājs Leonīds Mohovikovs viņam piederējušās 380 Grindeks akcijas pārdevis jau sen, 2015. gada februāra beigās, taču, neraugoties uz to, ka nekādu akciju viņam vairs nav, vienalga vēlas piedzīt no K. Lipmana un F. Lipmana 2120 eiro.

L. Mohovikova loģika ir šāda – viņš savas akcijas biržā pārdevis par 6,93 eiro, taču, ja K. Lipmans un F. Lipmans tolaik būtu izsludinājuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, viņam būtu bijis iespējams tās pārdot pat par 12,51 eiro gabalā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan ir mēģinājusi no šīs prasības norobežoties, gan tiesai, gan pašam L. Mohovikovam norādot, ka tās funkcija ir tikai tirgus uzraudzība, savukārt 12,51 eiro pieminēšana bijusi tikai vēstulē izteikts pieņēmums, kurpretī nekādus lēmumus par akciju atpirkšanu FKTK nav pieņēmusi.

Savukārt advokāts Pāvels Rebenoks Dienai skaidro, ka L. Mohovikovs nemaz nav piedāvājis advokāta pārstāvētajiem K. Lipmanam un F. Lipmanam iegādāties savas akcijas, tā vietā pārdodot tās nezināmām personām par paša izvēlētu cenu un līdz ar to faktiski padarot par neiespējamu akciju atpirkšanu no viņa.

„Pašlaik atbildētājs, pat samaksājot jebkādu summu prasītājam, neiegūs savā rīcībā uzņēmuma akcijas, kā to paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma normas obligātā akciju atpirkuma gadījumā. Faktiski tas, ko šobrīd mēģina panākt prasītājs, ir aizliegts ar likumu jeb tā ir nepieļaujama prettiesiska rīcība,” skaidro P. Rebenoks.

Lipmanu ģimenes pārstāvis arī norāda, ka FKTK lēmums ticis pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā tiesā un tā tiesiskuma izvērtējuma laikā tiesā K. Lipmanam un F. Lipmanam nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Savukārt FKTK lēmuma izpildes spēkā stāšanās dienā atbildētājam vairs nav bijis tiesiskā pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ko savā spriedumā ir atzinusi arī administratīvā apgabaltiesa, uzsverot, ka ar FKTK lēmumu uzliktais pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ir uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko apstākļu maiņu.

Arī pati FKTK 2016. gada oktobrī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu – kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem K. Lipmanam un F. Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmans: tāda ir tiesiskā situācija mūsu valstī

Taču Dienai ir zināms, ka uzņēmīgi ļaudis, FKTK viedokļa maiņā un tai sekojušajos tiesu spriedumos saskatot peļņas iespēju, ir izveidojuši pat Grindeks mazo akcionāru apvienības, lai līdzīgā veidā mēģinātu piedzīt jau būtiski lielākas summas. Turklāt iespējamos zaudējumus varētu mēģināt piedzīt pat vairākkārt par vienām un tām pašām akcijām, kas tiesvedības laikā pirktas un pārdotas vairākas reizes.

Taču vēl nozīmīgāka FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā ir Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Tikai trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu mēģināt tiesāties arī valsts.

Lai gan Privatizācijas aģentūra nekādu publisku informāciju šajā jautājumā nesniedz, Dienai ir zināms, ka saskaņā ar valdības konceptuālu lēmumu tā ir iesniegusi L. Mohovikova prasībai līdzīgu pieteikumu, kurš izskatīšanai ir nozīmēts šā gada septembra beigās.

„Diemžēl šis gadījums spilgti rāda tiesisko situāciju mūsu valstī. Pat tad, kad valsts uzņēmējam skaidri pasaka, ko tas drīkst darīt, nav nekādas garantijas, ka, ierēdņiem vai to nostādnēm mainoties, pēc dažiem gadiem nostāja bez kādiem argumentiem tiek mainīta uz pilnīgi pretēji,” Dienai situāciju skaidro K. Lipmans.

Savukārt pašlaik jau Pētera Putniņa vadītā FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstītās situācijas cēlonis, tagad, atsaucoties uz dažādi traktējamām normatīvo aktu prasībām, konkrētus tirgus dalībniekus un ar tām saistītās situācijas komentē tikai tad, kad uzskata to par sev vēlamu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

91
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....