Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Banku uzraudzība nav vienīgā joma, kurā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzšinējās darbības rezultāti rada jautājumus. Šī uzraugošā iestāde ir arī spējusi dažu gadu laikā kardināli mainīt viedokli konkrētos jautājumos, tā radot gan miljonos lēšamas problēmas uzņēmējiem, kas ir paļāvušies uz šo viedokli, gan arī miljonu zaudējumus valstij.

Vai drīkstu pirkt akcijas?

Kā rāda Dienas rīcībā esošie dokumenti, 2009. gada aprīļa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans.

Viņš iesniegumā FKTK bija lūdzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesības un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto Grindeks akciju iegādi.

Savā iesniegumā F. Lipmans bija minējis, ka viņa „mērķis, iegādājoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus sekmīgi darbojošās akciju sabiedrības vērtspapīros un gūt ienākumus no dividendēm vai vēlākas šo vērtspapīru atsavināšanas”.

„Esmu pilngadīga persona, no saviem vecākiem esmu pilnībā neatkarīgs un ar vecākiem nesastāvu kopīgā saimniecībā. Man ir savi, patstāvīgi ienākumu avoti, un AS Grindeks akcijās vēlos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstāvīgās komercdarbības rezultātā,” bija teikts iesniegumā.

F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brīdī Grindeks kopumā bija seši lieli akcionāri, kuriem katram piederēja no 2,29 līdz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielākie akcionāri bija F. Lipmana vecāki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. Kopā tātad viņiem piederēja gandrīz puse uzņēmuma akciju.

Šajā situācijā F. Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir ne tikai laulātie, bet arī augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arī ar dažādām atrunām. Šādā situācijā vēršanās FKTK pēc skaidrojuma bija likumsakarīga un pamatota.

 

FKTK iedrošinājums

Kā rāda Dienas rīcībā esošā FKTK atbilde, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošā iestāde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pārliecinošu un viennozīmīgu atbildi – F. Lipmanam, iegādājoties Grindeks akcijas, kopā ar vecākiem neiestāsies pienākums izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

„Iesniedzējs ir norādījis, ka ir pilngadīga persona un ir pilnībā finansiāli neatkarīgs no saviem vecākiem, kā arī ar vecākiem nav kopīga saimniecība, un ka vienīgā kopējā saikne, kas iesniedzēju saista ar K. Lipmanu un A. Lipmani, ir radniecība taisnā līnijā kopsakarā ar likuma 8.pantu, komisija uzskata, ka likuma 8.panta normas šajā gadījumā nav piemērojamas,” konstatēja komisija. Attiecīgais likuma pants ir attiecināms uz līdzdalības apmēriem uzņēmumā.

Pamatojoties uz šo secinājumu, komisija apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies AS Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, „ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā Grindeks, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Tāpat F. Lipmans bija vēlējies precīzi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionāru sapulcē balsos tāpat kā viņa vecāki, arī tā netiks uzskatīta par saskaņotu rīcību likuma izpratnē. Arī šajā jautājumā FKTK, kuru tolaik vadīja Irēna Krūmane, bija viņu nomierinājusi, skaidrojot, ka šāds vienāds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzējs un iesniedzēja vecāki rīkojas saskaņoti likuma izpratnē”.

Mainās ierēdņi – mainās uzrauga viedoklis

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis (attēlā), un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā.

2014. gada novembrī FKTK padome, savā lēmumā pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievērojamus naudas sodus, turklāt, lai gan 2009. gada izziņā FKTK bija apliecinājusi, ka „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”, tagad uzraugošā iestāde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Pats K. Zakulis jau 2016. gada sākumā bija spiests pamest FKTK vadītāja posteni un pašlaik darbojas privātsektorā – kā valdes loceklis Luminor bank. (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen pabeigtā pārbaudē šāda amata ieņemšanā pārkāpumus nav konstatējis.) Taču viņa vadības laikā pieņemtās viedokļa maiņas sekas jūtamas vēl tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam.

„Pirmā bezdelīga”

Pēc FKTK jaunā lēmuma K. Lipmans un F. Lipmans to neveiksmīgi mēģināja apstrīdēt tiesā, un, kad tas neizdevās, ģimenes akciju kopskaits tika samazināts zem likumā minētajiem 50%, A. Lipmanei jau 2015. gadā, vēl turpinoties tiesvedībai, pārdodot strīdīgos 0,04% akciju.

Tomēr FKTK viedokļa maiņas sekas ir jūtamas vēl joprojām un ir lēšamas, domājams, pat miljonos eiro. 15.martā tiks nolasīts spriedums Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurā ar pieteikumu ir vērsies viens no bijušajiem mazajiem Grindeks akcionāriem.

Kā izriet no lietas materiāliem, Inčukalna iedzīvotājs Leonīds Mohovikovs viņam piederējušās 380 Grindeks akcijas pārdevis jau sen, 2015. gada februāra beigās, taču, neraugoties uz to, ka nekādu akciju viņam vairs nav, vienalga vēlas piedzīt no K. Lipmana un F. Lipmana 2120 eiro.

L. Mohovikova loģika ir šāda – viņš savas akcijas biržā pārdevis par 6,93 eiro, taču, ja K. Lipmans un F. Lipmans tolaik būtu izsludinājuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, viņam būtu bijis iespējams tās pārdot pat par 12,51 eiro gabalā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan ir mēģinājusi no šīs prasības norobežoties, gan tiesai, gan pašam L. Mohovikovam norādot, ka tās funkcija ir tikai tirgus uzraudzība, savukārt 12,51 eiro pieminēšana bijusi tikai vēstulē izteikts pieņēmums, kurpretī nekādus lēmumus par akciju atpirkšanu FKTK nav pieņēmusi.

Savukārt advokāts Pāvels Rebenoks Dienai skaidro, ka L. Mohovikovs nemaz nav piedāvājis advokāta pārstāvētajiem K. Lipmanam un F. Lipmanam iegādāties savas akcijas, tā vietā pārdodot tās nezināmām personām par paša izvēlētu cenu un līdz ar to faktiski padarot par neiespējamu akciju atpirkšanu no viņa.

„Pašlaik atbildētājs, pat samaksājot jebkādu summu prasītājam, neiegūs savā rīcībā uzņēmuma akcijas, kā to paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma normas obligātā akciju atpirkuma gadījumā. Faktiski tas, ko šobrīd mēģina panākt prasītājs, ir aizliegts ar likumu jeb tā ir nepieļaujama prettiesiska rīcība,” skaidro P. Rebenoks.

Lipmanu ģimenes pārstāvis arī norāda, ka FKTK lēmums ticis pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā tiesā un tā tiesiskuma izvērtējuma laikā tiesā K. Lipmanam un F. Lipmanam nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Savukārt FKTK lēmuma izpildes spēkā stāšanās dienā atbildētājam vairs nav bijis tiesiskā pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ko savā spriedumā ir atzinusi arī administratīvā apgabaltiesa, uzsverot, ka ar FKTK lēmumu uzliktais pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ir uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko apstākļu maiņu.

Arī pati FKTK 2016. gada oktobrī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu – kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem K. Lipmanam un F. Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmans: tāda ir tiesiskā situācija mūsu valstī

Taču Dienai ir zināms, ka uzņēmīgi ļaudis, FKTK viedokļa maiņā un tai sekojušajos tiesu spriedumos saskatot peļņas iespēju, ir izveidojuši pat Grindeks mazo akcionāru apvienības, lai līdzīgā veidā mēģinātu piedzīt jau būtiski lielākas summas. Turklāt iespējamos zaudējumus varētu mēģināt piedzīt pat vairākkārt par vienām un tām pašām akcijām, kas tiesvedības laikā pirktas un pārdotas vairākas reizes.

Taču vēl nozīmīgāka FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā ir Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Tikai trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu mēģināt tiesāties arī valsts.

Lai gan Privatizācijas aģentūra nekādu publisku informāciju šajā jautājumā nesniedz, Dienai ir zināms, ka saskaņā ar valdības konceptuālu lēmumu tā ir iesniegusi L. Mohovikova prasībai līdzīgu pieteikumu, kurš izskatīšanai ir nozīmēts šā gada septembra beigās.

„Diemžēl šis gadījums spilgti rāda tiesisko situāciju mūsu valstī. Pat tad, kad valsts uzņēmējam skaidri pasaka, ko tas drīkst darīt, nav nekādas garantijas, ka, ierēdņiem vai to nostādnēm mainoties, pēc dažiem gadiem nostāja bez kādiem argumentiem tiek mainīta uz pilnīgi pretēji,” Dienai situāciju skaidro K. Lipmans.

Savukārt pašlaik jau Pētera Putniņa vadītā FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstītās situācijas cēlonis, tagad, atsaucoties uz dažādi traktējamām normatīvo aktu prasībām, konkrētus tirgus dalībniekus un ar tām saistītās situācijas komentē tikai tad, kad uzskata to par sev vēlamu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

91
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...