Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Banku uzraudzība nav vienīgā joma, kurā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzšinējās darbības rezultāti rada jautājumus. Šī uzraugošā iestāde ir arī spējusi dažu gadu laikā kardināli mainīt viedokli konkrētos jautājumos, tā radot gan miljonos lēšamas problēmas uzņēmējiem, kas ir paļāvušies uz šo viedokli, gan arī miljonu zaudējumus valstij.

Vai drīkstu pirkt akcijas?

Kā rāda Dienas rīcībā esošie dokumenti, 2009. gada aprīļa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans.

Viņš iesniegumā FKTK bija lūdzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesības un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto Grindeks akciju iegādi.

Savā iesniegumā F. Lipmans bija minējis, ka viņa „mērķis, iegādājoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus sekmīgi darbojošās akciju sabiedrības vērtspapīros un gūt ienākumus no dividendēm vai vēlākas šo vērtspapīru atsavināšanas”.

„Esmu pilngadīga persona, no saviem vecākiem esmu pilnībā neatkarīgs un ar vecākiem nesastāvu kopīgā saimniecībā. Man ir savi, patstāvīgi ienākumu avoti, un AS Grindeks akcijās vēlos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstāvīgās komercdarbības rezultātā,” bija teikts iesniegumā.

F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brīdī Grindeks kopumā bija seši lieli akcionāri, kuriem katram piederēja no 2,29 līdz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielākie akcionāri bija F. Lipmana vecāki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. Kopā tātad viņiem piederēja gandrīz puse uzņēmuma akciju.

Šajā situācijā F. Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir ne tikai laulātie, bet arī augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arī ar dažādām atrunām. Šādā situācijā vēršanās FKTK pēc skaidrojuma bija likumsakarīga un pamatota.

 

FKTK iedrošinājums

Kā rāda Dienas rīcībā esošā FKTK atbilde, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošā iestāde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pārliecinošu un viennozīmīgu atbildi – F. Lipmanam, iegādājoties Grindeks akcijas, kopā ar vecākiem neiestāsies pienākums izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

„Iesniedzējs ir norādījis, ka ir pilngadīga persona un ir pilnībā finansiāli neatkarīgs no saviem vecākiem, kā arī ar vecākiem nav kopīga saimniecība, un ka vienīgā kopējā saikne, kas iesniedzēju saista ar K. Lipmanu un A. Lipmani, ir radniecība taisnā līnijā kopsakarā ar likuma 8.pantu, komisija uzskata, ka likuma 8.panta normas šajā gadījumā nav piemērojamas,” konstatēja komisija. Attiecīgais likuma pants ir attiecināms uz līdzdalības apmēriem uzņēmumā.

Pamatojoties uz šo secinājumu, komisija apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies AS Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, „ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā Grindeks, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Tāpat F. Lipmans bija vēlējies precīzi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionāru sapulcē balsos tāpat kā viņa vecāki, arī tā netiks uzskatīta par saskaņotu rīcību likuma izpratnē. Arī šajā jautājumā FKTK, kuru tolaik vadīja Irēna Krūmane, bija viņu nomierinājusi, skaidrojot, ka šāds vienāds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzējs un iesniedzēja vecāki rīkojas saskaņoti likuma izpratnē”.

Mainās ierēdņi – mainās uzrauga viedoklis

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis (attēlā), un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā.

2014. gada novembrī FKTK padome, savā lēmumā pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievērojamus naudas sodus, turklāt, lai gan 2009. gada izziņā FKTK bija apliecinājusi, ka „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”, tagad uzraugošā iestāde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Pats K. Zakulis jau 2016. gada sākumā bija spiests pamest FKTK vadītāja posteni un pašlaik darbojas privātsektorā – kā valdes loceklis Luminor bank. (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen pabeigtā pārbaudē šāda amata ieņemšanā pārkāpumus nav konstatējis.) Taču viņa vadības laikā pieņemtās viedokļa maiņas sekas jūtamas vēl tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam.

„Pirmā bezdelīga”

Pēc FKTK jaunā lēmuma K. Lipmans un F. Lipmans to neveiksmīgi mēģināja apstrīdēt tiesā, un, kad tas neizdevās, ģimenes akciju kopskaits tika samazināts zem likumā minētajiem 50%, A. Lipmanei jau 2015. gadā, vēl turpinoties tiesvedībai, pārdodot strīdīgos 0,04% akciju.

Tomēr FKTK viedokļa maiņas sekas ir jūtamas vēl joprojām un ir lēšamas, domājams, pat miljonos eiro. 15.martā tiks nolasīts spriedums Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurā ar pieteikumu ir vērsies viens no bijušajiem mazajiem Grindeks akcionāriem.

Kā izriet no lietas materiāliem, Inčukalna iedzīvotājs Leonīds Mohovikovs viņam piederējušās 380 Grindeks akcijas pārdevis jau sen, 2015. gada februāra beigās, taču, neraugoties uz to, ka nekādu akciju viņam vairs nav, vienalga vēlas piedzīt no K. Lipmana un F. Lipmana 2120 eiro.

L. Mohovikova loģika ir šāda – viņš savas akcijas biržā pārdevis par 6,93 eiro, taču, ja K. Lipmans un F. Lipmans tolaik būtu izsludinājuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, viņam būtu bijis iespējams tās pārdot pat par 12,51 eiro gabalā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan ir mēģinājusi no šīs prasības norobežoties, gan tiesai, gan pašam L. Mohovikovam norādot, ka tās funkcija ir tikai tirgus uzraudzība, savukārt 12,51 eiro pieminēšana bijusi tikai vēstulē izteikts pieņēmums, kurpretī nekādus lēmumus par akciju atpirkšanu FKTK nav pieņēmusi.

Savukārt advokāts Pāvels Rebenoks Dienai skaidro, ka L. Mohovikovs nemaz nav piedāvājis advokāta pārstāvētajiem K. Lipmanam un F. Lipmanam iegādāties savas akcijas, tā vietā pārdodot tās nezināmām personām par paša izvēlētu cenu un līdz ar to faktiski padarot par neiespējamu akciju atpirkšanu no viņa.

„Pašlaik atbildētājs, pat samaksājot jebkādu summu prasītājam, neiegūs savā rīcībā uzņēmuma akcijas, kā to paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma normas obligātā akciju atpirkuma gadījumā. Faktiski tas, ko šobrīd mēģina panākt prasītājs, ir aizliegts ar likumu jeb tā ir nepieļaujama prettiesiska rīcība,” skaidro P. Rebenoks.

Lipmanu ģimenes pārstāvis arī norāda, ka FKTK lēmums ticis pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā tiesā un tā tiesiskuma izvērtējuma laikā tiesā K. Lipmanam un F. Lipmanam nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Savukārt FKTK lēmuma izpildes spēkā stāšanās dienā atbildētājam vairs nav bijis tiesiskā pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ko savā spriedumā ir atzinusi arī administratīvā apgabaltiesa, uzsverot, ka ar FKTK lēmumu uzliktais pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ir uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko apstākļu maiņu.

Arī pati FKTK 2016. gada oktobrī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu – kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem K. Lipmanam un F. Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmans: tāda ir tiesiskā situācija mūsu valstī

Taču Dienai ir zināms, ka uzņēmīgi ļaudis, FKTK viedokļa maiņā un tai sekojušajos tiesu spriedumos saskatot peļņas iespēju, ir izveidojuši pat Grindeks mazo akcionāru apvienības, lai līdzīgā veidā mēģinātu piedzīt jau būtiski lielākas summas. Turklāt iespējamos zaudējumus varētu mēģināt piedzīt pat vairākkārt par vienām un tām pašām akcijām, kas tiesvedības laikā pirktas un pārdotas vairākas reizes.

Taču vēl nozīmīgāka FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā ir Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Tikai trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu mēģināt tiesāties arī valsts.

Lai gan Privatizācijas aģentūra nekādu publisku informāciju šajā jautājumā nesniedz, Dienai ir zināms, ka saskaņā ar valdības konceptuālu lēmumu tā ir iesniegusi L. Mohovikova prasībai līdzīgu pieteikumu, kurš izskatīšanai ir nozīmēts šā gada septembra beigās.

„Diemžēl šis gadījums spilgti rāda tiesisko situāciju mūsu valstī. Pat tad, kad valsts uzņēmējam skaidri pasaka, ko tas drīkst darīt, nav nekādas garantijas, ka, ierēdņiem vai to nostādnēm mainoties, pēc dažiem gadiem nostāja bez kādiem argumentiem tiek mainīta uz pilnīgi pretēji,” Dienai situāciju skaidro K. Lipmans.

Savukārt pašlaik jau Pētera Putniņa vadītā FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstītās situācijas cēlonis, tagad, atsaucoties uz dažādi traktējamām normatīvo aktu prasībām, konkrētus tirgus dalībniekus un ar tām saistītās situācijas komentē tikai tad, kad uzskata to par sev vēlamu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

91
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...