Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija (SM) kā airBaltic liekākā (52,6%) akcionāre no lidsabiedrības privātā līdzīpašnieka - Bertolta Flika vadītās Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - saņēmusi piedāvājumu ieilgušo konfliktu par airBaltic preču zīmēm atrisināt, no BAS atpērkot preču zīmes.
Kā Pietiek jau rakstīja, BAS un tai piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles - pērn decembrī ieķīlātas krievu miljardierim Vladimiram Antonovam (aizvadītajā nedēļā uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku) piederošajās bankās Latvijas Krājbanka un Snoras. BAS ķīlas vērtība ir 31 miljons latu.
BAS īpašumā airBaltic preču zīmes nonāca pēc klusi noslēgta darījuma 2009.gada nogalē, informācija par to tika publiskota tikai pērn vasarā. BAS par preču zīmēm airBaltic solīja līdz pērnā gada beigām samaksāt 13 miljonus eiro (aptuveni 9,1 miljons latu), taču līdz šim tā arī nav skaidrs, cik patiesībā BAS samaksājis.
Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieka juridiskajos jautājumos Arta Stuckas Pietiek atzītā, ministrija pagaidām nav tikusi skaidrībā, vai Flika piedāvājumu par preču zīmju atpirkšanu vērtēt kā joku vai reālu priekšlikumu. Stuckam kā štata padomniekam Augulis uzdevis tikt skaidrībā ar to, kas notiek airBaltic. Ministra padomnieks sola, ka līdz 4. martam risinājumi būšot.
Pietiek: - Pēc TV3 raidījuma Nekā personīga ziņotā, jūs pagājušajā trešdienā kā „ministra sūtīts izlūks” esot ticies ar Latvijas Krājbankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Vai jums izdevās noskaidrot kaut ko vairāk par airBaltic situāciju?
Stucka: - Es netikos ar Antonova kungu. Es todien biju Krājbankā, bet neesmu ticies ar Antonovu.
Tas ir tiesa, ka es tajā dienā biju Krājbankā saistībā ar airBaltic jautājumu. Runāju kontekstā ar to, ka Satiksmes ministrijai nepieciešama pilna informācija par airBaltic finanšu situāciju, runāju, jo tā ir normāla saruna starp akcionāriem. Tas bija viss.
Ar Antonova kungu es netikos, es tikos ar citiem cilvēkiem no bankas. Cilvēki Krājbankā strādā ar šo jautājumu, un es ar viņiem arī tiekos. Ko tad es ar Antonova kungu? Es jau to situācija nepārzinu tādā līmenī, es, ja tā var teikt, tikai lietotāja līmenī par airBaltic.
Mana pozīcija ir tāda, ka ministra kungs man ir uzdevis vākt informāciju par airBaltic, un es arī to daru – runāju ar visiem, runāju ar Fliku, runāju ar Krājbanku, esmu gatavs runāt ar visiem pārējiem, lai nodrošinātu maksimālu informāciju par airBaltic.
Jums arī ar Fliku ir izdevies tikties un sarunāties?
Jā, protams, esmu runājis arī ar Flika kungu.
Vai tad jums tagad ir skaidrs, ko ieteikt ministram, kā rīkoties šajā ļoti jau iestrēgušajā jautājumā gan par airBaltic preču zīmēm, gan par valsti ierobežojošo airBaltic akcionāru līgumu?
Tas, kas mums ir svarīgi, ir svarīgi piesaistīt auditorus, lai tiktu skaidrībā par airBaltic finanšu stāvokli. Tā informācija, ko Fliks sniedzis, nav pilnīga un mēs nevaram gaidīt, kad noslēgsies kārtējais audits. Tas mums neder, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams saņemt informāciju ātrāk, ņemot vērā, ka to satiksmes ministram ir uzdevis izdarīt premjers. Līdz ar to mēs pēc iespējas ātrāk gribam iegūt informāciju par airBaltic patieso finanšu stāvokli. Attiecībā par SM redzējumu – jā, šobrīd mums ir viedoklis, bet, lai to publiskotu, ir nepieciešama vēl papildus informācija no airBaltic, kuras šobrīd nav.
Kā tad jūs gatavojaties panākt, lai Fliks kā airBaltic vienīgais valdes loceklis un līdzīpašnieks SM sniegtu informāciju, ko viņš nav darījis līdz šim? Kas ir tie jūsu ieroči, lai ministrija panāktu, ka Fliks sniedz SM un padomes pieprasīto informāciju?
Neviens nav teicis, ka tas akcionāru sadarbības līgums, kas valstij noslēgts ar Flikam piederošo Baltijas aviācija sistēmas, ir valstij izdevīgs. Tas ir punkts viens. Otrkārt, protams, ka SM kā akcionārs var iedarboties uz Flika kungu tikai saskaņā ar Komerclikuma prasībām.
Attiecībā uz padomi – 28.februārī ir sasaukta atkārtota airBaltic padome, kurā mēs arī esam ieinteresēti noskaidrot šos jautājumus par airBaltic finansēm. Līdz ar to mana pozīcija ir komunicēt ar pārējiem akcionāriem, tai skaitā ar Fliku, pierādīt, stāstīt, ka to informāciju ir nepieciešams iegūt. Jo ātrāk valsts kā akcionārs sapratīs, kāda ir tā situācija, jo ātrāk Ministru kabinets varēs pieņemt kompetentu lēmumu.
Šobrīd informācija, kas sniegta, ir nepietiekama, lai uz tās pamata pieņemtu kādu konkrētu lēmumu. Mums ir cerības uz šo padomes sēdi 28.februārī, lai attiecīgi 4.martā no padomes būtu iesniegts ziņojums ministram, bet viņš pēc tam varētu informēt valdību.
Vai ir tā, ka Fliks cenšas respektēt SM kā lielāko airBaltic akcionāru, vai tomēr par airBaltic jautājumu komunikācija notiek neformālā līmenī, teiksim, Flikam runājot ar Lembergu un Antonovu?
Mana un ministrijas pozīcija ir bezpersoniska, mūsu galvenais mērķis ir iegūt maksimāli daudz informāciju par airBaltic finanšu stāvokli. Mans uzdevums ir ministram sagatavot informāciju par to, kā atrisināt šo problēmu, ko es arī daru.
Cik juridiski pamatots ir tas, par ko ieminējies ministrs, ka valsts pie zināmiem nosacījumiem varētu pārdot tai piederošās airBaltic akcijas?
Vēl nav nekāda ziņojuma, līdz ar to tie visi varianti par pārdošanu vai nepārdošanu ir diezgan lielas spekulācijas.
Ja jūs kā ministra padomnieks un jurists esat iedziļinājies airBaltic jautājumā, vai redzat, ka ir risinājums airBaltic preču zīmju atgūšanai lidsabiedrības īpašumā? Vai arī tas ir tā, kā izskan neoficiāli - šīs iespējas ir tuvas nullei?
Kāpēc tuvas nullei? Otrs akcionārs [Flika vadītā Baltijas aviācijas sistēmas] Satiksmes ministrijai ir uzrakstījis vēstuli, kurā ir pateikts – samaksājiet visu to naudu un ķīlas vērtību, ko mēs esam ieguldījuši, un preču zīmes ir jūsu. Jautājums ir, vai no BAS puses šī vēstule ir kā apraksts – pajokoju, vai kā apraksts – piedāvāju, uz kā pamata valstij jādomā, kāda būs tālākā pozīcija.
Premjers tomēr ir teicis, ka valsts varētu apstrīdēt, vai šīs preču zīmes BAS ieguva likumīgi?
No premjera kunga ir konkrēti jautājumi, un SM uz tiem arī atbildēs. Tas stāsts ir tāds - ja saistībā ar šo preču zīmju nonākšanu BAS rīcībā ir bijušas kaut kādas nelikumības, tad nebūs tā, ka Augulis kā ministrs mēģinās to noslēpt vai premjeram nepateikt. Mēs neesam ieinteresēti padarīt to situāciju sliktāku. Ir iecelta airBaltic padome, un SM kā lielākā akcionāra uzdevums ir pateikt, kāda tā situācija ir, lai valdība pēc tam var pieņemt attiecīgu lēmumu.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
