Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas finanšu nozare un tās reputācija nolaista klozetpodā, - šādi pat oficiāli eksperti ir novērtējuši Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval" jauno ziņojumu par Latvijas finanšu sektoru. Kā tas tā gadījās? Iespējams, ka patiesība meklējama jaunajā „caurcaurēm izdomātajā” romānā „Vara”, kas jau otro nedēļu ir pieprasītākā grāmata Latvijas grāmatnīcās. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē romāna nodaļu, kas varētu iezīmēt zināmu skaidrību par šo tēmu.

44. nodaļa. Aleksandrs Miklass

Gaidīšanas svētki bija ieilguši. Nekur aizbraukt Miklasam tā arī nebija izdevies, bet sava datora “revīziju” un sekojušo Naligina brīdinājumu viņš bija uztvēris pietiekami nopietni.

It kā vajadzēja aiziet pie friziera, noaudzis Aleksandrs bija ne pa jokam, un kuplā matu kodaļa vēl vairāk izcēla to, cik ļoti viņš pēdējos pāris mēnešos un it īpaši pēdējo dienu laikā bija novājējis. Bet iekšējā balss teica, ka no mājām ārā labāk nerādīties, telefona GPS lokāciju atslēgt un arī sazvanīties tikai īpašas nepieciešamības gadījumos.

Tā nu viņš dirnēja četrās sienās. Pārtikas nebija neko daudz, bet tāpat ēstgribas nebija, – vajadzēja domāt, domāt un vēlreiz domāt, un šai sakarā nekas labāks par alkoholu un cigaretēm vismaz viņa ieskatā izdomāts nebija. Šo krājumu viņam dažām dienām vēl pietika.

Domāšanai gan izteikti pietrūka vielas. To Miklass bija secinājis jau pirms pāris dienām, ka viņam primitīvi pietrūkst sākotnējās informācijas, lai izdarītu puslīdz drošus secinājumus par notiekošo un tā organizētājiem.

Vien tas bija skaidrs, ka pretēji parastajam haosam un “kaut ko pamēģināsim, tad jau redzēs, kas sanāks” pieejai šoreiz bija darīšana ar īstu šaha partiju, kur vismaz vienā pusē sēdēja īsti profesionāļi. Bet kas viņi tādi bija? Un kāda loma bija atvēlēta viņam pašam?

Nekādas praktiskas jēgas no viņa pašreizējās nodarbes nebija, bet tīri intelektuāla treniņa dēļ Miklass sēdēja pie datora, kas bija visos viņam zināmajos veidos atslēgts no globālā tīmekļa, un mēģināja restaurēt savu ģeniālo plānu Latvijas banku nozares proaktīvajai aizstāvībai. Labāk tā, nekā bezjēdzīgi vēl un vēl lauzīt galvu – kurš, kāpēc, ar kādiem nodomiem?

Viņa lieliskajā plānā izejas punkti bija daži neglaimojoši secinājumi par Latvijas valsts vadītājiem, ierēdņiem, medijiem un kopējo publiku. Viņam kā, tā sacīt, kārtīgi integrētam krievam, kurš it kā bija, it kā tomēr nebija savējais, šis un tas bija skaidrāk saskatāms nekā “titulnācijas” pārstāvjiem. Viņi tomēr uz “savējiem” raudzījās caur līdz galam neizdzēšamu simpātiju prizmu, lai cik konkrētais “savējais” būtu melīgs un zaglīgs kucesdēls.

Pirmkārt, lielākā daļa no viņiem bija un palika dzimtcilvēku pēcteči. Viņiem, tā izskatījās, vienkārši bija vajadzīgi kungi, kuru norādes izpildīt. Otrkārt, viņiem šīs norādes lielākoties nepatika, viņi par tām klusi burkšķēja, bet tai pašā laikā izpildīja ar uzviju. Daudz kas no tā, ko viņi sastrādāja, viņiem nemaz nebija prasīts, – bet viņi to vienalga sastrādāja.

Tiesa, viņi nereaģēja uzreiz. Vispirms bija liela un gara minstināšanās, neizlēmība, pārdomas un cerības labākajās Miklasa nācijas tradīcijās – avosj! Varbūt! Varbūt tāpat izies cauri, varbūt tāpat uzsūksies, varbūt skatīsimies uz ugunsgrēku tikmēr, kamēr tas nodzisīs pats no sevis?

Tad šiem “titulnācijas” pārstāvjiem augstajos politiķu un ierēdņu amatos vajadzēja nodrošināt kārtīgu uzmundrinošu kājas spērienu pa pakaļu no tiem, ko viņi uzskatīja par augstāko varu, – un viņi sāka drudžaini rīkoties, izdarot desmitreiz vairāk, nekā šī vara no viņiem vēlējās. Šajā drudzī viņi bija gatavi nonest un iznīcināt visu, kas vien pagadījās pa ceļam. Smadzenes viņiem atslēdzās pilnībā – līdz labākiem laikiem. Vai arī strādāja tikai vienā virzienā – kā paglābties pašiem.

Treškārt, bija vēl visādi patīkami un noderīgi blakusefekti. Viņi viens otram neuzticējās un gandrīz par pašsaprotamu uzskatīja – ja tas tur varēs samelot, viņš noteikti samelos un, ja varēs kādam pārdoties, noteikti pārdosies. Tad vēl arī gandrīz permanenta vainas apziņa par nezin ko, kura kaut kādā pretdabiskā veidā gāja roku rokā ar sajūtu par mūžīgajām ciešanām, kas kritušas pār nācijas galvu.

Bet pāri visam šīs zemes iemītnieki vienmēr bija spējuši sadarboties ar jebkuru varu, kas vien tādā vai citādā veidā ieradās un teica – hallo, zdrasķe, gutentāg, te mēs esam! Šī sadarbība izpaudās dažādās formās – no vienas nācijas daļas pasīvas cerības, ka viss jau būs labi, un paklausīgas kāpšanas lopu vagonos līdz citu indivīdu gatavībai ievākties izsūtīto tukšajos mājokļos un jau aktīvai sadarbībai ar kārtējo jauno varu, vienalga, kas tā arī būtu.

Baltie un sarkanie, zaļie un zilie, boļševiki un meņševiki, vācieši un krievi, nacisti un padomju vara – nevienam no viņiem nebija ne mazāko problēmu šeit atrast pietiekami daudz vietējās “titulnācijas” pārstāvju, kuri būtu gatavi visu veidu kolaborācijai.

Nekas mainījies nebija arī tagad – vienkārši vajadzēja precīzi formulēt, kas tieši ir jaunā vara un kā var izpausties “titulnācijas” pārstāvjiem asinīs esošā gatavība sadarboties.

Tieši uz šo apsvērumu tad arī bija balstīts Miklasa plāns, ko viņš nu jau pirms nezin cik mēnešiem bija sagatavojis Lezdiņam. Domājot par šo tēmu, viņš bija nonācis pie šķietami pārsteidzoša secinājuma – cik maz resursu gudram un apņēmīgam spēkam patiesībā vajadzēja, lai pašos pamatos sagrautu Latvijas banku nozari un saistītās sfēras.

Miklasa uzbūvētās šaha partijas – tā viņam patika to pie sevis saukt, lai gan pats viņš ar šahu neaizrāvās, – pamatā bija kritiskās masas teorija. Tipping point – tā to arī mēdza dēvēt, bet viņš vēl šo to bija piedomājis klāt. Vajadzēja tikai pareizos signālus pareizajā brīdī un pareizajā veidā novadīt līdz pareizajiem cilvēkiem – un tālāko viņi ar entuziasmu un pienākuma sajūtu izdarītu paši. Tik ļoti vienkārši.

Vārdu sakot, pati vietējā vara nekad neiedomātos darīt pāri “savām” bankām. Lai ar kādām smirdīgām lietām tās nodarbotos, šī nozare vienlaikus dēja zelta oliņas – galvenokārt saviem īpašniekiem, bet šis tas atlēca arī pie varas esošajiem, valdošajām partijām, galu galā arī valsts ekonomikai. Ja kāds vietējai varai tā kārtīgi iespertu, tā būtu cita lieta.

Kungi, kuru spēriens tiktu uztverts adekvāti, dzīvoja Briselē un Vašingtonā. Bet kurš būtu gatavs uz adekvātu spērienu? Nedaudz padomājot, Brisele atkrita – tā bija pārāk gļēva, pārāk gļetna, pārāk nespējīga uz rīcību. Amerikāņi – cita lieta. Vajadzēja tikai viņiem radīt vajadzīgo priekšstatu – un viņi iespertu pa visām vietējo politiķu vārīgajām vietām.

Tas savukārt nozīmēja – vajadzēja vienā konkrētā brīdī amerikāņiem nodrošināt pietiekami daudz informācijas, ko viņi uzskatītu par ticamu un ko viņiem turklāt vēl nodotu ticami avoti.

Šis tas pa finanšu sfēras kanāliem, šis tas no tiesībsargājošām iestādēm, tad vēl kaut ko pačukstētu kāds no Latvijas vēstniecības Vašingtonā, jā, arī kāda pārliecinoša mediju publikācija bija vajadzīga – turklāt noteikti no žurnālistiem, kuri bija Rietumu fondu piebaroti un atzīti par uzticamiem.

Ar to vien, protams, nepietika. Šai no dažādiem avotiem plūstošajai informācijai vajadzēja sava veida vainagu, kroni, kulmināciju – iespējami augstu amatpersonu, kura īstajā brīdī vērstos pie amerikāņiem, apliecinot visu, ko viņi iepriekš bija dzirdējuši.

Nu, piemēram, ka banku un atmazgātāju mafija, no kuras barojas arī starptautiskais terorisms, ir pārņēmusi Latvijas valsts varu tādā mērā, ka tikai stingri amerikāņu soļi var glābt situāciju. Vai kaut ko tādā garā, nebija svarīgi, ko tieši.

Vislabāk šai lomai noderētu Valsts prezidents – pašreizējais šajā krēslā sēdošais indivīds bija gluži atbilstošs. Netāls, kā teiktu krievi, – ņedaļokij. Intelektuāli ne pārāk advancēts.

Vēl labāk, ja viņam īstajā brīdī dažādos veidos piebalsotu vēl pāris ļaudis – teiksim, ārlietu ministrs, Satversmes aizsardzības biroja direktors vai ģenerālprokurors. Amerikāņi bija pietiekami viegli manipulējami – viņiem patika informācija, kas atbilda viņu priekšstatiem un ko sniedza viņiem tīkami cilvēki.

Protams, vajadzēja panākt, lai katra no vietējām amatpersonām īstajā brīdī amerikāņiem apstiprinātu to, kas tām bija jāapstiprina, – katra savā veidā, bet principā vienu un to pašu.Tas nozīmēja, ka laikus vajadzēja panākt, lai šī informācija pie šīm amatpersonām nonāktu formā, kas tām bija simpātiska un ticama.

Prezidentam šo informāciju vajadzēja pasniegt vienā veidā, ārlietu ministram otrā, specdienesta vadītājam – vēl trešajā. Protams, vajadzēja visu ieplānot ar rezervi – uz simtprocentīgu veiksmi nevarēja paļauties. Un, protams, nekādas šantāžas vai citas vardarbīgas ietekmēšanas – cilvēki bija vispārliecinošākie tad, kad viņi paši bija pārliecināti par savas rīcības pareizību!

Tas viss gan būtu tikai pirmais solis. Pietiekams, lai amerikāņi iespertu kaut kādā sajūtamā veidā – vai tas būtu paziņojums par kādas konkrētas vietējās bankas atmazgāšanas darbībām vai vēstījums par visas nozares problēmām, vai dolāru korespondētājkontu pilnīga slēgšana, vai kaut kādas publiskas rekomendācijas.

Vispār bija pilnīgi vienalga, ko tieši amerikāņi paziņotu un izdarītu. Jebkurā gadījumā Latvijas “politiķi” un “valstiskā elite” reaģētu līdzīgi – drudžaini ķertos pie vietējās banku nozares iznīcināšanas kā tādas pēc principa “kur malku cērt, tur skaidas lec”. Piestrādāt vajadzētu vienīgi gadījumā, ja šaha partijas plānotājiem ar to vien nepietiktu un viņiem vajadzētu savas sekmes, tā sacīt, attīstīt.

Publiski vēstījumi par naudas atmazgāšanas un nodokļu shēmām pasaulē nebija nekas jauns – tie nāca un aizgāja. Starptautiskie mediji par tiem nedaudz pašausminājās – ja vispār pamanīja. Un viss.

Ja bija vēlme pēc paliekoša efekta, vajadzēja ko vairāk. Kaut ko krāšņāku un iespaidīgāku, kas pievērstu uzmanību globāli un apliecinātu – skatieties, skatieties, fakti nu pavisam skaidri apliecina, ka šī ir korumpēta un neizdevusies naudas atmazgātāju mafijas zeme, kur šī mafija tiek atbalstīta gandrīz visaugstākajā līmenī.

Kā to izdarīt? Pavisam vienkārši – nevajadzēja pat noziegumu, pilnīgi pietika ar skaļa nozieguma šķietamību. Pietiktu ar kāda vietējā baņķiera skaļiem publiskiem paziņojumiem, kam sekotu kādasļoti, ļoti augstas amatpersonas arests, – un viss notiktu.

Miklass nebija īsti pārliecināts, kas šai lomai derētu labāk, – Latvijas Centrālās bankas prezidents vai Finanšu tirgus komisijas priekšsēdētājs. Katram no šiem pilsoņiem, izstādītam rokudzelžos, būtu savi plusi. Bet princips būtu viens un tas pats.

Bija skaidrs, ka pēc amerikāņu spēriena vietējie “politiķi” cita starpā pieprasītu specdienestiem un tiesībsargāšanas iestādēm – iesēdiniet vismaz kādu, lai mēs varam kaut ko parādīt amerikāņiem! Visticamāk, pašiem amerikāņiem nekas tāds nebūtu vajadzīgs – bet te jau iestājās Miklasam labi zināmā vietējās “elites” gatavība darīt visnejēdzīgākās lietas, lai tikai izrādītu, ka tā dara visu, ko kungi liek.

Līdz ar to vajadzēja tikai noorganizēt, ka šāda tāda operatīvā informācija īstajā brīdī nonāk līdz, piemēram, Ekonomikas policijas vai Korupcijas apkarošanas biroja vadībai – un tālākais jau notiktu pats no sevis.

Mazie policijas gariņi censtos izkalpoties priekšniecības acīs, tā līstu vai no ādas ārā, lai izpatiktu premjera Klučinska un vadošās koalīcijas vēlmēm, nu, bet tie savukārt aizrautīgi strādātu nejēdzības, kuras it kā vēlētos amerikāņi, bet patiesībā diktētu viņu nepārvaramā dzimtcilvēku daba.

Rezultāts būtu tieši tāds, kāds arī būtu vēlams. Vai no Latvijas bankām un saistītajām nozarēm kaut kas paliktu vai nepaliktu pāri, kāda tam nozīme. Drīzāk jau paliktu, jo jebkurā gadījumā būtu arī ieguvēji – piemēram, tā sauktās “skandināvu” bankas, kas veiksmīgi atbrīvotos no Latvijas vietējiem konkurentiem.

Bet tas nebija svarīgi, Svarīgi bija kas cits: globālais viedoklis par neizdevušos valsti Latviju, kurā valda naudas atmazgātāju mafija un notiek globālo teroristu paslepus atbalstīšana, krietni nostiprinātos. Tas savukārt būtu spēcīgs gājiens jau citā, daudz lielākā un ilgākā šaha spēlē…

Tieši tā darītu Miklass, ja šī būtu viņa spēle pret Latvijas valsti. Taču šis viss bija tikai Lezdiņa pieprasītais ļaunākais, kaut tik ļoti reālistiskais scenārijs, kura nepieļaušanai bija domāts Miklasa sagatavotais lieliskais, ģeniālais plāns. Interesanti, kādās rokās tas tagad atradās…

Jā, viņš nodomāja, nebūtu slikti kaut vispārīgos vilcienos restaurēt arī to. Un katram gadījumam to visu labākajās krimiķu tradīcijās aizsūtīt kādiem saprātīgākiem mediju pārstāvjiem. Sākot ar vārdiem “manas nāves gadījumā”… Haha, nē, tādu plānu gan viņam tuvākajām desmitgadēm nebija…

Novērtē šo rakstu:

125
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...