Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Valdis Zatlers, trešdien pasakot, ka ir gatavs atkārtoti kandidēt uz šo augsto amatu, Saeimas partiju sajūsmu un stingru solījumu viņu atbalstīt neizpelnījās. Ko tas nozīmē un par ko liecina, Pietiek komentē sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.
„Pasakot, ka ir gatavs kandidēt, Zatlers šobrīd ir mazliet sarežģījis situāciju Saeimas partijām, kuras acīmredzot dažu pēdējo nedēļu laikā bija paguvušas saģenerēt lielu skaitu ar iespējamiem prezidenta kandidātiem. Un, jo lielāks kandidātu skaits, jo vieglāk menedžēt to vienīgo un pareizo, ar piebildi, ka katram viņš ir savs.
Manuprāt, tā pauze, kuru Zatlers izturēja, lai pateiktu, ka kandidēs, bija pārturēta. Viņam vajadzēja reaģēt ātrāk.
Tomēr ir arī skaidrs, ka ar šo savu paziņojumu Zatlers savas izredzes tikt pārvēlētam palielina. Ja pirms mēneša prognozēju, ka Zatlera izredzes tikt ievēlētam ir 40 pret 60, tas ir, 40 par labu viņam, 60 – par sliktu, tad šobrīd ir - 50 pret 50. Un nevis tāpēc, ka ir noticis kaut kas liels un viņš ir paaugstinājis savas kvalitātes, bet tāpēc, ka Zatlers ir skaidri pateicis, ka viņš grib, un līdz ar to viņš ir nolicis kaut kādus papildu uzdevumus politiskajām partijām, kurām jāizvirza savi kandidāti.
Kamēr Zatlers nebija pieteicies, vēl bija situācija, ka prezidenta kandidāti ir tāds nesalīdzināms lielums – saucu, ko gribu, un argumentēju, no kuras puses gribu.
Tagad parādās Zatlers, kas piesakās, kurš ir atpazīstams gan sabiedrībā, gan politikā, gan ekspertu vidē – patiesībā jebkurā vidē. Tas ir viņa pirmais resurss, un tagad visi pārējie kandidāti ir jāsalīdzina ar Zatleru. Viņš ir kā atskaites sistēma, un līdz ar to partijām tā spēle vairs nav tik vienkārša.
Konkrēta skaidrība par to, vai Saeimas partijas atbalsta Zatleru vai ne, domāju, tik drīz nebūs. Partijas, visticamākais, turpinās spēlēt tādu nenoteiktu spēli ar tiem pašiem tekstiem, kas jau trešdien izskanēja, - mēs nevaram tagad pateikt, vai atbalstām Zatleru, kamēr nav skaidrs, vai viņš saņems Saeimas balsu vairākumu.
Protams, ja to saka partijas, no kurām divas garantē Saeimas vairākumu, tad tas izklausās smieklīgi. Taču tas arī liecina, ka spēle ir sākusies, un te spēlē citi argumenti un citi nosacījumi.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
