“Futbols” ar iesniegumu par Jaunzemes veiktu neslavas celšanu kļūst aizvien absurdāks: dokuments no prokuratūras atkal nonāk atpakaļ policijā
PIETIEK15.03.2023.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Spilgti ilustrējot situāciju ne tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet arī Valsts policijā un „likumību uzraugošajā” Prokuratūrā, „futbols” ar Lato Lapsas iesniegumu par neslavas celšanu, ko veikusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kļūst aizvien absurdāks: pēc tam, kad policija šo iesniegumu bija nosūtījusi izskatīšanai VID, bet tas tālāk – Ģenerālprokuratūrai, tā šo iesniegumu tagad ir nosūtījusi… atpakaļ policijai.
Pietiek.com jau iepriekš norādīja – to, kā tieši notiek pasūtījuma lietu piesegšana un noziedzīgu nodarījumu „noslāpēšana”, uzskatāmi rāda tas, kas noticis ar Valsts policijai adresēto Lato Lapsas iesniegumu ar aicinājumu sākt pret VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi kriminālprocesu par neslavas celšanu.
Šo iesniegumu odiozā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona Ina Frīde bija nosūtījusi… I. Jaunzemes padotajam, VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam.
Savukārt saistībā ar pasūtījuma lietu skandālu reizē ar VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi un savu bijušo sievu, nu jau darbu VID zaudējušo Kristīni Prusaku-Brinkmani bieži pieminētais VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors, par Jura Juraša „brigādes” pārstāvi saukātais A. Prusaks bija spiests konstatēt, ka viņš nevarēs izskatīt lietu par I. Jaunzemes veiktu neslavas celšanu un „aizfutbolēja” iesniegumu tālāk – Ģenerālprokuratūrai..
Pietiek.com iepriekš bez plašākiem komentāriem publicēja gan Lato Lapsas iesniegumu, gan I. Frīdes lēmumu, gan A. Prusaka parakstīto dokumentu, bet šodien – LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta lēmums – iesniegumu nosūtīt atpakaļ Valsts policijai, no kurienes tas bija sācis savu ceļu pa iestādēm:
„Rīgā 2023. gada 15. martā
Valsts policijas priekšniekam A.Rukam
Par iesniegumu
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļā 2023.gada 13.martā saņemta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka 2023.gada 13.marta vēstule Nr.VID.4.1/16.3/248 ar tai pievienoto Lato Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Vēstulē norādīts, ka VID Iekšējās drošības pārvaldei kā struktūrvienībai, kas atrodas tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā, nav tiesiska pamata vērtēt VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīcību, tādēļ L.Lapsas iesniegums tiek nosūtīts tā piekritības noteikšanai.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 26. panta trešo daļu, 371. panta otro daļu un 30. nodaļā noteikto, nosūtu Jums izvērtēšanas organizēšanai un procesuāla lēmuma pieņemšanai L.Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegumu, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Par iesnieguma izskatīšanas rezultātu lūdzu informēt L.Lapsu un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesisko departamentu.
Pielikumā (tikai pirmajam adresātam):
- 2023.gada 3.marta Lato Lapsas iesniegums (viena datne);
- 2023.gada 13.marta Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka vēstule (viena datne);
- 2023.gada 7.marta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un Kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes vēstule (viena datne).
Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas prokurore L.Īzaka.”
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
