Iesaki rakstu: 
Ar katru gadu pasliktinoties izmeklēšanas un tiesu darba kvalitātei, aizvadītais gads mums nesa vairākas zīmīgas kriminālziņas, kuras lakoniski demonstrē pieaugošo degradāciju Latvijas likumu varas nesēju vidū.
Šie gadījumi, protams, ne tuvu nav bijuši visi, taču tie ir zīmīgi ar savu uzskatāmību un atrašanos visas sabiedrības acu priekšā — tas nav, piemēram, kārtējais kriminālprocess par zaptes burku iznešanu no pagraba vai Jelgavas juvelieres saukšanu pie kriminālatbildības, jo viņa kļūdaini noteikusi zelta provi un kļūda sastādījusi veselus 76 centus.
Prokurore darba laikā savā kabinetā kopīgi dzer ar tiesājama narkodīlera advokāti — un tas vēl te nav dīvainākais
Pirms diviem gadiem KNAB darbinieki nezināmu iemeslu dēļ (iespējams, ka notika vienkārša rutīnas pārbaude) pētīja, vai Jelgavas prokurore Zinaīda Egle nav korumpēta. Neko neatrada, tāpēc iedeva iezīmētu naudu kāda noķerta narkodīlera tēvam, kas šo naudu iedeva advokātei, lai tā aizstāv dēlu un vienojas prokurori Z. Egli par vieglāka soda piemērošanu apmaiņā pret narkodīlera atzīšanos: KNAB nezināmu iemeslu dēļ cerēja, ka nauda tiks atdota prokurorei kā kukulis (!), jo advokāte un prokurore bija labi pazīstamas jau iepriekš un ilgus gadus.
Protams, advokāte savu honorāru deklarēja kā savus ienākumus, nomaksāja nodokļus un devās pie prokurores apspriest vienošanos par narkodīlera atzīšanos, kā to paredz likums. Kādā citā gadījumā abas juristes iedzērušas dzirkstošo vīnu prokurores kabinetā un apspriedušas kaut kāda notiesāta noziedznieka gaitas pēc atbrīvošanas — tas nekavējoties pastrādājis nākamo noziegumu un ticis izsludināts meklēšanā.
Taču no šīm sadzīviskajām epizodēm izdevies izveidot kārtējo “patoloģisko” krimināllietu par neko, kas tālāk aizvedusi pie laulāta pāra aresta un pat bijušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera turēšanas aizdomās. Vairāk — Ritvara Raita reportāžās no tiesām:
Rīgas apgabaltiesā — opozīcijas partiju līderu sodīšanas konveijers
Rajona tiesa iepriekš pilnībā attaisnoja Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) un viņa biroja vadītāju, ko apsūdzēja par “dokumenta viltošanu, un šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu amatpersonas darba kavējumam — neattaisnotai prombūtnei”. Cik var saprast, tika noformēta komandējuma apliecība, kaut arī G. Truksnis, iespējams, bijis nevis komandējumā, bet “zapojā”.
Pirmās instances tiesa pilnībā attaisnoja G. Truksni un biroja vadītāju — neatkarīgi no tā, kas tur patiesībā notika un kur G. Truksnis bijis, nekāds kaitējums nevienam nav bijis nodarīts, jo Jūrmalā visi tajā laikā ieplānotie darbi domē tikuši paveikti, bet konkrētais papīrs tur neko nav mainījis.
Rīgas apgabaltiesā šo lietu izskatīja Irīna Jansone — tā pati tiesnese, kas vienlaikus notiesāja un attaisnoja Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”/ZZS), mainot drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pēc G. Trukšņa notiesāšanas tiesnese I. Jansone norādīja: “Apelācijas instances tiesa citādi vērtēja pierādījumus lietā un atšķirībā no pirmās instances tiesā lemtā atzina tos par pietiekamiem, lai taisītu notiesājošu spriedumu.”
Šis īsais teikums labi raksturo, kā tagad strādā Rīgas apgabaltiesa: tiesu vairs pat virspusēji un formāli neinteresē, ko saka liecinieki, kas tieši notika un vai ir vispār bijis noziedzīgais nodarījums, vai tas ir atstājis kādas sekas, radījis kādam jebkādu kaitējumu. Tiesu interesē “piedzīt” pierādījumus tā, lai varētu taisīt notiesājošus spriedumus, pakalpojot prokuratūrai un KNABam.
Nelikumīgi aiztur Robežsardzes vadību: morālā kompensācija cietušajiem — veseli 32 eiro
Iepriekš nelikumīgi aizturētie Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts un viņa vietnieks Juris Martukāns katrs saņēmuši 32 eiro un 0 centus par kaitējuma atlīdzināšanu pēc tam, kad pret viņiem bez pamata tika sākti, bet vēlāk izbeigti kriminālprocesi. Vēl viņi saņēma “atlīdzību” par juridiskajiem pakalpojumiem 45 eiro apmērā (tā ir apmēram vienas telefonsarunas vērtība ar kvalificētu advokātu) un… atvainošanos.
Cita starpā jau brīdī, kad viena no Iekšlietu ministrijas struktūrām izlēma arestēt otras struktūras vadību, nevienam robežsargam nebija noslēpums, ka šīs darbības nāk no Iekšējās drošības biroja (IDB) vadības personiskas nenovīdības pret konkrētajiem Robežsardzes virsniekiem, nevis kādiem reāliem apstākļiem vai problēmām uz robežas. Tagad abiem robežsargu virsniekiem ir pamats pieprasīt, lai izmaksātās “milzu kompensācijas” regresa kārtībā piedzen no IDB darbiniekiem — tas būtu sīkums, bet principiāli pareizi.
Tieslietu ministrija atvainojas Ogres mēram Helmanim par sīkumiem, bet nevis par sistemātiskiem pārkāpumiem
“Tieslietu ministrija Latvijas Republikas vārdā atvainojas Egilam Helmanim par sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem, nepamatoti turot aizdomās un saucot pie kriminālatbildības kriminālprocesā," ar gariem zobiem teikts paziņojumā, kuru Tieslietu ministrija publicējusi oficiālajā "Latvijas Vēstnesī". Tas noticis pēc tam, kad 11 gadu garumā E. Helmanis un Ogres reģionālās TV studijas vadītājs Artūrs Robežnieks tika tiesāti par kārtējo neesošo noziedzīgo nodarījumu.
Pats E. Helmanis to novērtēja šādi: “Mana gandrīz divpadsmit gadus ilgā “vazāšana” pa tiesu instancēm un medijiem, graujot manu reputāciju, sirdsmieru un veselību, noslēdzās šogad. […] Vēlējos konkrētu, juridiski korektu un pilnvērtīgu tiesu varas sistēmas nepilnību atzīšanu.
Saskatu iespēju dot savu artavu mūsu valsts sakārtošanai: pievienoto vērtību, kas mazinātu iespējas, ka vēl kaut vienam mūsu valsts pilsonim nāktos iziet cauri netaisnības un aprēķina dzirnakmeņiem tiesvedībā. Šādam nolūkam ir absolūti svarīgi, lai atvainošanās tekstā būtu konkrēti minēti tie nodarījumi, sistēmiskās kroplības un ietekmējamības faktori, ar kuriem saskāros. Problēmu risināšana var notikt tikai tad, ja problēma ir apzināta un atzīta. Ne jau katram mūsu valstī pietiktu spēka, laika un citu resursu, lai gadiem nostāvētu pret netaisnīgu un masīvu spiedienu.
[Saņemtā] atvainošanās ir vienīgi par sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem, nevis par pašu nepamatoto un prettiesisko kriminālprocesu un tā ietvaros veiktajām darbībām. Un, ņemot vērā tajā lietoto vārdu nozīmi “kriminālprocesuālajā izpratnē”, atvainošanās aptver vienīgi kriminālprocesa pirmstiesas stadiju – turēšanu aizdomās un saukšanu pie kriminālatbildības, taču lietas būtība ir vairāk nekā 9 gadus ilgajā tiesvedībā! Tajā, kā gadu no gada, sēdi pēc sēdes man nācās uzklausīt pilnībā izdomātas apsūdzības, neizprotamus un, manā vērtējumā, ietekmētus/apmaksātus tieslietu sistēmas pārstāvju secinājumus un lēmumus.
Līdzīgi kā atkarīgajam, kuram smagi vai pat neiespējami nāk atzīšanās sev un apkārtējiem, ka problēma ir un tā jārisina, arī Tieslietu ministrijai, šajā gadījumā, nav izdevies godīgi paraudzīties īstenībai acīs! Īstenība ir tāda, ka zemāko instanču tiesas pieņem nekvalitatīvus, nepamatotus un nezināmā motivācijā balstītus lēmumus.
Tas, ko es prasu, ir atvainošanās šādā tekstā: "Pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu, Tieslietu ministrija Latvijas Republikas vārdā atvainojas Egilam Helmanim par nepamatotu turēšanu aizdomās, saukšanu pie kriminālatbildības un nepamatotu notiesāšanu divās instancēs kriminālprocesā Nr.11810015009, un tā rezultātā sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem." Ja tas nenotiks, es turpināšu iet uz priekšu.”
Lietas būtība:
https://pietiek.com/raksti/ogres_mers_helmanis_attaisnots_pec_11_gadu_tiesasanas_kapec_ta/
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
