Gada laikā cietumā mīklaini miruši jau trīs par sadarbošanos ar Krievijas dienestiem apcietinātie vai notiesātie – vai tikai sagadīšanās?
PIETIEK26.09.2024.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Latvijas ieslodzījuma vietās gada laikā aizdomīgos apstākļos negaidīti miruši trīs par sadarbošanos ar Krieviju un spiegošanu šīs valsts labā aizdomās turētas vai notiesātas personas, kuras visas bijušas Latvijas iekšlietu sistēmas amatpersonas.
Šo pirmdien it kā ar sirdslēkmi miris 68 gadus vecais Oļegs Buraks, kurš Centrālcietumā izcieta tiesas piespriestos 15 gadus. Viņam iepriekš nebija konstatētas nekādas nopietnas vai dzīvību apdraudošas veselības problēmas, kā arī vēl pagājušajā sestdienā viņš telefonsarunā ar radinieci bijis možs un nav sūdzējies ne par kādām veselības problēmām.
Tiesa, telefonsarunā viņš izteicis frāzi “atkal sākas”, gan neprecizējot, ko ar to domā. Taču visticamāk viņš ar to domājis, ka ar viņu atkal sākas izrēķināšanās, kas jau iepriekš piedzīvota cietumā. Tur viņš vispirms saindēts kopā ar vēl kādu ieslodzīto. Par laimi, viņam izdevies izķepuroties. Vēl viņam salauztas ribas kādā inscenētā cietumnieku kautiņā.
Pirmais no šīs trijotnes aizsaulē devās Jura Juraša „kompanjons” Igors Bobirs, kuram bija tikai 52 gadi. Arī viņam nebija nekādu zināmu veselības problēmu, un viņa nāve radiniekus pārsteidza nesagatavotus. Viņš iepriekš radiniekiem bija sūdzējies par spīdzināšanu cietumā.
Savukārt Raitim Dolgovam tika diagnosticēts un izoperēts audzējs, kas teorētiski varētu būt nāves iemesls. Taču arī viņš mira vēl spēka gados.
Visus trīs saista tas, ka līdz izdienas pensijai viņi strādājuši iekšlietu struktūrās. Raitis Dolgovs bija kriminālpolicijas izmeklētājs, Igors Bobirs padomju laikā strādājis Valsts drošības komitejā. Savukārt Oļegs Buraks savulaik bija Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersona. Savukārt pēc tam visu ceļi krustojušies apdrošināšanas sabiedrībā BTA, kur viņi strādājuši drošības dienestā.
Neviens no viņiem savu vainu apsūdzībās norādītajos noziegumos nav atzinis. Tā kā lietas ir slepenas, tad tas, par ko konkrēti viņi bijuši apsūdzēti, detalizēti nav zināms pat tuvākajiem radiniekiem. Sarunās ar radiniekiem visi teikuši, ka apsūdzības ir ne tikai nepamatotas, bet pat muļķīgas un neloģiskas. Taču slepenības dēļ viņi par tām runāt nedrīkstot.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
