Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības platformā ManaBalss.lv tikuši savākti 10 370 cilvēku paraksti, tie pauduši atbalstu iniciatīvai par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā likuma grozījumiem. Iniciatīva iesniegta Saeimā.

Iniciatīvu “Par valsts valodas statusa nodrošināšanu” iesniedza dzejniece un publiciste Liāna Langa, kura ikdienā vada un īsteno domubiedru kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Entuziastu izveidotās kampaņas nolūks ir valsts valodas stiprināšana un Latvijas publiskās vides lingvistiskā derusifikācija, kas bija arī viens no Trešās atmodas mērķiem.

Lai arī latviešu valodai – vienīgajai valsts valodai Latvijā jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija jādominē publiskajā telpā, ilgus gadus vieglprātīgi tika pieļauta divvalodība un iztapīgs servilisms pret krievu valodu. Tas noveda pie tā, ka latvieši, īpaši jaunieši, kuri nezina krievu valodu, bieži vien nevarēja dabūt darbu Latvijā un spiestā kārtā devās prom paši no savas zemes. Diemžēl politiķi un valodas politikas īstenotāji, arī mediji Latvijā gadiem ilgi izlikās, ka šāda problēma nepastāv. Tādējādi piecdesmit okupācijas gadiem klāt jāskaita vēl trīsdesmit atjaunotās Latvijas gadi, kuros notika sabiedrības lingvistiskā krievināšana, atstājot dziļas pēdas sabiedrības domāšanā un valodas lietošanas paradumos.

Liāna Langa norāda, ka “uzsākt kampaņu mani pamudināja divvalodība de facto visā Latvijā, jo gan sabiedrība, gan valsts institūcijas un komercuzņēmumi ignorēja Satversmes burtu un garu, kā arī 2012. gada Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā valsts valoda. Valoda ikvienai nācijai nešaubīgi ir varas instruments un ierocis. Latviešiem pašu valstī tā ir latviešu valoda. Līdz šim daudziem Latvijas krieviem pat nebija ienācis prātā, ka Latvijā uzrunāt latvieti krieviski būtībā ir lingvistiskas agresijas akts. Krievi vēlējās dzīvot pa vecam Latvijai padomju okupācijas laikā uzspiestā divvalodīgā vidē, savukārt latvieši vairs nē. Krievu valoda nozīmē “krievu pasaules” klātesamību. Pēc neģēlīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā to vairs negrib neviena civilizēta valsts”.

Par krievu valodas pārlieko izplatību Latvijā kā valsts apdraudējumu savā 2022. gada pārskatā norādījis Valsts drošības dienests: “Atzīmējams arī līdz šim plašais krievu valodas lietojums Latvijā, kas Kremlim atviegloja daļas mūsu valsts iedzīvotāju noturēšanu “krievu pasaulē”.”

Viena gada darbības laikā kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju kļuvusi populāra un izvērtusies par visas tautas kustību – tajā iesaistījušies daudzi simti brīvprātīgo, kas raksta vēstules institūcijām un uzņēmumiem, vēršas pie tiem soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefonpakalpojumiem (kur klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām) un publiskās ārtelpas. Kampaņa ir ietekmējusi arī sabiedrības lingvistisko uzvedību.

Latviešiem tā ir likusi domāt par latviešu valodas lomu un statusu, apzināties savus valodas lietošanas paradumus, piemēram, apjaust, ka ierastā pakalpība pret padomju okupācijas periodā uzspiesto krievu valodu un pretimnākšana tai nav pieņemama, un ka latviešu valoda konkurencē ar daudz lielāko krievu valodu ir aizsargājama nacionāla vērtība, ir Latvijas valsts identitātes galvenais pamats. Kampaņa ir cēlusi latviešu pašapziņu, atmodinājusi sparu iestāties par savām tiesībām, tostarp darbavietās, kur bieži nepamatoti tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas.

Pašvaldību, kapitālsabiedrību, ministriju un uzņēmumu saraksts, kuri gada laikā savās mājaslapās un cita veida informācijā atteikušies no krievu valodas:
https://runalatviski.latvijai.lv/atkrieviskota-latvija/

Kampaņas #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju manifests:
https://runalatviski.latvijai.lv/manifests/

2022. gada vasaras sākumā pēc Rūtas Dimantas iniciatīvas vieni no pirmajiem krievu valodu no savas tīmekļvietnes izņēma ziedot.lv, bet no telefoniskās saziņas ar klientiem – SIA Rīgas ūdens, publiski pateicoties kampaņai par pamudinājumu to darīt.
No nacionālas nozīmes muzejiem pirmais krievu valodu savā tīmekļvietnē atspējoja Māras Lāces vadītais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pārējie viens pēc otra sekoja šiem iedvesmojošajiem paraugiem.

Kampaņas iespaidā pirmajā pusgadā pilnībā tika atkrieviskotas ministriju, daudzu pašvaldību un to padotības iestāžu tīmekļvietnes. Liela nozīme bija CSDD lēmumam par autobraukšanas eksāmena kārtošanu Latvijas iedzīvotājiem vienīgi valsts valodā, nevis arī krievu, kā līdz šim. Daudzi komercuzņēmumi savā vizuālajā komunikācijā atteicās no īpašā servilisma krievu valodai, turpretim daļa pagaidām nav pārliecināma no tā atteikties.

Būtisks pavērsiens bija krievu valodas versijas izņemšana no Ministru kabineta un valsts prezidenta mājaslapām.

Jau gadu iepriekš – 2021. gada 26. aprīlī valsts prezidents Egils Levits bija izsludinājis paziņojumu (valsts prezidenta paziņojums nr. 8. “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.” Pieejams https://likumi.lv/ta/id/322742-par-latviesu-valodas-ka-vienigas-valsts-valodas-nostiprinasanu).

Paziņojumā definēta latviešu valodas konstitucionālā nozīme, vērtība un mērķis. Diemžēl daudzi, tostarp valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, izlikās, ka šāda valsts prezidenta paziņojuma nemaz nav. Tas neizbrīna, jo Latvijā 30 gadus nemaz nav konkrēta atbildīgā par valsts valodu un valodas politiku, netiek pēc būtības un visaptveroši vērtēts latviešu valodas stāvoklis Latvijā.

Kampaņu #Runālatviski pamanīja un visaugstākajā līmenī atzinīgi novērtēja Valsts prezidents Egils Levits, 2022. gada 8. septembrī uzrunājot 13. Saeimas deputātus: “Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju. Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.”

Gada laikā valodas lietojuma ziņā Latvijas publiskajā telpā ir notikušas labas izmaiņas: Latvija ir kļuvusi latviskāka, krievu valoda publiskajā telpā vairs nav pašsaprotamība. Tomēr ar sasniegto ir par maz, un kampaņa tiks turpināta.

Viens no kampaņas virzieniem ir pieredzes stāstu vākšana un apkopošana. Tāpēc tos Latvijas pilsoņus, kuri darbavietā Latvijā ir saskārušies ar diskrimināciju krievu valodas dēļ, kampaņas veidotāji aicina rakstīt uz epastu [email protected]. Anonimitāte tiek garantēta.

Kampaņas vizuāļi pieejami šeit:

https://failiem.lv/u/tpy4cuhcg

Aicinām tos izmantot un izplatīt!

Papildu informācija: Liāna Langa, tel. 29473913

E-pasts: [email protected]

Novērtē šo rakstu:

30
46

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...