Iesaki rakstu: 
5,07 miljoni eiro – tāds bijis visā Latvijā lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā zemes darījuma rekordapmērs. Dienas Biznessjau tradicionāli ir sācis publicēt Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes apkopotos datus par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem dažādās kategorijās, un Pietiek šodien no šiem datiem publicē lielāko zemes darījumu pirmo desmitnieku, savukārt pilns saraksts lasāms Dienas Biznesā.
1. 5,07 miljoni eiro
Šāda pērn 9.augustā bijusi cena
2. 3,95 miljoni eiro
Šis ir vēl viens SIA Kārļa būmaņi pagājušā gadā iegādāts īpašums. Tas ir
3. 3,59 miljoni eiro
1953.gadā dzimušais Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais uzņēmējs Mihails Uļmans pagājušajā gads 22.maijā pārdeva
4. 3,20 miljoni eiro
Lielveikalu milzis Lidl Latvija pirms gada 15.februārī nopirka
5. 2,44 miljoni eiro
Autotirgotājs SIA Moller Auto Latvia pērn 4.aprīlī pārdeva
6. 2,40 miljoni eiro
7. 2,30 miljoni eiro
SIA Sporta 2 pērnā gada nogalē 11.decembrī pārdeva
8. 2,00 miljoni eiro
AS Attīstības finanšu institūcija Altum pirms gada 25.martā nopirka
9. 1,88 miljoni eiro
1962.gadā dzimušais uzņēmējs Guntis Rāvis pagājušā gada 30.jūlijā pārdeva savas ģimenes uzņēmumam SIA GRIF 28 divas piektdaļas no
10. 1,82 miljoni eiro
Šis ir vēl viens lielveikalu tīkla īpašnieka SIA Lidl Latvija iegādāts īpašums. Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ar kuru 2018.gada 2.augustā uzņēmums kļuva par
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
