Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa uz katru no uzņēmuma lielajiem akcionāriem. 10,04 miljonu eiro lielas dividendes, kas izmaksātas katram no lielākajiem akcionāriem. 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunākajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.

Biznesa žurnāls Kapitāls jau otro gadu septembra numurā vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību. Atšķirībā no pagājušā gada, pirmoreiz gan peļņas daļa, gan zaudējumu apjoms, gan izņemtās dividendes ir izteikti ne vairs latos, bet eiro.

Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Nav gan pārspēts iepriekšējais dividenžu rekords, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši 21,28 miljonus latu (vairāk nekā 30 miljonu eiro). Taču arī pērn lielākās vienas personas pērn izņemtās dividendes pārsniedz 10 miljonu eiro, un pirmais desmits kopā dividendēs izņēmis vairāk nekā 30 miljonu eiro.

Toties abi pārējie TOP 100 - tāpat kā pirms gada - rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. "Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē, kuri nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, kuri zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, - jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos," atzīmē viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Pagājušā gada peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordi

Trīs lielākie pelnītāji:

1. (2. - vieta pirms gada) Oļegs Fiļs - 18 795 370 eiro

2. (5.) Ernests Bernis - 18 791 000 eiro

3. (4.) Leonīds Esterkins - 17 719 200 eiro

Trīs lielākie zaudētāji:

1. (73. - vieta pirms gada) Larisa Sviridova - 38 272 728 eiro

2. (-) Sergejs Degiļs - 9 776 107 eiro

3. (59.) Mārtiņš Vašuks - 6 396 236 eiro

Trīs lielāko dividenžu saņēmēji

1. (-) Ernests Bernis - 10 047 136 eiro

2. (-) Oļegs Fiļs - 10 044 800 eiro

2. (-) Leonīds Esterkins - 2 403 786 eiro

Lursoft IT valdes locekles Daigas Kiopas secinājumi par jaunajiem TOP 100:

- Kaut gan kādam var šķist, ka ceļš uz lielāko pelnītāju sarakstu uzņēmējiem ir ātrs un gluds, pēdējos gados ātrās peļņas guvējus topā faktiski vairs neatrodam.

- Daudziem sarakstā šobrīd iekļuvušajiem uzņēmējiem iepriekšējās darbības rezultātā bijuši arī vairāki likvidēti vai maksātnespējīgi uzņēmumi. Piemēram, Valda Grimzes, kurš zināms arī kā SIA BCO kapitāldaļu turētājs, un Arnolda Laksas vārdi ir saistīti ar astoņiem nu jau likvidētiem uzņēmumiem. Tas liecina, ka arī neveiksmes un zaudējumi ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un spēja tās pārvarēt, mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām tikai stiprina un dod pieredzi, lai nākotnē, diversificējot riskus, atrodot ienesīgākās darbības sfēras un veidojot uzņēmumā prasmīgu vadības komandu, gūtu labākus rezultātus.

- Analizējot lielāko pelnītāju TOP 100 vecuma struktūru, redzams, ka uzņēmēja ilggadēja pieredze ir viens no nosacījumiem, kas palīdz radīt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu. Lursoft apkopotās statistikas dati parāda, ka no visiem dalībniekiem 33 % ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem (pērn – 50 %), vēl 41 % – vecumā no 50 līdz 59 gadiem (2012. gadā – 22 %). Tas savukārt liecina, ka miljonāru sarakstā paaudžu maiņa nenotiek strauji un jauno uzņēmēju ienākšana šajā sarakstā notiek pamazām. Dati parāda, ka 2013. gadā no lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvušajām personām 3 % ir bijuši vecumā līdz 30 gadiem.

- Jau tradicionāli arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējos gados, sarakstā galvenokārt ir iekļuvuši stiprā dzimuma pārstāvji, to apliecina statistika – no visiem miljonāriem tikai 12 % ir sievietes. Valsts kopējos uzņēmēju rādītājos, kuros ir analizēts Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sadalījums pēc to dzimuma, sieviešu līdzdalība uzņēmumos 2013. gadā bija gandrīz 33 %.

- Sievietes lielākoties cenšas radīt vienu, taču pelnošu un stabilu uzņēmumu, turpretī vīriešiem ir tendence diversificēt savus riskus, biznesā vienlaikus liekot likmes uz vairākiem, dažkārt pat dažādu nozaru uzņēmumiem: pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katram stiprā dzimuma pārstāvim, kurš iekļuvis miljonāru sarakstā, pieder trīs uzņēmumi, bet sievietēm – tikai viens divi.

- No visiem uzņēmumiem, kas ir iekļuvuši lielāko pelnītāju sarakstā, vairāk nekā ceturtā daļa ir saistīta ar nekustamā īpašuma jomu. Tiesa gan, ne visiem nekustamā īpašuma jomā veicas vienlīdz labi, par ko liecina arī fakts, ka tieši šīs nozares pārstāvji vēl joprojām ir arī plaši pārstāvēti lielāko zaudētāju TOP 100.

- Šogad redzams arī tas, ka starp lielākajiem pelnītājiem piederošajiem uzņēmumiem atrodams ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kas darbojas mežsaimniecības, kokrūpniecības un lauksaimniecības sfērā.

Kā veidoti saraksti

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Lursoft datu bāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām – uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Ļoti būtiska piezīme: šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan kaut ko pavisam citu – 2013. gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Tāpat ir jāievēro, ka sarakstā ir ierēķinātas tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, – pieņēmumi par ārzonas un citām ārvalstu kompānijām, aiz kurām varētu stāvēt konkrētas personas, šajā sarakstā nav ņemti vērā.

„Latvijā gan vēl aizvien, neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem par nepieciešamību situāciju mainīt, ir arī pašiem savi ofšori – tās ir akciju sabiedrības, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nemaz nav jāpublisko savi akcionāru saraksti, līdz ar ko ne mazums peļņas guvēju mums un jums iet secen tāpēc, ka viņiem nav nu ne mazākās motivācijas vai vajadzības publiski pasludināt sevi par tā vai cita uzņēmuma akcionāriem,” saka viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Līdzīgi ir arī ar jauno Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu, kas tāpat parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu ciestos zaudējumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām, bet 2013. gada peļņas un zaudējumu (tos summējot) daļu proporcionāli viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šāgada sākumā.

Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrībām, kam Latvijas likumdošana neprasa publiskot akcionāru sarakstus, tāpat kā lielāko peļņas daļu sarakstā ņemta vērā publiski pieejamā informācija, kuras apjoms dažādām akciju sabiedrībām ir būtiski atšķirīgs.

Visbeidzot - Latvijas 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts gan ir tas, kas parāda tieši tās konkrētās naudas summas, ko konkrēti cilvēki ir nopelnījuši un izņēmuši no konkrētiem uzņēmumiem. Kā atzīst L. Lapsa, lielāko pelnītāju un zaudētāju saraksti nav simtprocentīgi pilnīgi gan minētā akciju sabiedrību faktora dēļ, gan arī tādēļ, ka ir uzņēmumi, kas sarakstu veidošanas laikā savus gada pārskatus tādu vai citādu iemeslu dēļ vēl nav iesnieguši, savukārt dividenžu saņēmēju saraksts nav simtprocentīgi pilnīgs citu iemeslu dēļ. „Jau vairākus gadus uzņēmumiem nav obligāti savos gada pārskatos jāatšifrē izmaksātās dividendes, un ārpus tā nav nekā, kas tiem liktu šīs summas atklāt. Tāpēc nav iespējams garantēt, ka sarakstā atrodami pilnīgi visi lielāko dividenžu saņēmēji, taču var garantēt, ka šie ir pilnīgākie dati, kas Latvijā ir apkopojami bez Valsts ieņēmumu dienesta vai kādas tiesībsargāšanas iestādes pilnvarām,” uzsver tā veidotāji.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...