Gadiem ilgā korupcijas ēna pār Murjāņu sporta ģimnāziju turpinās
Pietiek lasītāja25.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlamies aicināt Latvijas airēšanas sabiedrību un arī sabiedrību kopumā pievērt uzmanību mūsuprāt atklātam lobisma faktam Murjāņu sporta ģimnāzijas socializētās airēšanas skolā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka Edgara Severa intervijā tika minēta iekšējā skolas reorganizācija, kur zem vienas administrācijas tiks apvienotas airēšanas un smaiļošanas struktūrvienības MSĢ TSV “Jūrmala” un MSĢ TSV „Specializētā airēšanas sporta skola”.
Līdz ar Ivetas Aglenieces stāšanos amatā IZM abu skolu apvienošana tiek apstādināta, tādā veidā ļaujot Ivetas Aglenieces tiesātajam vīram saglabāt savu MSĢ TSV “Jūrmala” vadītāja amatu, jo abu skolu apvienošanas gadījumā būtu jauns konkurss uz apvienoto skolu direktora amatu un, ņemot vērā Aigara Aglenieka reputāciju, viņam būtu mazas izredzes iegūt jauno amatu. Apvienojot abas skolas, būtu arī audits un, ļoti iespējams, parādītos jauni pārkāpumi.
Mūsuprāt, šeit tiek lobēts konkrēts MSĢ TSV “Jūrmala” vadītājs, pret kuru notiek tiesas process. Aigars Aglenieks kopā ar savu dēlu Raivo Aglenieku - arī personu, pret kuru sākts process, - abi strādā MSĢ TSV “Jūrmala” un tiek tiesāti pēc šādiem apsūdzības pantiem – KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.
Lieki pieminēt faktu, ka Iveta Agleniece ieņem augstu amatu IZM struktūrā un ieņem vecākās ekspertes amatu. Izsenis Aglenieku ģimene ir ļoti draudzīgās attiecībās ar IZM Sporta departamenta direktora vietnieci Andu Mičuli un IZM Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu.
Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces – Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieces mātes – darba gaitu uzsākšanu IZM Sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, tika nosūtīta vēstule IZM, minot faktu, ka Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļa ir norādījusi IZM uz Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Taču tas nav traucējis IZM uzsākt darba attiecības ar Ivetu Aglenieci.
Lieki arī pieminēt korupcijas ēnu, kas jau gadiem seko līdzi Murjāņu sporta ģimnāzijai, sākot no bijušās skolas direktores Ingrīdas Amantovas un citiem ģimnāzijas vadošajiem darbiniekiem.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
