Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien aprit gads kopš dienas, kad ceļā no savas Mežaparka savrupmājas savā automašīnā tika nošauts bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Kamēr Valsts policija joprojām tikai sola nozieguma atklāšanu, Pietiekšodien ekskluzīvi publicē nodaļu no Latvijas grāmatnīcās pēdējās nedēļās vispieprasītākās grāmatas – jaunā trillera „Nauda”: šajā ievadnodaļā aprakstīti „izdomāti” notikumi „advokāta Runkus” Mežaparka mājā liktenīgās dienas rītā.

Prologs VI. Advokāts

Šodienai vajadzēja būt lieliskai, izcilai, vienreizīgai dienai. Noteikti vajadzēja. Citādi nemaz nevarēja būt…

Advokāts atvēra acis jau mazā gaismiņā, pastiepa roku pēc vecmodīgā, bet sirdij tik tuvā un mīļā “Vertu” telefona – jopcik, knapi pieci no rīta. Kas tieši bija rādījies sapņos un izrāvis viņu no miega, advokāts neatcerējās – vienīgā liecība bija caurcaurēm slapjā zīda gultasveļa un trauksmes sajūta, kas nevis izzuda, bet tikai auga augumā.

Tam vajadzēja būt priekpilnam satraukumam – galu galā šodien vajadzēja sekmīgi noslēgties daudzu mēnešu smagam darbam. Darbam, uz kādu šajā valstī bija spējīgi labi ja pārdesmit cilvēku – un to vidū viņš noteikti bija visspējīgākais. Droši.

Labi, ne pilnīgi noslēgties. Šis bija starpfinišs, kam vajadzēja atnest iecerētos augļus. Viss bija savās vietās. Iesaistītie cilvēki, nepieciešamie paraksti, reģistrācijas un pārskaitījumu dokumenti, faili… jā, protams, kā nu bez failiem. Arī TIE faili. Viss, kas bija ar tādām pūlēm gatavots, organizēts, gādāts un izkārtots pareizās porcijās un secībā.

Atlika tikai aizvadīt šo dienu – un kārotais auglis pats iekritīs viņa rokās, nevajadzēs vairs ne slēpties, ne maskēties, ne izlikties. Viņš ieņems pelnīto vietu, un dažādi dergļi pierausies, skaidrs, ka pierausies, – tādi kā, piemēram, viņa “mīļais kaimiņš”. Advokāts pameta skatu pa logu uz ekonomikas ministra Pašeradena savrupmāju, kas atradās cieši blakus viņa Mežaparka namam.

Vēl burtiski pāris dienu – un šis stīvais pūslis, kura paša biogrāfijā bija gan valsts apzagšana, gan muļķīgas kontrabandas shēmas, aizmirsīs savu uzpūtīgo viebšanos nejaušas saskriešanās brīžos un sāks bijīgi klanīties, klusībā kalkulējot, kā izspiest kādu labumu pašam sev vai savai partijai. Visi viņi bija tādi.

Dīvainā kārtā ministra mājas otrā stāva logos jau dega gaisma. Advokāts nedaudz pabrīnījās, bet – kas viņam par daļu. Haha, droši vien Pašeradena kungam miedziņš lāgā nenāk, domājot, kādus vēl makaronus par OIK tēmu sakarināt uz ausīm saviem atlikušajiem vēlētājiem.

Būtu nu pašiedomātajam izcilajam valstsvīram, kura lielākais tautsaimnieciskais sasniegums bija izdevniecības “Dana” noprihvatizēšana un nolaišana pa burbuli, kaut nedaudz sajēgas par šo tēmu, viņš jau sen būtu atskrējis pie sava kaimiņa un palūdzis sakontaktēt ar cilvēkiem, kuri patiešām, krieviski izsakoties, bija tēmā.

Taču vai nu Pašreadena kungs bija tups kā zābaks, vai arī – kas daudz ticamāk – viņam pašam un viņa partijai bija ne mazums labvēļu tieši OIK biznesmeņu vidū, kuru intereses bija svētas un neaizskaramas. Tā nu šim arī nācās mēģināt vienlaikus gan zivtiņu apēst, gan uz kaut kā stingra un elastīga uzsēsties.

Bet šī galīgi nebija advokāta tēma – tur bija citi organizētāji un citi pelnītāji. Lai nu Pašeradena kungs pats tiek galā ar savām problēmām,– advokātam šobrīd bija daudz svarīgākas lietas darāmas. Lai gan līdz pirmajām no būtiskajām pārrunām centrā vēl bija palikušas vairākas stundas, prātīgāk bija jau tagad visu bez steigas vēlreiz pārdomāt un salikt pa plauktiņiem.

Advokāts bez steigas nokāpa uz pirmo stāvu, ar acīm noglāstot svaigi atjaunotās mājas kāpņu margas, – katrs to posms bija izmaksājis vairāk, nekā tāds Pašeradens saņēma algā vairāku mēnešu laikā. Ne tikai algā – arī sponsoru piešpricēs.

Formāli gan šī Mežaparka māja nepiederēja viņam – tāpat kā astonmārtins, no kura tomēr bija nācies šķirties, kad tas sāka piesaistīt pārāk lielu uzmanību, tāpat kā pie mājas stāvošais baltais reindžroveris, tāpat kā konti bankās, uzņēmumu kapitāldaļas un šis tas vēl vērtīgāks. Tam visam bija savi formālie īpašnieki, bet advokāts bija labākajā gadījumā tikai lietotājs, nekas vairāk.

Kā viņam riebās šīs nejēdzīgās, apkaunojošās, pazemojošās paslēpes. Bet citādi nevarēja. Viņam apkārt bija cilvēki, kas nebaidījās demonstrēt savu panākumu augļus – bet advokāts to nevarēja un nevēlējās atļauties, jo bija pieredzējis, kā agri vai vēlu skaudīgā pasaule šos pāvus ar visām viņu astēm aprija tādā vai citādā veidā.

Tagad arī šai paslēpju nepieciešamībai beidzot pienāks gals, – viņš ieņems savām spējām atbilstošu vietu, kur viņam vairs nevajadzēs maskēties. Nē, tieši otrādi – viņa statuss būs tik neapstrīdams, ka jebkura augstākā plaukta luksusa manta tam piegulēs kā cimds rokai. Visi pasaules pašeradeni to novērtēs.

Bet, lai tas tā tiešām notiktu, visu vēlreiz vajadzēja pārskatīt, par visu vajadzēja pārliecināties. Viens seifs mājā atradās tur, kur tam arī vajadzēja būt, – otrā stāva istabā aiz gleznas. Taču bija vēl viens, kuru advokāts, lai kā arī nicinātu fizisku darbu, saimniecības telpas grīdā bija iemontējis pats saviem spēkiem.

Pats viņš bija izurbinājis caurumu, pats pircis seifu, pats to ievietojis un ieskrūvējis, pats ielējis betonu, pats noslīpējis virsmu un tad šo meistardarbu vēl kārtīgi nomaskējis. Nekāds smalkais darbs tas nebija, taču nepieciešamo drošību garantēja. Un šajā situācijā tas bija absolūti nepieciešams.

Seifs nebija necik liels, un advokātam nācās kārtīgi papūlēties, lai no tā izmakšķerētu gandrīz visu saturu – dažas mapītes, pāris datu nesējus un palielu, iegarenu iezilganas krāsas kasti, kas bija ietīta nez kādas lidostas tax free maisiņā.

Visu šo guvumu advokāts pasita padusē un atgriezās pirmā stāva bibliotēkā – tā viņš mīlēja saukt šo telpu, lai gan tajā nebija gandrīz nevienas grāmatas. Gan jau vēlāk būs. Izkārtojis visu seifa saturu uz grīdas, viņš paņēma minerālūdens pudeli, apsēdās uz dīvāna malas un iegrima pārdomās.

Viss gan jau desmitiem reižu bija pārdomāts un izsvērts. Katrā mapītē bija tieši tas, kam tur vajadzēja būt, – to adresāti bija dažādi, un dažāds bija arī mapīšu saturs. Lielākā vērtība gan bija ietilpīgā zibatmiņa, kurā… bet labāk bija par to pat nedomāt. Arī tai bija savs adresāts. Visas vienošanās bija noslēgtas, atlika tikai saņemt pāris parakstus – un zibatmiņa dosies… nu, tā vairs nebija viņa darīšana.

Un vēl šī kastīte un tās nedaudz neparastais saturs. Vispār jau ļoti neparastais. Patiesībā kastīte mierīgi varēja palikt seifā – ar advokāta šodienas pasākumu plānu tai nebija nekāda sakara. Viņam vienkārši gribējās atbrīvoties no urdošās trauksmes sajūtas, pacilājot rokās kaut ko vienkārši skaistu un, ja tā varētu teikt, gandrīz vai cildenu.

Jā, jā, jā, vienkārši uz mirkli padomāt par skaisto. Galu galā – ja viņš ļoti gribētu, noteikti būtu iespējams ko tādu iegūt arī sev pašam. Nu, teiksim, visādiem pašeradeniem par spīti – lai pasiekalojas, mūdži. Varbūt ne šodien un ne pēc mēneša, bet pēc dažiem gadiem – kāpēc ne?

Tiešām – kāpēc gan ne? Šī bija valsts, kur varēja nopirkt visu, to nu viņš zināja droši. Jautājums bija tikai par cenu un iegādes valūtu. Tā varēja būt nauda, bet varēja būt arī tas viss, kas bija izklāts viņa priekšā. Vajadzēja tikai zināt pareizos pircējus.

Kastīte ar tās saturu pie advokāta bija nonākusi gandrīz vai nejauši. Viņš gan bija palūdzis profesionālu cilvēku palīdzību, lai bez lieka trokšņa iztīrītu kādas pārmēru iedomīgas un augstprātīgas radības seifu dažu kilometru attālumā no šejienes – Langstiņos. Taču advokātam ne prātā nebija nācis, ka seifā varētu atrasties kaut kas tāds.

Noteikti bija kāds iemesls, kura dēļ centrālās bankas prezidents savā seifā turēja šādu mantiņu. Bet kāds? Advokātam nebija ne laika, ne vēlēšanās to skaidrot. Katram cilvēkam bija tiesības uz kādu vājību – ja reiz šis stīvais uzpūtenis bija drusku fetišists, kas nu tur liels. Bija – un izbija. Tagad viss būs pavisam citādāk. Prezidenta dziesmiņa jau sen bija nodziedāta – lielā mērā pateicoties arī tam, ka viņa seifa saturs bija nonācis advokāta rokās.

Taču urdošā trauksme negribēja un negribēja izzust – gandrīz vai šķita, ka no iekšām nākošais nemiers vēlas advokātu pabrīdināt par ko tādu, ko parastās maņas nespēj fiksēt. Bet par ko?

Advokāts pārlaida tramīgu skatu palielajai telpai. Viss bija savās vietās… vai vismaz gandrīz viss. Skapja durvis – vai tiešām viņš vakarā tās bija pametis pavērtas? Advokātam bija daudz mazu vājībiņu, ko pats par tādām nemaz neuzskatīja, taču viņš bija izcils pedants un nedaudz lepojās ar šo īpašību.

Taču doma par skapja durvīm pagaisa, kad aiz loga viņš pēkšņi pamanīja tumšu stāvu. Tas pavīdēja un nozuda, bet pilnīgi noteikti nebija nekāds rēgs vai iedoma. Advokāta sirds krūtīs salēcās tā, ka novibrēja pat bungādiņas, seja iekvēlojās, bet kājas uz mirkli sastinga un gandrīz vai saļima. Galvā šaudījās tikai viens jautājums – vai tiešām bija atnākuši pēc viņa?…

Saņēmis visu savu gribasspēku, advokāts izrāvās no hipnotizēta trusīša stāvokļa un drudžaini pārlaida acis savā priekšā izkārtotajiem materiāliem. Ko ķert, kur likt? Dokumenti bija pārāk apjomīgi, tie vairs nebija glābjami, vajadzēja paspēt izglābt vismaz zibatmiņu – bet kur???

Kāds paziņa pirms kāda laika bija stāstījis, kā viņš, ierodoties viesiem no Korupcijas apkarošanas biroja, īpaši svarīgu zibatmiņu bija paspējis “iedēstīt” puķupodā, kur maskotajiem truleņiem nebija ienācis prātā parakņāties. Bet advokāta mājā nebija nevienas pašas puķes.

Ko tad? Ko tad??? Pīdamies halāta jostā, viņš pielēca kājās un paķēra zibatmiņu. Skatiens drudžaini šaudījās uz visām pusēm, rokas pašas kaut kur iestūma mazo nieciņu. Kaut kur vajadzēja iebāzt vēl vienu mazu sīkumu, bez kura zibatmiņai nebija nekādas jēgas… un šajā brīdī varēja skaidri sadzirdēt, kā atveras mājas parādes durvis.

Kā – atveras? Kā tas bija iespējams?? Kur tad zvans vai enerģiska klauvēšana, kā tam vajadzēja būt šādās situācijās? Tātad… tātad tā nemaz nebija valsts?! Kas tad? KURŠ TAD??? Kur viņš bija tā pārrēķinājies? Kurš uzdrīkstējās?

Taču dzīvnieciski instinkti izsita no galvas pēdējās domu atliekas. Advokāts, vēlreiz sapinies halāta jostā, klupšus krišus metās uz saimniecības telpas pusi – tur bija otras durvis, cerība vēl bija!

Ātrāk, ātrāk, ātrāk… durvis pavēris, viņš negaidot aci pret aci sadūrās ar droši vien to pašu tumši tērpto cilvēku, kurš iepriekš bija rēgojies aiz loga – un viss izbeidzās tik pēkšņi, ka advokāts nespēja to pat pamanīt. Realitāte bija – un pēkšņi izbeidzās…

Jau dažas minūtes vēlāk divi cilvēki, kuru darbībās nebija nevienas pašas liekas kustības, bija rūpīgi pārmeklējuši visas telpas, ielūkojušies otrā stāva seifā un sabāzuši viena atnestajā plecu somā gan tā saturu, gan pirmajā stāvā uz grīdas izklātās mapītes. Saimniecības telpas seifs gan viņu skatieniem palika nepamanīts.

Zemē guļošo advokāta ķermeni viņi tikpat lietišķi ietērpa āra drēbēs, halātu pakāra vannas istabā un, vēl paķēruši turpat stāvošo datoru, kurā krājās mājas ārējo novērošanas kameru ieraksti, devās prom. Viens no viņiem, bez redzamas piepūles uzvēlis ķermeni plecos, iznesa to pa sētas durvīm un iekrāva baltajā reindžroverī. Gandrīz nedzirdami iedūcās motors – un prom viņi bija.

Mājā iestājās pilnīgs klusums – bet ne uz ilgu laiku. Pagāja dažas minūtes, tad vēl dažas, pirmā stāva skapja durvis pavērās, un pa tām bezgala uzmanīgi palūrēja nedaudz melnīgsnēja un ļoti, ļoti notrūkusies seja. Vēl mirklis – un no skapja izlīda nedaudz sakumpis neliela auguma cilvēks.

Izbiedēti palūkojies apkārt, nezināmais viesis pavērās pa vienu logu, pa otru, tad acīm redzami brītiņu svārstījās – kāpt uz otro stāvu vai tomēr ne. Pēc visa spriežot, nolēmis, ka labāk būs doties prom iespējami ātrāk un tālāk, viņš vēlreiz pārlaida skatienu telpai.

Visi dokumenti bija pagaisuši, taču, pamanījis advokāta ķermeņa apģērbšanas procesā zemē nokritušo maku, nelūgtais viesis paķēra to un jau taisījās pamest māju, kad viņa uzmanību piesaistīja turpat uz grīdas gulošā zilganā, iegarenā kastīte. Viņš pasvārstīja to rokās, tad izlēmīgi ieslidināja azotē un metās to pašu sētas durvju virzienā. Tās noklaudzēja, un tagad gan klusumu vairs nepārtrauca nekas.

Novērtē šo rakstu:

111
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...