
Gads pēc Mario Draghi ziņojuma: kas ir sasniegts, kas ir mainījies
Aivars Strakšas*23.09.2025.
Komentāri (17)
Gadu atpakaļ mēs šeit tikāmies, lai apspriestu trīs izaicinājumus, kas minēti ziņojumā: Eiropas izaugsmes modelis jau sen bija pakļauts spriedzei; atkarības apdraudēja tās noturību; un bez straujākas izaugsmes Eiropa nespētu īstenot savus klimata, digitālos un drošības mērķus — nemaz nerunājot par novecojošo sabiedrību finansēšanu.
Pēdējā gada laikā katrs no šiem izaicinājumiem ir kļuvis vēl akūtāks.
Eiropas izaugsmes pamati — pasaules tirdzniecības un augstas vērtības eksporta paplašināšanās — ir vēl vairāk vājinājušies.
ASV ir noteikušas augstākās muitas nodevas kopš Smoot-Hawley laikmeta. Ķīna ir kļuvusi par vēl spēcīgāku konkurentu gan trešajos tirgos, gan Eiropas iekšienē, jo ASV muitas nodevas arī tur novirza plūsmas. Kopš pagājušā gada decembra Ķīnas tirdzniecības pārpalikums ar ES ir pieaudzis gandrīz par 20%.
Mēs arī esam redzējuši, ka Eiropas spēja reaģēt ir ierobežota tās atkarību dēļ — pat tad, ja mūsu ekonomiskais svars ir ievērojams.
Atkarība no ASV aizsardzībā tika minēta kā viens no iemesliem, kāpēc mums bija jāpieņem tirdzniecības līgums galvenokārt pēc amerikāņu noteikumiem. Atkarība no Ķīnas kritiski svarīgajiem materiāliem ir ierobežojusi mūsu spēju novērst Ķīnas pārprodukcijas plūsmu Eiropā vai pretoties tās atbalstam Krievijai.
Eiropa ir sākusi reaģēt. Tā kā ASV absorbē apmēram trīs ceturtdaļas no globālā tekošā konta deficīta, īstermiņā ir nereāli diversificēties no tās tirgus.
Tomēr Mercosur līgums ar Latīņameriku var piedāvāt zināmu atvieglojumu eksportētājiem. Komisija ir uzsākusi stratēģiskus projektus kritisko izejmateriālu jomā. Un aizsardzības izdevumi strauji pieaug.
Tomēr šie aizsardzības saistību pieaugumi palielina jau tā milzīgās finansēšanas vajadzības. ECB tagad nosaka gada investīciju vajadzības 2025.–2031. gadam gandrīz 1,2 triljonus €, salīdzinot ar 0,8 triljoniem € pirms gada. Publiskā daļa gandrīz dubultojusies, no 24% līdz 43% — papildus 510 miljardiem € gadā, jo aizsardzība galvenokārt tiek finansēta no publiskiem līdzekļiem.
Finanšu telpa ir ierobežota. Pat bez šiem jauniem izdevumiem ES valsts parāds nākamajos desmit gados pieaugs par 10 procentpunktiem, sasniedzot 93% no IKP — pie pieņēmumiem par izaugsmi, kas optimistiskāki nekā šodienas realitāte.
Tātad gadu vēlāk Eiropa atrodas grūtākā situācijā.
Mūsu izaugsmes modelis izzūd. Ievainojamība pieaug. Un nav skaidras ceļa kartes, kā finansēt nepieciešamās investīcijas.
Mums tiek sāpīgi atgādināts, ka neaktivitāte apdraud ne tikai mūsu konkurētspēju, bet pat mūsu suverenitāti.
Ziņojums noteica trīs prioritātes Eiropai: inovāciju plaisas aizvēršanu progresīvās tehnoloģijās; dekarbonizācijas ceļa izveidi, kas atbalsta izaugsmi; un ekonomiskās drošības stiprināšanu.
Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi novērtē diagnozi, skaidrās prioritātes un rīcības plānus.
Tomēr viņi arī izsaka pieaugošu neapmierinātību.
Viņi ir vīlušies par to, cik lēni rīkojas ES. Viņi redz, ka mēs nespējam sekot izmaiņu tempam citur. Viņi ir gatavi rīkoties — bet baidās, ka valdības nav sapratušas brīža nopietnību.
Pārāk bieži šai lēnumam tiek meklēti attaisnojumi. Mēs sakām, ka tā vienkārši ir ES struktūra. Ka ir jārespektē sarežģīts process ar daudziem dalībniekiem. Dažkārt inertija tiek pat pasniegta kā cieņa pret tiesiskumu.
Tas ir pašapmierinātība. Konkurenti ASV un Ķīnā ir daudz mazāk ierobežoti, pat rīkojoties likuma ietvaros. Turpināt kā līdz šim nozīmē piekrist atpalikšanai.
Cits ceļš prasa jaunu ātrumu, mērogu un intensitāti.
Tas nozīmē rīkoties kopā, nevis fragmentēt pūles. Tas nozīmē koncentrēt resursus tur, kur ietekme ir vislielākā. Un tas nozīmē sasniegt rezultātus mēnešu, nevis gadu laikā.
Sākam ar tehnoloģijām
Mākslīgais intelekts bieži tiek saukts par “transformējošu” tehnoloģiju, līdzīgu elektrībai pirms 140 gadiem. Bet tas balstās vismaz uz četru citu tehnoloģiju koordināciju: mākonis datu glabāšanai, superdatoi datu apstrādei, kiberdrošība jūtīgo sektoru aizsardzībai un modernās tīkla tehnoloģijas — 5G, optisko šķiedru un satelītus — datu pārraidīšanai.
Dažās jomās Eiropa rāda progresu.
Plānotas vismaz piecas AI gigafabrikas, katrā vairāk nekā 100 000 modernu GPU. Datu centru kapacitāte nākamo septiņu gadu laikā trīskāršosies. Liela telekomunikāciju reforma gaidāma līdz gada beigām. ASML jaunākā investīcija Mistral ir daudzsološa zīme vietējai AI ekosistēmai.
Pieņemšana arī pieaug: EIB secina, ka Eiropas uzņēmumi izmanto progresīvās tehnoloģijas gandrīz tikpat ātri kā ASV kolēģi, lai gan no zemākas bāzes.
Tomēr plaisas ir acīmredzamas. AI jomā ASV pagājušajā gadā izstrādāja 40 lielus pamata modeļus, Ķīna 15, bet ES tikai 3. Starp MVU AI pieņemšana joprojām ir zema — 13–21%. Stratēģiskākajā jomā — AI, kas balstīts uz Eiropas intelektuālo īpašumu, progresu gandrīz nav.
Ir trīs jomas, kur nepieciešama lielāka ambīcija:
Noņemt šķēršļus jaunu tehnoloģiju mērogošanai.
Regulējuma vienkāršošana — GDPR radītās izmaksas palielina datu izmantošanas cenu ES uzņēmumiem par aptuveni 20% salīdzinājumā ar ASV. AI likums rada arī neskaidrības.
Vertikāla AI integrācija rūpniecībā — Eiropai ir priekšrocības industriālās automatizācijas risinājumos, bet tikai 10% ražošanas uzņēmumu izmanto AI.
Enerģija un mākslīgais intelekts
Dabas gāzes cenas ES joprojām gandrīz četras reizes augstākas nekā ASV. Elektrības cenas rūpniecībai vidēji vairāk nekā divas reizes augstākas. Ja šī plaisa nevirzīsies tuvāk, pāreja uz augsto tehnoloģiju ekonomiku bremzēsies.
Elektrības pieprasījums datu centros Eiropā līdz 2030. gadam pieaugs par 70%. Enerģija jau veido līdz 40% to darbības izmaksu.
Komisija uzsākusi “Clean Industrial Deal” un “Action Plan for Affordable Energy”, kas saskan ar ziņojuma programmu. Galvenais solis līdz šim — valsts atbalsta noteikumu atvieglošana dalībvalstīm cenu subsīdijām. Tas var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, bet neietekmē struktūras iemeslus, kāpēc enerģija ES ir tik dārga.
Dekarbonizācija ir labākais ilgtermiņa ceļš enerģētiskajai neatkarībai, bet prasa straujākas investīcijas tīklos, starpsavienojumos un tīrā bāzes jaudā, piemēram, kodolenerģijā. Līdz 2030. gadam pusei nepieciešamās pārirobežu jaudas nav investīciju plāna. Pat apstiprināti projekti prasa vairāk nekā desmit gadus, puse no tā laika aiziet atļauju iegūšanai.
Valsts atbalsts un koordinācija
Trīs instrumenti Eiropas mēroga mēroga un intensitātes nodrošināšanai:
- Koordinēts valsts atbalsts (IPCEI projekti).
- Publiskais iepirkums — ES kopējais iepirkums = 14% no IKP, kas var stabilizēt pieprasījumu inovācijām.
- Konkurences politika — aizsardzībā, kosmosā un dubultlietošanas tehnoloģijās tirgus dinamika atšķiras no patērētāju tirgiem, konsolidācija var paātrināt inovāciju.
Ātrums un reformu nepieciešamība
ES var vairāk darīt ar esošajām pilnvarām regulējumā.
Daudzās jomās nepieciešamas dziļākas reformas: kompetenču, lēmumu pieņemšanas un finansēšanas.
Kādu brīdi progresam var būt nepieciešamas “vēlamos” dalībvalstu koalīcijas un pastiprināta sadarbība.
Kopīgs parāds kopīgiem projektiem varētu paplašināt koordinācijas priekšrocības un finansēt produktivitāti veicinošus projektus.
Vēlos izcelt vienu secinājumu - "nav sapratnes kā finansēt nepieciešamās investīcijas”.
Tātad no ES ekonomikas nespējam apmaksāt savus tēriņus un nav saprotams vai varēsim aizņemties un nodrukāt tik daudz cik vajag.
Varbūt jāpārskata tēriņi?
* MI veidots kopsavilkums viņa šodienas runai Augsta līmeņa ES konferencē kur vērtēja gada laikā sasniegto pēc pagājušā gada ziņojuma.





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.