Iesaki rakstu: 
29. decembrī, divas dienas pirms gadu mijas no augstistāvoša amata skandālu apvītajā Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē aizgājis Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka (attēlā), par kuru iepriekš bijušas sūdzības saistībā ar neizturamu apstākļu radīšanu, kas novedusi pie ieslodzīto pašnāvības mēģinājumiem.
Pietiek par to sāka interesēties, kad no drošiem avotiem tiesībsargājošajās iestādēs pirms gadu mijas sāka pienākt informācija, ka Bunka amatu bijis spiests atstāt pēc kāda skandāla. Bijušais Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks pats jebkādas nepatikšanas Pietiek noliedza, apgalvojot, ka runas varētu izplatīt no bijušo kolēģu vai ieslodzīto vidus, lai "atriebtos". Bunka noliedz, ka pret viņu būtu notikusi dienesta izmeklēšana vai kāda pārbaude, kā arī to, ka būtu iesaistīts kādā kriminālprocesā.
Pēc tam, kad šovasar izskanēja ziņa par kāda ieslodzītā pašnāvību Rīgas centrālcietumā, Pietiek saņēma un publiskoja informāciju par vēl diviem ieslodzīto pašnāvības mēģinājumiem. Abos tika piesaukts Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieka Bunkas vārds.
No vairākiem nesaistītiem avotiem Pietiek saņēmis ziņas, ka jau divas dienas pēc 22. jūlija vakarā notikušās Raivja L. pakāršanās beigt dzīvi pašnāvībā mēģinājuši vēl divi ieslodzītie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J. Viņš un vēl viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā", kur abi pārgriezuši roku vēnas. Šī kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzītos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palīdzību.
Pietiek lasītāja bija norādījusi, ka arī saistībā ar Pietiek jau vairākkārt aprakstīto Raivja L. pašnāvību esot saskatāms konflikts ar cietuma Drošības daļu: "Pieļauju, ka arī ieslodzītais Raivis L. pakārās tieši dēļ Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonu darbībām, jo arī Raivim L. tika izteikti draudi par ievietošanu "izsitēju" kamerā, ja nesadarbosies ar Drošības daļu. Raivim L. pastāvēja konflikts ar Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieku Rihardu Bunku, kā rezultātā uzvarēja visuvarenā Rīgas Centrālcietuma Drošības daļa." Pietiek avoti ir apliecinājuši, ka vēstulē pieminētais cietuma Drošības daļas priekšnieks Bunka tiešām izmantojot šo "preshātu" kā argumentu, ja no kāda ietiepīga ieslodzītā nav iespējams saņemt nepieciešamo informāciju.
Pēc Bunkas stāstītā, viņš amatu Ieslodzījuma vietu pārvaldē gribējis pamest jau sen - attiecīgs iesniegums esot uzrakstīts jau vasarā, bet vadība viņa aiziešanu neesot saskaņojusi atbilstošu augsti kvalificētu kadru trūkuma dēļ. Tomēr pēc paša Bunkas atzītā, viņa netraucētā aiziešana divas dienas pirms gadu mijas nav saistīta ar to, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atradusi viņam pēcteci - tāds vēl tikai tikšot meklēts konkursā.
Jau 2013. gadā, kļūstot par Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieku, Bunka šo amatu esot piekritis uzņemties tikai uz gadu - kamēr strādājot pie doktora disertācijas. Doktorantūras studijas augstskolā Turība gan vēl aizvien nav pabeigtas, atzīst Bunka. Nu jau bijusī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona Pietiek apgalvoja, ka turpmāk strādās par pasniedzēju Rīgas Stradiņa Universitātē, kur topošos policistus jau līdz šim nepilnā slodzē izglītojis par operatīvo darbību.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
