Gadumijas cirka numurs - "airBaltic": trīs Latvijas izcilāko klaunu kopējs priekšnesums, finansēts no valsts budžeta
Aivars Strakšas05.01.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Gads Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tātad arī atbildībā esošajā "airBaltic" iesākās ar diviem šokējošiem paziņojumiem un komisku ministra Briškena k-ga reakciju.
Vispirms Gausa k-gs paziņoja, ka atcels tuvu pie piectūkstoš lidojumiem, jo dzinēji esot slikti un daudz jāremontē, ar ko ražotājs netiekot galā. Pēc tam paprecizēja, ka šādas lidmašīnas būšot trīs, ar ko radīja milzīgu nesapratni, jo 2024. gadā tādas nelidojošas bija deviņas un plānotie lidojumi kaut kā ar Dievu uz pusēm tika nodrošināti.
Lai 2. janvāris nešķistu pārāk garlaicīgs, "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vaska k-gs savā „LinkedIn” profilā kaut kādu viņam pašam vien zināmu iemeslu dēļ paziņoja, ka valsts budžetam esot jāgatavojas steidzīgi dot naudu viņa vadītā uzņēmuma izdzīvošanai. Investors kavējoties, un naudas neesot. Būšot tas „airBaltic” pagalam, ja naudu neiedošot.
Ir taču skaidrs, ka runa nav pa kapeikām, bet desmitiem miljonu eiro. Viena paša Gausa finansēšanai vien gadā kopā ar nodokļiem vajag vismaz miljonu.
Vai tas bija Vaska k-ga personīgais, „airBaltic” vai ministrijas viedoklis, nav zināms.
Satiksmes ministrs Briškena kungs 2. janvāra pēcpusdienā attapās, ka arī viņam kaut kas šajā sakarā būtu jāsaka, un ar uzspēlētu sašutumu izdeva ārā savu prasību "airBaltic" skaidrot paziņojumu par lidojumu skaitu samazināšanu. Taču par Vaska prātojumu par valsts budžeta iesaistes nepieciešamību"airBaltic" valdes un padomes algu samaksai ne vārda. Kas arī ir vairāk nekā dīvaini.
Kāpēc cirks, un kāpēc satiksmes ministra skaidrojums ir komisks?
Atbilde slēpjas klāt pievienotajā rakstā "Austrian Airlines martā sāks nomāt airBaltic Airbus A220 lidojumus ar apkalpi”.
Citāts: "Saskaņā ar līgumu, kas tika paziņots septembra sākumā, Lufthansa grupas vārdā tiks izvietota "līdz 21" airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas veido nedaudz mazāk par pusi no pārvadātāja kopējās pašreizējās 49 lidmašīnu flotes."
Tātad jau septembrī bija zināms, ka šos maršrutus un, iespējams, vēl kādus "airBaltic" nodrošināt nevarēs. Atgādinu, ka pagājušā gada otrajā pusē "airBaltic" iznomāja vidēji 17 lidmašīnas. Tātad papildus „Lufthansai” vēl četras. Cik saprotu, tad šīs lidmašīnas tiks sadalītas starp „Lufthansas” grupas uzņēmumiem. Ministrs zināja vai vismaz viņam bija jāzina jau septembrī, ka šogad lidmašīnu būs mazāk un visus reisus nodrošināt nevarēs.
Var jau būt, ka, kamēr satiksmes ministrs uzstājās ar citu cirka numuru "Rail Baltica", tikmēr Gausa un Vaska k-gi, iespējams, uz savu galvu pamainīja "airBaltic" biznesa plānu. Taču neticas. Ticamāk, ka darbojās kopīgu mērķu vadīti.
Gauss: “Pēdējo gadu laikā „airBaltic” ir iemantojis reputāciju kā viens no vadošajiem „premium” klases nomas ar apkalpi sniedzējiem Eiropā. Nomas ar apkalpi bizness ir kļuvis par būtisku „airBaltic” izaugsmes stratēģijas elementu, kas papildina mūsu plānoto darbību no esošajām bāzēm. Efektīvā moderno Airbus A220-300 viena tipa flote un mūsu augstas kvalitātes borta pakalpojumi ir bijuši šo panākumu atslēga.
Šī partnerība ir mūsu apkalpes nomas iespēju un uzticamības apliecinājums no tāda labi cienīta starptautiska zīmola kā „Lufthansa Group”. Mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību nākamajos gados."
Kā redzam, tad pasažieru pārvadājumi Baltijas reģionā vairs nav "airBaltic" prioritāte. Jaunā prioritāte – „premium” klases noma ar apkalpi.
Stipri dīvaina šajā sakarā ir Vaska k-ga prasība pēc Latvijas valsts budžeta finansējuma, lai nodrošinātu „Lufthansai” 21 lidmašīnu uz vietējo pasažieru rēķina.
Vai pienācis laiks premjeres uznācienam?
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
