Gadumijas cirka numurs - "airBaltic": trīs Latvijas izcilāko klaunu kopējs priekšnesums, finansēts no valsts budžeta
Aivars Strakšas05.01.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Gads Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tātad arī atbildībā esošajā "airBaltic" iesākās ar diviem šokējošiem paziņojumiem un komisku ministra Briškena k-ga reakciju.
Vispirms Gausa k-gs paziņoja, ka atcels tuvu pie piectūkstoš lidojumiem, jo dzinēji esot slikti un daudz jāremontē, ar ko ražotājs netiekot galā. Pēc tam paprecizēja, ka šādas lidmašīnas būšot trīs, ar ko radīja milzīgu nesapratni, jo 2024. gadā tādas nelidojošas bija deviņas un plānotie lidojumi kaut kā ar Dievu uz pusēm tika nodrošināti.
Lai 2. janvāris nešķistu pārāk garlaicīgs, "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vaska k-gs savā „LinkedIn” profilā kaut kādu viņam pašam vien zināmu iemeslu dēļ paziņoja, ka valsts budžetam esot jāgatavojas steidzīgi dot naudu viņa vadītā uzņēmuma izdzīvošanai. Investors kavējoties, un naudas neesot. Būšot tas „airBaltic” pagalam, ja naudu neiedošot.
Ir taču skaidrs, ka runa nav pa kapeikām, bet desmitiem miljonu eiro. Viena paša Gausa finansēšanai vien gadā kopā ar nodokļiem vajag vismaz miljonu.
Vai tas bija Vaska k-ga personīgais, „airBaltic” vai ministrijas viedoklis, nav zināms.
Satiksmes ministrs Briškena kungs 2. janvāra pēcpusdienā attapās, ka arī viņam kaut kas šajā sakarā būtu jāsaka, un ar uzspēlētu sašutumu izdeva ārā savu prasību "airBaltic" skaidrot paziņojumu par lidojumu skaitu samazināšanu. Taču par Vaska prātojumu par valsts budžeta iesaistes nepieciešamību"airBaltic" valdes un padomes algu samaksai ne vārda. Kas arī ir vairāk nekā dīvaini.
Kāpēc cirks, un kāpēc satiksmes ministra skaidrojums ir komisks?
Atbilde slēpjas klāt pievienotajā rakstā "Austrian Airlines martā sāks nomāt airBaltic Airbus A220 lidojumus ar apkalpi”.
Citāts: "Saskaņā ar līgumu, kas tika paziņots septembra sākumā, Lufthansa grupas vārdā tiks izvietota "līdz 21" airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas veido nedaudz mazāk par pusi no pārvadātāja kopējās pašreizējās 49 lidmašīnu flotes."
Tātad jau septembrī bija zināms, ka šos maršrutus un, iespējams, vēl kādus "airBaltic" nodrošināt nevarēs. Atgādinu, ka pagājušā gada otrajā pusē "airBaltic" iznomāja vidēji 17 lidmašīnas. Tātad papildus „Lufthansai” vēl četras. Cik saprotu, tad šīs lidmašīnas tiks sadalītas starp „Lufthansas” grupas uzņēmumiem. Ministrs zināja vai vismaz viņam bija jāzina jau septembrī, ka šogad lidmašīnu būs mazāk un visus reisus nodrošināt nevarēs.
Var jau būt, ka, kamēr satiksmes ministrs uzstājās ar citu cirka numuru "Rail Baltica", tikmēr Gausa un Vaska k-gi, iespējams, uz savu galvu pamainīja "airBaltic" biznesa plānu. Taču neticas. Ticamāk, ka darbojās kopīgu mērķu vadīti.
Gauss: “Pēdējo gadu laikā „airBaltic” ir iemantojis reputāciju kā viens no vadošajiem „premium” klases nomas ar apkalpi sniedzējiem Eiropā. Nomas ar apkalpi bizness ir kļuvis par būtisku „airBaltic” izaugsmes stratēģijas elementu, kas papildina mūsu plānoto darbību no esošajām bāzēm. Efektīvā moderno Airbus A220-300 viena tipa flote un mūsu augstas kvalitātes borta pakalpojumi ir bijuši šo panākumu atslēga.
Šī partnerība ir mūsu apkalpes nomas iespēju un uzticamības apliecinājums no tāda labi cienīta starptautiska zīmola kā „Lufthansa Group”. Mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību nākamajos gados."
Kā redzam, tad pasažieru pārvadājumi Baltijas reģionā vairs nav "airBaltic" prioritāte. Jaunā prioritāte – „premium” klases noma ar apkalpi.
Stipri dīvaina šajā sakarā ir Vaska k-ga prasība pēc Latvijas valsts budžeta finansējuma, lai nodrošinātu „Lufthansai” 21 lidmašīnu uz vietējo pasažieru rēķina.
Vai pienācis laiks premjeres uznācienam?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
