Gaidām daudz, daudz, daudz naudas no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas mūsu elektroauto iegādei!
Izīda Gerkena*06.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks. Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.
Tikmēr, paraugoties uz Eiropas datiem, iezīmējas vēl skaudrāka situācija. Eiropas Vides aģentūras 2021. gada ziņojums par transporta ietekmi uz vidi Eiropas Savienības valstīs liecina, ka transportlīdzekļi ir atbildīgi par ceturto daļu siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisiju, turklāt ceļu transports veido lielāko daļu šo izmešu – 72%.
No 2000. gada līdz 2019. gadam CO2 izmešu apjoms, ko veido pasažieru transportlīdzekļi, ir kāpis par 5,8%. Tātad, lai mēs kā bloka valsts tiektos uz ES kopējiem klimata mērķiem, ir steidzīgi jārod papildus risinājumi, kā veicināt pāreju uz “zaļu” mobilitāti kā paradumu, tā transportlīdzekļu pieejamības ziņā.
Latvijā privātpersonām pieejams valsts atbalsts elektroauto un hibrīdauto iegādei – VARAM atbalsta programmā kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 10 000 000 eiro. Lai gan pašreizējie dati liecina, ka no pieejamā finansējuma iztērēti 2,5 miljoni eiro, patiesā aina atspoguļosies tikai pavasarī, jo jāņem vērā, ka daudzi pircēji jaunos spēkratus vēl gaida, bet līdzfinansējumu saņems tikai pēc spēkrata piegādes.
Pašlaik privātpersonu vidū interese par elektroauto ir augsta. Ikdienā novērojam, ka cilvēki ir informēti par valsts atbalsta pieejamību un, nosveroties par labu šāda transportlīdzekļa iegādei, arī izmanto to. Saprotams, ka visu uzreiz nevar vēlēties, taču, ja vienai sabiedrības daļai vismaz viens nozīmīgāks atbalsta mehānisms ir pieejams, tad biznesa sektors patlaban ir pabērna lomā.
Jāapzinās, ka uzņēmumu autoparki veido nozīmīgu skaitu transportlīdzekļu uz Latvijas ceļiem. Tikpat būtiski ņemt vērā, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, uzņēmumi ir pietiekami motivēti, lai īstenotu savas ilgtspējas stratēģijas, kur visbiežāk galvenā loma ir tieši pārejai uz videi draudzīgu transportu. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka interese par elektroauto uzņēmumu vidū aug, ko sevišķi veicinājušas straujas degvielas cenu svārstības, zemas elektroauto uzturēšanas izmaksas, uzņēmumu investīcijas dažādu alternatīvu enerģijas avotu attīstībā, piemēram, saules paneļos u.tml.
Tieši tāpēc valstij ir “jānoķer” šī uzņēmēju motivācija īstajā brīdī, sniedzot arī savu artavu jaunu un ilgtspējīgu mobilitātes paradumu veidošanā. Diemžēl, nerodot finansiālus atbalsta mehānismus juridiskajam segmentam, palaižam garām Latvijas iespēju piedzīvot izrāvienu pārejā uz elektromobilitāti.
Ja paraugāmies uz kaimiņu pieredzi, Lietuvā valsts atbalsts ir pieejams arī uzņēmumiem, un izskanējis, ka to no 4000 eiro vienai automašīnai plānots palielināt līdz 6000 eiro. Papildus tam, Lietuva nupat ieviesusi 0% PVN likmi “zaļajam” transportam, kuru iegādāsies uzņēmumi, tā izveidojot Baltijā mērķtiecīgāko atbalsta programmu mobilitātes “zaļināšanai”, skaļus lozungus pārvēršot praktiskā darbībā.
Nevar noliegt, ka uzņēmumi iegādājas elektroauto, pat ja trūkst valsts atbalsta. Tomēr, ja šāds atbalsts būtu, mēs būtu ceļā uz videi draudzīgu pārvietošanos valstiskā līmenī. Lai to izdarītu, tādiem elektroauto ieguvumiem kā bezmaksas stāvvietām, ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām, samazināta uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme u.c. kopā ar valsts finansiālo atbalstu jābūt vismaz vienlīdz izdevīgiem ar iekšdedzes dzinēju auto izmaksām.
Aizvien esmu pārliecināta, ka Latvijai nepieciešams individuāls plāns, kā veicināt pāreju uz “zaļu” mobilitāti, lai 2035. gadā, kad ES tiks pārtraukta auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība, mēs nekļūtu par nolietotu Rietumeiropas turīgo valstu spēkratu kapsētu. Taču, konstanti nestrādājot pie risinājumiem, tālāk par punktu, kurā esam šobrīd, netiksim.
Bažas rada arī tas, ka citu krīžu ēnā aizmirstam par klimatneitralitātes mērķiem – tie var šķist otršķirīgi, bet jāatceras, ka klimata pārmaiņas atrodas soli no neatgriezeniskas katastrofas. Tāpēc ceru, ka, valstsvīriem lemjot par 2023. gada budžetu, tajā parādīsies atbalsta instrumenti uzņēmumiem pārejai uz videi draudzīgu transportu, vienlaikus stiprinot arī Latvijas kā “zaļas” valsts konkurētspēju.
* Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
