Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmums ar aizdomīgiem īpašniekiem un neatklātiem patiesajiem labuma guvējiem ir iecerējis būvēt Skultē dabasgāzes termināli un gāzes cauruļvadu uz Inčukalnu. Šis ir pielikums vēstulei "Par viedokli, iebildumiem, pretenzijām un bažām pēc "Sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecības" publiskās apspriešanas, kurā uzskaitīti desmiti dīvainību saistībā ar iecerēto projektu.

Šajā pielikumā esam formulējuši konkrētas iespējamās situācijas (aprakstu formā), pieejamo informāciju un aicinājumus, jautājumus, ieteikumus, kas no tām izriet:

1. Attiecībā uz cerību, ka tiks izvērtēti visi būtiskie riski un ņemti vērā jau projekta izstrādes gaitā - tādas nav.

Saklausījām, ka notiks sabiedriskās apspriešanas laikā un rakstiski iesūtīto risku vērtēšana. Mūsuprāt, mēs kā sabiedrība nevaram apzināt visus specifiskas nozares procesu riskus, savukārt no attīstītāju puses saklausījām tikai biznesa virzīšanu. Diemžēl nesajutām atbildību par Latvijas valsts un vides nākotni, unikālās dabas pamatnes vērtību saglabāšanu, iedzīvotāju interesēm, tiesībām dzīvot tīrā vidē. Vienlaikus dzirdējām sabiedrības identificēto risku noliegšanu, - attīstītāji par tiem neko nezinot un kāds eksperts tos pētīšot, ja tas tiks uzdots.

AICINĀM:

1.1. rūpīgi vērtēt visus iespējamos riskus (ne tikai sabiedrības norādītos), rūpīgi izpētot projekta īstenošanas darbību, ekspluatācijas un tehnoloģisko procesu radītos riskus, kā arī pēc projekta beigām degradētās vides atjaunošanas un visu infrastruktūru likvidācijas riskus.

2. Attiecībā uz cerību, ka projekts tiks vadīts atbilstoši labākajai projekta vadības metodoloģijai, kvalitatīvi, caurspīdīgi, atbilstoši visu ieinteresēto pušu interesēm, īstenojot projekta mērogam atbilstošu risku izvērtēšanu, vadību un risku novēršanas pasākumu vadību - tādas nav.

Publiskās apspriešanas laikā dzirdējām, ka projektu vada persona, kas pozicionē savi kā liela uzņēmuma vadītāju, bet no sniegtajām atbildēm uz papildu jautājumiem atklājās, ka persona LR nomaksājusi nodokļos 0.00 EUR (vēlāk gan atklājās, ka nomaksāti ir 50.00 EUR, kas maksājami gadījumā, ja nav apgrozījuma vispār). Bažas rada arī fakts, ka savu darbību attīstītājs izvērš Latvijā, bet viņa vitālās intereses ir Norvēģijā (jo tur attīstot koka māju būvniecību).

Tāpat sabiedriskās apspriešanas laikā Limbažos izskanēja informācija, kurai apstiprinājums gūts publiskajās datu bāzēs, ka attīstītāju uzņēmējdarbība ir ar mīnusu zīmēm, dažu mēnešu algas apgrozījuma apmērā, valdes loceklis bez atalgojuma. Pēc minētajām pazīmēm attīstītājs būtu klasificējams kā riskants, kas, iespējams, darbojas ēnu ekonomikas zonā, bez oficiāliem atalgojumiem un apgrozījuma, bez norādīta darbības finansējuma avota. Šāda informācija būtiski palielina bažas par iesaistīto personu valstiski godīgiem nolūkiem, kā arī maksātspēju nepieciešamās kvalifikācijas ekspertu piesaistīšanai, iesaistītā personāla sociālajām garantijām un godīgu rīcību kā Latvijas uzņēmējam un nodokļu maksātājam.

Tāpat ļoti lielas bažas radīja sadzirdētais, ka "neatkarīgie" vides eksperti ir saistīti ar attīstītāju, SIA "Vides konsultācijas birojs" un citiem piesaistītajiem ekspertiem, kas tiks apmaksāti no bez apgrozījuma esošā un ar zaudējumiem strādājošā projekta virzītāja A/S "Skulte LNG Terminal" savstarpēji atkarīgām interesēm.

Ticamību neieviesa arī attīstītāju stāsti par to, ka biedrība, kas virza projektu, dibināta neatkarīgi no šī projekta interesēm.

No minētā un ļoti populistiskiem, pretrunām pilniem lozungiem pilnā skaidrojuma, ko sniedza Sandra Broka par kompetenta un neatkarīga ekspertu viedokļa nodrošināšanu, paužam bažas par "neatkarīgo" ekspertu atkarību no attīstītājiem un attīstītāju ietekmi uz sniegtajiem ziņojumiem. Bažas radīja arī sniegtā atbilde, ka vides vērtējuma kvalitāti, vispusīgumu nodrošinās uzraugošā iestāde, vienlaikus nevarot nosaukt ne iestādi, neatbildīgas personas.

Tāpat attīstītāju komentāros dzirdējām, ka Latvijā nav kompetentu, sertificētu, profesionālu speciālistu šāda mēroga projekta RNG daļas izstrādei. Attiecīgi secināms, ka pirms projekta izstrādes atbildīgajam projektētājam ir jāiegūst attiecīgais sertifikāts veikt projektēšanas darbus Latvijas teritorijā.

AICINĀM:

2.1. izvērtēt esošās projektēšanas un projekta vadības komandas kompetences (iespējams - nepietiekamās), to ietekmi uz projekta iniciēšanas, vadības, vērtēšanas, ieviešanas kvalitāti, Latvijas valsts vērtību saglabāšanu un saudzēšanu, tai skaitā dabas pamatni, vidi, ekonomiku un iedzīvotājiem.

2.2. veikt atbilstīgas darbības, lai nodrošinātu, ka ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku izvērtēs kompetenti, sertificēti un neatkarīgi eksperti, identificējot un nosakot jomas profesionālās prasības projekta attīstītājiem, projektētāju komandu locekļiem un atbildīgajām personām.

2.3. normatīvajos aktos (likumā, Ministru kabineta noteikumos, u.c.) noteikt pamatnosacījumus un noteikumus, kas regulē augsta riska objektu, t.sk. gāzes termināļu, gāzes vadu projektēšanu, būvniecību, ekspluatāciju un citus svarīgus nosacījumus, kā arī prasības šādu objektu izstrādes un īstenošanas komandām.

3. Attiecībā par cerību, ka projektā prioritāras ir Latvijas valsts intereses, tai skaitā pašvaldību un iedzīvotāju intereses - tādas nav.

No sabiedriskajās apspriešanās saņemtās informācijas secināms, ka, neskatoties uz to, ka tiek piesaukti lieli lozungi par gāzes piegādes diversifikāciju, cenas iespējamo samazināšanos un citi ES līmeņa lozungi, projekta intereses iezīmējas tikai kā šauras biznesa intereses. Turklāt, darīts viss iespējamais, lai neatklātu patiesā labuma guvējus. Projekta attīstītāji apspriešanās pauda, ka šis apstāklis mainīšoties, patiesā labuma guvēji tikšot atklāti vēlāk. Sekoja vēl neskaitāmas atrunas no attīstītāju puses, ignorējot gan LR noteiktos dabas liegumus uz aizsardzības joslas, gan iedzīvotāju drošību, gan pašvaldību noteiktās attīstības stratēģijas un teritoriju plānojumus.

Attīstītāji izvairījās sniegt atbildes par to, kas finansē lielos solījumus visiem pie mājas pievadīt gāzi. Kā zināms, šādi projekti ir ļoti dārgi un katra ieguldījums, lai savā īpašumā nodrošinātu gāzes pieslēgumu, ir vismaz 2 - 3 tūkstoši eiro pat tajos gadījumos, ja gāzes vads iet tieši gar īpašumu.

Bažas rada publisko apspriežu laikā attīstītāju paustā milzīgā pārliecība, ka

• tikšot grozīti esošie teritoriālie plānojumi (vai esošo dabas liegumu teritorijās nosakot industriālās zonas?);

• šim ārvalstu investoru īstermiņa biznesa plānam tikšot panāktsnacionālās nozīmes statuss, cita starpā iegūstot tiesības izmantot piespiedu līdzekļus (atsavinot vai apgrūtinot iedzīvotāju īpašumus un ignorējot pašvaldību iebildumus).

AICINĀM:

3.1. sniegt atbildi, vai Saulkrastu, Limbažu, Sējas un Krimuldas novadu pašvaldības ir paredzējušas (vai plāno paredzēt) apjomīgus līdzekļus novadu gāzes infrastruktūras attīstībai, lai, atbilstoši attīstītāju solījumiem, katra mājsaimniecība varētu izveidot gāzes pieslēgumu savā īpašumā?

3.2. noskaidrot un izvērtēt, vai lēmumu pieņemšana par projekta īstenošanu nav politiskā lobija ietekmē, kā rezultātā tiktu pieņemts nevis ekoloģiski un nākotnes ilgtspējas griezumā atbildīgs lēmums, bet politiski lobēts risinājums šauras personu grupas interesēs.

3.3. noskaidrot un izvērtēt citus variantus gāzes piegādātāju un gāzes piegādes infrastruktūras uzlabošanas īstenošanai, izvērtējot un ņemot vērā dabas pamatnes (it īpaši Rīgas jūras līča

piekrastes) vērtību saglabāšanas kritērija augstāku - prioritāru svarīgumu par ieguvumiem naudas izteiksmē.

4. Nekur netiek apskatīta un netiek sniegta informācija par iespējamo glābšanas pasākumu dienestu spēju novērst sekas avāriju riska iestāšanās gadījumā - sprādziena gadījumā, ugunsgrēka gadījumā, bīstamo vielu noplūdes gadījumā, gāzes pārvadāšanas transportkuģu bojājumu, sprādziena vai uztriekšanās platformai gadījumā. Ir zināms, ka gāzes avārijas dienesta, ugunsdzēsības un medicīnas dienestu nodrošinājums Vidzemes jūrmalā un citās projektētā gāzes cauruļvada vietās ir nepietiekams, lai operatīvi un pietiekamā apjomā sniegtu palīdzību.

AICINĀM:

4.1. apzināt un identificēt iespējamās avārijas un videi kaitnieciskās iespējas un negadījumu veidus.

4.2. izvērtēt, vai pašvaldības spēs nodrošināt Skultes ostas akvatorijā un projektā iesaistītajās teritorijās nekavējošu avārijas dienestu iesaistīšanos avāriju seku likvidācijai un vai tam stratēģiskajos attīstības plānos tiek paredzēti līdzekļi?

4.3. izvērtēt dienestu operatīvās palīdzības un seku novēršanas iespējas visām iespējamām avārijas situācijām:

• sprādzieniem uz kuģiem, platformas vai gāzes vados,

• visu ekspluatācijas procesā iesaistīto bīstamo vielu noplūdes gadījumiem

• palīdzību iedzīvotājiem, ko var ietekmēt projekta īstenošanas/ekspluatācijas laikā radušās ārkārtas situācijas.

4.4. izstrādāt un izvērtēt sagatavoto glābšanas pasākumu plānu, izvērtējot ņemot vērā reālās iespējas, esošo vai nākotnē paredzēto glābšanas dienestu tehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu un infrastruktūru.

4.5. sniegt informāciju, vai paredzētas veikt preventīvās apmācības glābšanas dienestiem, tai skaitā ugunsdzēsējiem (kā tas darīts, piem., Norvēģijā).

5. "Terminālis (PRT - peldošs regazificēšanas terminālis jeb platforma) tiks iegremdēts ūdenī 15m dziļumā, tā garums būs aptuveni 285 m platums 30 m, augstums virs ūdens - aptuveni 25m, aptuvenais kopējais platformas svars ekspluatācijas laikā - 4800 t" - šī atzinumā sniegtā informācija neatbilst attīstītāju sniegtajai informācijai par plānotajiem parametriem, līdz ar to neviena no sabiedriskās apspriešanās paustajām informācijām nav ticama.

"Pāļi būs nepieciešami PRT pietauvošanai tā atrašanās vietā. Šajā projekta stadijā pāļu izmēri vēl nav precizēti, bet parasti to diametrs ir līdz 60 cm. Tiek lēsts, ka būs nepieciešami 8 pāļi - pa vienam katrai enkurtrosei. Pāļi savās vietās tiks iedzīti vai nu ar zveltni, vai vibrāciju."

Vēršam uzmanību, ka vides pētnieki norāda uz jau tuvākajā nākotnē pieaugošajām vētrām, virpuļviesuļiem visā pasaulē, tostarp Latvijā. Apliecinot prognozes, 2019. gada vasarā Latvija jau ir piedzīvojusi gan ūdensstabus, gan vairākus postošus virpuļviesuļus, gan ļoti stipru vēju.

AICINĀM:

5.1. veikt nopietnu izvērtēšanu, kādas būs sekas, ja atkārtosies, piemēram, 1969., 2005. gadu vētras, vai notiek vēl lielākas vētras, virpuļviesuļi?Kā tiks nodrošināta platformas un kuģa savstarpējā nesaduršanās, platformas atkritumvielu tvertņu, dīzeļdegvielas u.c. tvertņu drošība, kā arī vai stiprinājumu nodrošinājums būs pietiekams vētru, virpuļviesuļu, orkānu gadījumā? Šādiem notikumiem ir ļoti augsta varbūtība, negadījumiem notiekot, radotļoti postošu, iespējams, neatgriezenisku ietekmi uz vidi.

5.2. pētīt un sniegt informāciju,

• kā minētās platformas stiprināšanas darbības, tai skaitā izmainīta jūras līča gultne, ietekmēs jūras dzelmes un krasta erozijas procesus?

• kā minēto platformu drošība un stacionaritāte tiks nodrošināta ledus kustību laikā?

6. Attīstītāju informējuši, ka: "Gāzes iesūknēšana cauruļvadā notiks periodiski. Uz platformas tiks uzstādīta specializēta regazifikācijas iekārta. Iztvaikošanu nodrošinās četri ar gāzi kurināmi netiešie ūdens vannas iztvaicētāji. Katrai iztvaicētāja ierīcei ir nodrošināti divi dūmgāzu siltummaiņi, kuri uzkarsēs SDG, pirms tā iekļūst ūdens vannas agregātā. Šie iztvaicētāji patērē aptuveni uz pusi mazāk kurināmā, nekā parastie iegremdētie sadegšanas iztvaicētāji. Tomēr, sagatavojot IVN (Ietekme uz vidi novērtējuma) Ziņojumu, tie var tikt izvērtēti kā alternatīvs variants."

Tātad arī cita veida dzinēji, t.sk. dīzeļdzinēji, tiek pieļauti.

"Sašķidrinātā dabasgāze tiks regazēta cikliski, nevis nepārtraukti, proti, PRT veiks regazificēšanu vienīgi tad, ja tai līdzās atradīsies SDG kuģis, kurš pārsūknēs SDG. Regazificēšanas darbību laikā PRT tiks darbināts ar dīzeļģeneratoriem. Ja SDG netiks pārsūknēta, PRT atradīsies "aukstās nodroses" režīmā, nodarbinot SDG bufera krātuvi ar tilpumu 400 m3, lai tehnoloģiskā iekārta būtu gatava darbam".

No informācijas saprotams (pieļaujot, ka mūsu kā iedzīvotāju izpratne par procesiem var nebūt pilnīga, vienlaikus atzīmējot, ka procesus, acīmredzami, nav apguvuši arī projekta attīstītāji), ka augstāk minētā vai cita procesa laikā tiks gaisā nopludināta gāze. No attīstītāju komentāriem dzirdējām, ka šis process neietekmēšot iedzīvotājus, jo dabasgāzei taču neesot nekādas smakas (!). Vienlaikus dzirdējām, ka procesa laikā gaisā regulāri tiek izvadīts noteikts gāzes apjoms atmosfērā, jo tas esot normāli gāzes pārsūknēšanas procesa gaitā! Sabiedrība tika mierināta, ka gāze celšoties augšup, tādēļ neesot ko raizēties! Nav ņemti vērā valdošie vēji, kas šo gāzi var aiznest gan Skultes, gan Saulkrastu iedzīvotājiem, kas par to pat nenojautīs. Tāpat nav ņemts vērā, ka pie noteiktiem laika apstākļiem gāze var izplatīties virs zemes, neceļoties augšā, bet pārklājot teritoriju (tajā skaitā industriālo - ostas teritoriju) kā ar segu (līdzībās - ugunskura dūmi parasti ceļas augšā, bet atsevišķos gadījumos ilgi stāv pie zemes, koncentrējoties vienuviet, vai pārvietojoties attālākās teritorijās pa zemes virsu). Tā kā gāzei nav smakas, tad ir pamatotas nopietnas bažas, ka augstāk aprakstītajām situācijām ir liela varbūtība. Tāpat izsakām nopietnas bažas par to, vai kontroles dienestu funkcijās būs pastāvīga, profesionālaun atbildīga gāzes līmeņa kontrole Rīgas jūras līča piekrastē. Līdz ar to uzskatām minēto noplūdes iespēju un apstākļus par risku ar ļoti augstu bīstamības pakāpi. Attīstītāji sabiedrību mierināja, ka neesot iemesla raizēm, jo, tā kā dabasgāzei nav smakas, atpūtniekus noplūde neapgrūtināšot. Šādu atrunu uzskatām par absurdu, kas vēlreiz liecina par attīstītāju paviršo, virspusējo attieksmi pret projektu, iedzīvotājiem un iespējamām problēmām.

AICINĀM:

6.1. īpaši rūpīgi izvērtēt šādas regulāras gāzes noplūdes atmosfērā bīstamību, ņemot vērā, ka līcī valdošie ir rietumu, ziemeļrietumu vēji un tātad šī gāze tiks "nesta" uz krastu, kur to nezinot (jo nav smakas) elpos iedzīvotāji. Kāda ir šī procesa visa iespējamā ietekme uz vidi, cilvēkiem? Kādas konkrētas ķīmiskās vielas izgaros gaisā un ar valdošajiem vējiem tiks nogādātas piejūras atpūtas un tūrisma zonas iedzīvotājiem un viesiem?

6.2. apzināt un sniegt informāciju, kura institūcija un kā uzraudzīs, vai nav iestājušies minētie apstākļi un noplūdusī gāze sasniedz iedzīvotājus (apdraudot tos, tajā skaitā ar sprādzienbīstamību jebkādu, pat vismazāko elektrisko dzirksteļu gadījumos), vai arī apdraud uz platformas strādājošos?

Terminālī viss būšot tik moderns, ka viss būšot kārtībā. Vienlaikus, zinot, ka uz doto brīdi nav izstrādātas nekādas tehniskās specifikācijas, pastāv bažas, ka tie atkal ir tikai sabiedrības jautājumu radīti pieņēmumi un sabiedrībai, lai gūtu tās atbalstu, iespējams, tiek sasolīts neiespējamais (vai vēlamais).

AICINĀM:

7.1. īpaši rūpīgi noskaidrot un izvērtēt iespējamās hlora noplūdes Rīgas jūras līcī, kas var atstāt graujošu ietekmi uz līča faunu un floru, īpaši ņemot vērā zemo ūdens apmaiņas procesu gada laikā (10%) ar (un faktiski tikai!) Irbes jūras šaurumu.

7.2. noskaidrot un izvērtēt visus citus iespējamos tehnoloģiskos ūdens dezinfekcijas (vai attīrīšanas) veidus, tehnoloģiju un izmantoto ķīmisko vielu ietekmiuz jūras floras un faunas populācijām.

Projektētā SDG termināļa izbūves vieta atrodas Rīgas jūras līcī, ārpus esošām ostas būvēm Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos 2,5 km attālumā no krasta, kā arī aptuveni 700 m attālumā no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - aizsargājamās jūras teritorijas - Selga uz rietumiem no Tūjas.

Aizsardzības kategorija: aizsargājamā jūras teritorija, "Natura 2000"(kodsLV0900600, teritorija ir vienots Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls). Administratīvais iedalījums: Teritorija atrodas Latvijas Republikas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu daļā iepretim Saulkrastu un Carnikavas novadiem.

Platība: 58 600 ha Dibināšanas gads: 2010 Dabas vērtības:

Teritorija ir izveidota putnu sugu aizsardzībai, kuru populācijas lielumi aizsargājamā jūras teritorijā sasniedz starptautiski nozīmīgas vietas kritēriju. Šādas putnu sugas, kuru populācijas lielumi aizsargājamā jūras teritorijā sasniedz starptautiski nozīmīgas vietas kritēriju ir brūnkakla gārgale Gaviastellata, melnkakla gārgales Gaviaarctica, un mazais ķīris Larus minutus. Abām gārgaļu sugām vieta nozīmīga gan ziemošanas, gan rudens un pavasara migrāciju laikā (maksimālais reģistrētais skaits ap 2500 īpatņu). Mazais ķīris teritoriju vislielākā skaitā izmanto pavasarī (virs 9000 īpatņu). Teritorijas dienvidu daļu regulāri izmanto arī lielie alki Alcatorda.

AICINĀM:

8.1. sniegt informāciju, kā tiks nodrošināta šīs, no projektētās platformas tikai 700m attālās, īpaši aizsargājamās Selgas dabas teritorijas ietekmes pa gaisu un jūras ūdeni? Vai paredzēts mainīt starptautiski aizsargājamās jūras teritorijas statusu uz industriālās ietekmes zonu?

8.2. situācijā, ja projekts Latvijā tomēr tiek īstenots, lūdzam sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām izvērtēt un sniegt informāciju par iespēju izvietot šo gāzes termināli citās teritorijās, kas paredzētas lielai industriālai saimnieciskai darbībai.

8.3. sniegt informāciju, kā tiks nodrošināta ekoloģisko rādītāju nepasliktināšanās, ņemot vērā jūras kartēs redzamo informāciju, ka platformas realizācijai noteiktā teritorijā 2,5 km attālumā no krasta ūdens dziļums ir 10 - 15 metru robežās (skat. Attēlu).

9. Sākotnēji aprēķinātās elektriskās slodzes ir šādas: Process Regazificēšana (pilna slodze) 6700 kW; Aukstā nodrose 1000kW.

Sabiedriskajās apspriešanās no attīstītāju atbildes sadzirdējām, ka brūnā līnija projektā plānota kā augstsprieguma elektrolīnija. Tā tiek plānota tieši blakus mājām, privātīpašumiem.

AICINĀM:

9.1. sniegt atbildi, kādi ir apdzīvotības ierobežojumi, kā šādas līnijas izbūve (uz termināli) ietekmēs iedzīvotājus, kādus apgrūtinājumus un/vai ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti tie uzliks? Kādā attālumā no augstsprieguma līnijas ir ieteicams atrasties intensīvas apbūves kooperatīva teritorijai?

10. "Regazifikatora dīkstāves režīmā enerģiju ražos neliels dīzeļģenerators".

Ir vispārzināms, ka nelielu ģeneratoru periodiski var lietot mājsaimniecības vai mazas ražotnes vajadzībām, periodos, kad nav elektrības. Vispārzināms arī, ka tādā gadījumā apkārtnē ir jūtamas dīzeļdegvielas sadegšanas atkritumvielu smakas un troksnis, kā arī ir citi procesa radīti piesārņojumi.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Limbažos laikā sabiedrībai tika sniegta, iespējams, nepatiesa informācija, ka netikšot lietots dīzeļģenerators (secināms - projekta vadītājs nav iepazinies ar pašu attīstītāju rakstītajiem dokumentiem). Turpmākās sarunas laikā tikām informēti, ka dīzeļģenerators tiks lietots, bet tas tikšot ievietots īpašā "klusināšanas" kastē. Sacītais kārtējo reizi palielina bažas, ka projekts tiek vadīts pavirši, solījumi un informācijas sniegtas "pēc pieprasījuma", nepamatotu, iespējams, melīgu solījumu veidā.

AICINĀM:

10.1. izvērtēt, kāda ietekme būs šāda dīzeļģeneratora darbībai (smaka, troksnis, atkritumvielas, avārijas riski u.c.), cita starpā ņemot vērā, ka noteiktu laika apstākļu ietekmē pašlaik Skultes ostas darbību var dzirdēt apmēram 10 km attālumā.

problēmas tikai pastiprināsies. Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs +16° C un pietiekams daudzums barības vielu.

Sabiedriskajās apspriešanās maz ticami izklausījās attīstītāju apgalvojumi par supermodernajiem un ar superpārklājumiem klātajiem kuģiem, kas nekādu piesārņojumu neradīs, un no Baltijas jūras Norvēģijas krastiem, kas esot stipri piesārņoti ar zilaļģēm, neko neatvedīs.

Regulāras kuģu satiksmes rezultātā zilaļģu vairošanās process visdrīzāk pieaugs un zilaļģu piesārņojums līdz ar to var kļūt kritisks, ņemot vērā, ka kuģi atvedīs arī aļģes uz saviem korpusiem, uz relatīvi siltu ūdeni (par 25% siltāks, nekā dabiski Rīgas jūras līcī), kāds būs ap šo termināli. AICINĀM:

11.1. izvērtēt un sniegt informāciju par iespējamām Rīgas jūras līča, piekrastes zonas floras un faunas izmaiņām, tajā skaitā iespēju intensīvāk vairoties zilaļģu populācijai tehnoloģiskā procesa izraisītā ūdens temperatūras palielinājuma iespaidā .

11.2. sniegt informāciju, kā un vai tiks nodrošināta uzsildītā ūdens skarto teritoriju apsekošana un iedzīvotāju apziņošana?

12. "Zemūdens cauruļvada diametrs būs aptuveni 20 collas, un tas tiks ieguldīts jūras dibenā. Betona slānis caurules ārpusē noslogos cauruļvadu, lai noturētu to savā vietā un aizsargātu to pret rūsēšanu un bojājumiem, ko var radīt krītoši objekti. Kad cauruļvads būs ieguldīts jūras dibenā, tas jāierok aptuveni 80 cm zem jūras dibena, lai pie caurules samazinātu enkura bojājumus."

Novērojumi Vidzemes jūrmalā daudzu desmitu gadu garumā liecina, ka jūras gultne ir ļoti mainīgs lielums un nereti pat seklākajā - piekrastes zonā gultnes līmenis var mainīties līdzmetram, bet dziļāk (attiecīgi vēju, vētru, viļņošanās, straumju ietekmē) - līdz 3 un vairāk metriem.

AICINĀM:

12.1 noskaidrot un sniegt informāciju, vai gultnes mainīgais dziļums un tā ietekme uz iebetonēto gāzes vadu ir vērtēts, ņemot vērā, ka gultnes līmenis var mainīties vairāk kā metra robežās, pie tam tas ir regulārs, pie katra lielāka vēja notiekošs process?

12.2. noskaidrot un sniegt informāciju, kādas darbības paredzētas veikt pēc 20 gadiem, kad, sekojot attīstītāju noteiktajam biznesa plānam, šī termināla lietošana var kļūt neaktuāla? Kādas darbības paredzētas visas šīs projektā radītās infrastruktūras likvidācijai un izvešanai, sauszemes teritoriju sakārtošanai?

13. Zemūdens caurules daļas tiks montētas uz sauszemes, piegādes notiks ar autotransportu. Cauruļvada un cauruļvada izejas uz sauszemes sagatavošanā tiks izmantoti ģeneratori un iekārtas metināšanai, ceļamkrāni un ekskavatori, lai cauruļvadu ieraktu zem ūdens līmeņa. Enkuru pāļu sienām tiks izmantotas noenkurotas pāļu dzīšanas baržas vai urbšanas iekārtu baržas. Baržām būs ģeneratoru ierīces, lai pāļu dzinēju vai vibrācijas iekārtu apgādātu ar elektroenerģiju. Cauruļvada izvilkšanas procesā tiks iesaistīta cauruļu ieguldīšanas barža un vinčas.

Publiskās apspriešanas laikā prezentācijas slaidā bija informācija, ka gāzes vads tiks ierakts 1,20 m dziļumā.

Ir zināms, ka apgrūtinājuma zonās ir aizliegta jaunu objektu būvniecība un aizliegtas pat bioloģiskās notekūdeņu tvertnes, lai nepiesārņotu vidi.

Kā atbildīgi likuma paklausīgi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, nesaprotam šādu projekta attīstītāju nostāju un šādu darbību plānus! Likums ir noteicis aizsargjoslu, kurā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

AICINĀM:

13.1. paskaidrot, ko nozīmē "zem ūdens līmeņa". Ir zināmi gruntsūdens, pazemes ūdeņu, jūras ūdens līmeņi.

13.2. izvērtēt un sniegt atbildi par riskiem, kas saistīti ar pludmales zonā izvietotajiem gāzes vadiem, ņemot vērā gan zemes (smilšu) virsmas mainīgo līmeni, gan prasību īstenošanu, kas saistītas ar pludmales zonas pieejamības nodrošināšanu. (Uz doto brīdi pludmales zonas riski vispār nav ņemti vērā, atzina attīstītājs).

13.3. izvērtēt un sniegt atbildi par augstāk minētā būvniecības procesa ietekmi uz zonu, kas zemesgrāmatu apliecībās norādīts kā apgrūtinājums:

• "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija";

• Baltijas jūras un Rīgas jūras līčakrasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija";

• Selgas uz rietumiem no Tūjas teritorija (mazā ķīra, brūnkakla gārgales, melnkakla gārgales aizsardzības zona);

• Teritorija, kurā aug Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauti augi (naktsvijoles, silpurenes).

13.4. sniedzot atbildi, paskaidrot, kādēļ jebkuram Latvijas iedzīvotājam šajā aizsargjoslas zonā ir jāievēro noteiktās likuma prasības, bet Amerikas, Norvēģijas biznesa interešu pārstāvjiemsavu biznesa interešu īstenošanai, likuma prasības nav jāievēro. No attīstītāju ieceres izriet, ka iespējams plānot sava biznesa intereses, veicot likumā neatļautas darbības, piesārņojot, iznīcinot dabu un būtiski ietekmējot (degradējot) kūrorta zonu Vidzemes jūrmalāmilzu apmēros?Šādu ieceru realizācijas radītie zaudējumi Latvijas videi visdrīzāk būs nesamērojami, salīdzinot ar valsts ieguvumiem.

Esam informēti un vēršam pašvaldību un SIA Vides konsultāciju biroja uzmanību, ka gāzes piegāžu diversifikāciju iespējams īstenot arī, neiznīcinot dabas aizsargājamās teritorijas, bet izmantojot lieliem industriāliem darbiem paredzētās teritorijas. Iespējams, tas ir dārgāk, bet šādas darbības būtu uz Latvijas nākotnes ilgtspējīgumu vērstas. Vai šādā, ilgtspējīgas nākotnes aspektā tiek (vai tiks) vestas sarunas ar potenciālajiem investoriem?

14.Sabiedriskajās apspriešanās nebija dzirdamas atsauces par ietekmi uz kūrorta zonas atpūtas un tūrisma biznesu, kā arī citām ekonomiskajām aktivitātēm, piemēram, nekustamo īpašumu pārdošanu, to vērtību krišanos.

Saulkrastu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 25 gadu perspektīvas vīzijā teikts: "Saulkrasti ir Baltijas reģionā starptautiski atpazīstams kūrorts ar videi draudzīgu infrastruktūru."

Kā virsmērķis ir minēts "Piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana, līdzsvaroti attīstot viesu uzņemšanas industriju un ostas kompleksu."

Stratēģiskais mērķis ir "Saulkrasti - iecienīts radošās inteliģences un ģimeņu kūrorts Baltijas reģionā", tajā skaitā "Tiek pilnvērtīgi izmantoti novada dabas resursi un to unikalitāte, piedāvājot augsta līmeņa atpūtu un fiziskas aktivitātes."

Ir novērots, ka, pašlaik notiek ekonomikas sildīšana, jo gan Lauču akmens atpūtas vietā, citur Vidzemes jūrmalā, arī Zvejniekciema un Saulkrastu teritorijās ir būtisks atpūtnieku pieplūdums, tai skaitā īpaši daudz Lietuvas un Igaunijas pilsoņu. Visā Vidzemes jūrmalas piekrastē izvietotās ēdināšanas, nakšņošanas vietas galvenokārt attīstās uz atpūtnieku sniegtā pienesuma.

Arī Limbažu novada attīstības stratēģijas neparedz Rīgas jūras līcim pieguļošo dabas liegumu teritorijas attīstīt kā industriālās zonas.

Projekta attīstītāji kā lielu sabiedrības ieguvumu norādījuši desmit - divpadsmit (citā informācijā - 20) darba vietas gāzes platformas apkalpošanā.

AICINĀM:

14.1. veikt izvērtējumu, cik darba vietas tiks zaudētas, ciešot neskartās dabas, citu piekrastes tūrisma cienītāju zuduma dēļ.

14.2. noskaidrot un sniegt informāciju, kāds tieši un kādas kvalifikācijas darbaspēks tiek plānots gāzes platformas darbības nodrošināšanā. Ņemot vērā pasaules pieredzi, šādās gāzes termināļu stacijās darba sludinājumos kā obligāta prasība minēta atbilstoša profesionālā izglītība un/vai profesionālās darbības pieredze. Zināms, ka Latvijā šādu speciālistu nav. Vai tas nozīmē, ka nepieciešamais darbaspēks tiks ievests no citām zemēm?

15. Nav veikts vērtējums, kā tiks ietekmēta pludmales zona augstsprieguma elektrolīnijas un gāzes vada tuvumā, - vietās, kur šie vadi tiks šķērsoti. Novērojumi liecina, ka pludmalē un tai pieguļošās mežu un pļavu teritorijās un apdzīvotajās vietās tiek kurināti ugunskuri, jūrā tiek braukts ar ūdensmotocikliem, vēja dēļiem, krastā ar kvadracikliem, nereti pārvietojas smagā tehnika (tai skaitā traktori, mežizstrādes tehnika, regulāri - atkritumu apsaimniekošanas mašīnas).

AICINĀM:

15.1. veikt izvērtējumu un aprakstīt, kā augstspriegumu līnijas un gāzes vads ietekmēs iespēju brīvi veikt pārgājienus gar jūras malu un kā tiks ietekmētas ikdienas sadzīves darbības ne tikai zonās, kas tiek tieši ietekmētas, bet arī zonās, kas tiek netieši ietekmētas (ierobežojot pievadceļus, pludmales zonu u.c.).

16. "Cauruļvads tiks ierakts zemē saskaņā ar valsts un ES noteikumiem".

AICINĀM:

16.1. informēt, kuri noteikumi (ES regulas? LR adaptētas ES direktīvas, LR normatīvie akti?) nosaka šāda gāzes vada ierakšanas nosacījumus, un kuras ministrijas vai institūcijas kompetencē ir veikt normatīvo aktu izpildes uzraudzību.

16.2. izvērtēt šo normatīvo aktu robežās konkrētā projekta īstenošanas ietekmi uz vidi,

16.3. gadījumā, ja šādi noteikumi nav, - vai tādi tiks izstrādāti un kuras ministrijas atbildībā ir/būs šo normatīvo aktu izstrāde?

17. Sabiedriskajās apspriešanās sabiedrība tika informēta par 25 m aizsargjoslu no gāzes vada, kas uzliks apgrūtinājumu šīm teritorijām, privātīpašumiem.

AICINĀM:

17.1. izvērtēt un informēt, kā aizsargjoslas noteikšana ap gāzes un elektrības vadu joslām, t.i., - 25 m uz katru pusi (tiešā ietekme) ietekmēs iedzīvotājus, to sadzīvi un tūrismu, saimniecisko darbību.

17.2. izvērtēt un informēt, kāda būs ierobežojumu radītā netiešā ietekme un pieguļošo teritoriju sadzīvi un saimniecisko darbību.

17.3. noskaidrot un informēt, kā šāda prasība tiks nodrošināta pludmales zonās, ceļu krustošanas vietās, upju šķērsošanas vietās u.c. vietās, kur nevar nodrošināt prasību izpildi?

18. Būvniecības darbu laikā radītais troksnis būs ar tiešu, bet īstermiņa un mēreni nelabvēlīgu ietekmi. Nākamajā izstrādes stadijā, sagatavojot Ietekmes uz vidi novērtējumu, tiks veikti aprēķini un modelēšana, lai noteiktu ietekmju mērogu un ieteiktu negatīvo seku mazināšanas pasākumus, ja tādi būs nepieciešami.

AICINĀM:

18.1. noskaidrot un informēt, kāds ir "mēreni nelabvēlīgas ietekmes"definējums?

18.2. izvērtēt un sniegt informāciju, kāda ir šo pastāvīgo trokšņu ietekme uz floru, faunu un cilvēku, ņemot vērā dabas zinātnieku atzinumus par piejūras būtisko nozīmi reto un Sarkanajā grāmatā iekļauto putnu (tajā skaitā, bez jau agrāk Selgas liegumā minētajiem, arī melnā stārķa ligzdošanas vietā 2km attālumā no projektētā gāzes vada) izdzīvošanai un dabiskai attīstībai.

19. Gāzes termināļa ekspluatācijas procesā ietilpst šādas darbības:

• SDG kuģa noenkurošana līdzās PRT;

• SDG pārsūknēšana uz PRT, kas var ilgt līdz 7 dienām;

• SDG hermetizēšana un regazificēšana ar gāzi kurināmos, karsta ūdens iztvaicētājos;

• gāzes pārvadīšana cauruļvadā;

• neliela gāzes daudzuma kā PRT gāzveida kurināmā izmantošana karstā ūdens iztvaicētājiem (aptuveni 1,8% no apstrādātās gāzes);

• elektroenerģijas ģenerēšana, izmantojot dīzeļģeneratorus PRT nodrošinājumam un regazificēšanas;

• PRT apkalpes izmitināšana.

AICINĀM:

19.1. sniegt informāciju, kādi normatīvie akti nosaka šāda objekta ekspluatācijas darbību, tai skaitā vai ir atrunāti darbības ierobežojumi dabas liegumu zonās un maksimālā ietekme uz vidi?

19.2. gadījumā, ja šādunormatīvo aktu nav, noskaidrot un sniegt informāciju, vai un kuras ministrijas pārraudzībā normatīvais akts tiks izstrādāts, vai tiks izstrādāts un apstiprināts īpaši šim gadījumam?

20. "Neliela gāzes daudzuma kā PRT gāzveida kurināmā izmantošana karstā ūdens iztvaicētājiem (aptuveni 1,8% no apstrādātās gāzes)".

1,8% no apstrādātās gāzes no kopējā sākotnēji plānotā un pieteiktā apjoma 4 miljrd. m3 gadā 40000000000 / 100 * 1.8 = 720'000'000 m3 gadā tiks nokurināts ostas teritorijā (tas ir 2/3 no Latvijā kopējā izmantotās gāzes apgrozījuma?), secīgi arī kaitīgo izmešu apjoms ir aprēķināms un vērtējams kā būtisks.

Globālais klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkurā laikā pēdējos 10 000 gados. Pēdējo 100 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par 0,7+ 0,2 grādiem pēc Celsija (°C). Šī sasilšana ir īpaši izteikta kopš 1990-to gadu sākuma, un, domājams, lielā mērā saistīta ar siltumnīcas efektu, ko izraisa palielinātas oglekļa dioksīda (CO2) un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā.

Vides un laika apstākļu novērojumu institūcijas visā pasaulē attiecībā uz klimata pārmaiņām novēro un prognozē, ka 21. gadsimtā turpināsies CO2 emisiju pieaugums, līdztekus pieaugs arī siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā. Saskaņā ar aprēķiniem, paredzams, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums laika posmā no 1990.- 2100.gadam būs no 1,1-6,4 °C.

Šāda mēroga sasilšana kopā ar sekojošām nokrišņu daudzuma, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņām, iespējams, būtiski ietekmēs gan dabisko vidi, gan sabiedrību kopumā.

Mums ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu.

Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai, parakstot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Konvencija) 1992.gadā Riodežaneiro un ratificējot to LR Saeimā 1995.gadā.

2015. gadā ir sagatavoti pētījumi „LATVIJAS SEG EMISIJU UN PIESAISTES PROGNOŽU SAGATAVOŠANA 2015., 2020., 2025., 2030., 2035. UN 2050. GADAM GALVENAJĀS TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARĒS" un „Latvijas tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu sagatavošana 2015., 2020., 2025., 2030., 2035. un 2050. gadam ZIZIMM sektoram saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktām prasībām", kuros ir apkopota informācija par tiešo un netiešo SEG emisiju prognožu aprēķināšanu enerģētikas, transporta, rūpniecisko procesu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektoru attīstības scenārijos uz 2015., 2020., 2025., 2030. un 2035. gadu, ņemot vērā spēkā esošās un plānotās klimata politikas rīcībpolitikas "scenārijam ar esošiem pasākumiem" un „scenārijam ar papildus pasākumiem". Pētījuma rezultāti izmantoti Latvijas nacionālo ziņojumu sagatavošanai starptautiskajām organizācijām - Eiropas Komisijai un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

AICINĀM:

20.1. novērtēt un sniegt informāciju par ietekmi uz vidi šāda (augstāk minētā) apjoma gāzes sadedzināšanai, tai skaitā CO2 izmešu palielināšanās (ar konkrētiem aprēķiniem, par cik palielinās Latvijas CO2 , ar ko tas tiks kompensēts, jo Latvija savu emisijas kvotu apjomu pašreiz jau iztērē, vai kvotas tiks palielinātas, vai iepirktas, vai par valsts naudu u.c.).

20.2. izvērtēt un sniegt informāciju par tehnoloģisko procesu, kādēļ šāds gāzes daudzums jāsadedzina, kāda ir rezultātā radītā uzsildītā ūdens (?) iespējamais apjoms, ko izmantos sasaldētās gāzes atkausēšanai un pēc tam dzesēšanas posmā atdzesēts ar jūras ūdeni. Tādā veidā uzsildīts ūdens tiek iesūknēts jūras līcī, teritorijā, kurā, kā jau minēts iepriekš, ūdens apmaiņa ir ļoti ierobežota.

20.3. noskaidrot un sniegt informāciju, kā šāda paredzētā apjoma gāzes sadedzināšana tehnoloģiskā procesa laikā ietekmēs Latvijas SEG emisiju rādītājus?

21. "SDG termināļa izbūve plānota Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos 2,5 km attālumā no krasta. Vienlaikus norādīts, ka tā atrašanās vieta ir izraudzīta sadarbībā ar Skultes ostas vadību, izmantojot Skultes ostas navigācijas kartes, taču precīzai vietas izraudzīšanai būs nepieciešams veikt detalizētākus pētījumus, piemēram, sēkļa seismiskuma pētījumu, detalizētāku dziļuma mērīšanu. Lai SDG piegādes kuģiem būtu droša navigācija, peldošajam terminālim ir jāatrodas ūdenī aptuveni 15 m dziļumā, kuģojamā kanāla, kas šķērso satiksmi uz Skultes ostu un no tās, tuvumā, taču atsevišķi no tā. Savukārt jūras satiksme uz termināli un no tā ir jāplāno tādējādi, lai izvairītos no jebkādas sadursmes ar ostas satiksmi, bet zemūdens cauruļvada novietojumi, - lai apietu kuģojamās zonas "

AICINĀM:

21.1. noskaidrot un sniegt informāciju, kā šāda projekta īstenošana saskan ar Saulkrastu novada attīstības programmu, kurā attiecībā uz Skultes ostas attīstību nolemts: Skultes ostas VTP 3 Piekrastes mazā un vidējā uzņēmējdarbība un VTP 4 Skultes ostas ietekmes areāla attīstība (RV 4.1. Mazizmēra kuģu pieņemšana un apkalpošana, RV 4.2. Ostai pieguļošo teritoriju attīstība)?

21.2. informēt, kā tiks ietekmētas plānotās darbības:

• Kuģīšu - jahtu - laivu piestātnes celtniecība Saulkrastu centrā (stacionārs risinājums ar komunikācijām līdz jūrai un sezonas laikā noenkurojami pontoni jūrā)

• U 4.1.1. veicināšanas pasākumu izstrādāšana un realizēšana mazizmēra kuģu apkalpošanas uzņēmumu attīstībai ostā un tās tuvumā. Sadarbībā ar ostas pārvaldi līdzekļu piesaistes veicināšana, lai aktivizētu pasākumus mazizmēra kuģu apkalpošanai ostā un tās tuvumā.

• Ostas infrastruktūras pilnveidošana un pielāgošana kā Saulkrastu tūrisma "magnētobjekta" vajadzībām (skatu laukuma ierīkošana, esošo laipu rekonstrukcija un jaunu veidošana, celiņu apgaismošana?

• Aģes labā krasta ostas teritorijā attīstība tūrisma vajadzībām

21.3. izvērtēt un informēt, kā termināļa darbība eventuāli ietekmēs projekta "Aģes labā krasta kā tūrisma teritorija" norises?

22. Termināļa darbības aprakstā nekas nav minēts par ietekmi ilgtermiņā, ņemot vērā zemo ūdens apmaiņu Rīgas jūras līcī.

Pētot ūdens apmaiņas un atjaunošanās iespējas, secināts, ka ūdens apmaiņa no Rīgas jūras līča ar citām ūdens tilpnēm ir minimāla (kā minēts iepriekš - ap 10% gadā), līdz ar to paredzama kaitīgo vielu uzkrāšanās.

AICINĀM:

22.1. izvērtēt un sniegt informāciju par projekta ietekmi ilgtermiņā uz Rīgas jūras līča ūdens kvalitāti, temperatūru, secīgi arī floru un faunu, vērtējot faktu, ka ūdens starp Rīgas jūras līci un Baltijas jūru cirkulē galvenokārt caur Irbes jūras šaurumu. Ūdens daudzums, kas ienāk vai iziet pa Muhu jūras šaurumu, sasniedz tikai apmēram 10% no ūdens daudzuma, kas plūst caur Irbes jūras šaurumu un to, ka vēja straumju rezultātā Rīgas jūras līcis caur Irbes jūras šaurumu saņem no Baltijas jūras un atdod atpakaļ tikai 184 km3 ūdens gadā, kā arī ņemot vērā, ka Baltijas jūrā ir daudz lielāks piesārņojums nekā citās jūrās, jo ir niecīga apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

23.2010.gada 22. novembrī zemāk attēlā redzamajā līnijā (zonā) notika zemestrīce, skarot arī visus Pierīgas novadus. Kā skaidro Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas prof., dr.ģeol. Ģ.Stinkulis, zemestrīces ar stiprumu līdz 2 magnitūdām Latvijā notiek visu laiku. Latvijā spēcīgākās ir bijušas ap 3 - 4 magnitūdām stipras. 2004. gada 21. septembra zemestrīces epicentrs bija Kaļiņingradā, bet to izjuta visā Latvijā, tostarp Rīgas jūras līcī un visā piekrastē. Eksperts seismologs, dr.V.Ņikuļins savā pētījumā "Seismiskie apstākļi un briesmas Latvijā" apkopojis Latvijas seismiskās aktivitātes datus: "Seismiski bīstamas zonas Latvijā ir 17, tostarp Bauskas, Daugavpils, Jelgavas, Rīgas, Irbenes un Aizkraukles apkārtne. Lielākajā daļā šo vietu zemestrīces jau bijušas, un pastāv iespēja, ka būs atkal. Pierīgā zemestrīces var sasniegt 6 baļļu stiprumu pēc Rihtera skalas. Baltijas reģionā iespējami arī cunami un citas cunamiveidīgas parādības."

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz. Piemēram, Liepājas-Rīgas- Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā. Pievienotajā attēlā - kartes materiālā (profesores, Dr.arch.L.Kortunovas pētījums) redzamas tektoniskās zonas robeža, lūzuma vieta.

AICINĀM:

23.1. noskaidrot un sniegt informāciju gāzes termināļa darbības un gāzes vada ekspluatācijas riskus seismisko pētījumu un prognožu kontekstā, tajā skaitā Arņu raga tektoniskā lūzuma joslas ietekmi uz nākotnes risku notikt avārijai un radīt būtisku ietekmi uz vidi, ekonomiku un iedzīvotājiem. Vērā ņemama ir situācija, ka tektoniskās plāksnes kustības risks ir ar būtisku iestāšanās varbūtību un īpaši augstu ietekmi.

23.2. noskaidrot un sniegt informāciju, vai ir paredzēts pirms sprāndzienbīstamu objektu (šajā gadījumā - augsta spiediena gāzes cauruļvada) projektēšanas veikt tektonisko lūzumu aktivitātes novērojumu sistēmu vai izveidot tā saucamo ģeodinamisko monitoringu?

23.3. izvērtēt un sniegt informāciju par gāzes vada iespējamāsizbūves versijas pa Arņu ragu ietekmi uz dabas vērtību - akmeņaino Arņu molu.

24. AICINĀM izvērtēt ietekmi, tajā skaitā ekonomisko, uz trases ietekmētajām (izmainītajām, iznīcinātajām?) meliorācijas sistēmām un to iznīcināšanas gadījumā uz zemnieku saimniecībām, laukiem un mežiem, kas tiks pakļauti augstu gruntsūdeņu ietekmei.

25. AICINĀM izvērtēt kompensācijas samērīgumu ar ietekmi uz tieši un netieši ietekmēto teritoriju ekonomiku.

26. Ikgadējie virszemes ūdeņu stāvokļa pārskati tiek gatavoti, apkopojot virszemes ūdeņu - upju un ezeru - ūdens kvalitātes monitoringa datus. Tiek izvērtēta ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte, prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte, nitrātu, kā arī prioritāro, īpaši bīstamo un bīstamo vielu saturs ūdenī, kas tiek novērots saskaņā ar Nacionālo monitoringa programmu. Tiek sniegts hidroloģisko un meteoroloģisko apstākļu - ūdeņu stāvokli ietekmējošu faktoru - raksturojums. Pārskatos apkopotā informācija palīdz novērtēt progresu pretī ūdens apsaimniekošanas pamatmērķa - laba ūdeņu stāvokļa - sasniegšanai.

Projektā paredzēts (IVN ziņojums), ka 2,5 km attālumā no krasta tiks ievadīti 500m3/st. ūdens no dzesēšanas sistēmas ar +7 C un tam nebūšot ietekme uz ekosistēmu.

AICINĀM:

26.1. izvērtēt un sniegt informāciju uz paredzamās saimnieciskās darbības ietekmi, izvērtējot atbilstoši Ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem virszemes objektu un ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai, tai skaitāizvērtējot, cik lielā mērā lietojot paredzētās (un citas iespējamās) tehnoloģijas ap projektā paredzēto termināli, pasliktinātos ūdensobjektu raksturojošie kvalitātes parametri un atšķirtos no references stāvokļa (ņemot vērā, kā jau iepriekš teikts, ka Rīgas jūras līča ūdens apmaiņa ir tikai 10% gadā).

26.2.izvērtēt un sniegt informāciju par ne mazāk kā trīs notikušiem negadījumiem līdzīgu projektu īstenošanas un termināļu ekspluatācijas vietās, tai skaitā notikušo ekoloģisko katastrofu ar hlora vai citu ūdens ķīmisko attīrīšanas līdzekļu ietekmi uz jūras dzīvās dabas iznīcināšanu.

26.3. izvērtēt (sniedzot informāciju) situācijas - gadījumus, kad gāzes transportkuģu lietotie balasta ūdeņi(kā "sveši" ūdeņi) iepludināšanas gadījumos nonāks Rīgas jūras līcī, un to ietekmi uz vidi.

27. Lielo gāzes transportkuģu kustības rezultātā paredzama pastiprināta ietekme uz krasta erozijas procesiem, kas ir neatgriezeniski.

AICINĀM:

27.1. noskaidrot un sniegt informāciju, kā tiks rekonstruēta vide pēc projekta beigām (kā attīstītāji informēja Saulkrastos - pēc 20 gadiem, savukārt Limbažos attīstītāji jau sniedza citu informāciju, - ka 20 gadi esot tikai biznesa projekta "atpelnīšanās" laiks. Kārtējā reize, kad sabiedriskās apspriešanas laikā sabiedrību informē atšķirīgi - attiecīgi, pēc situācijas).

28. Rīgas jūras līcis ziemā var aizsalt, kāarī var veidoties (un minētais ir iepriekš noticis) lieli ledus sanesumi, kas pārvietojoties ir spējuši pārvietot no Rīgas jūras līča pat lielo Lauču akmeni. Pēc esošās informācijas, vienīgie divi Latvijas ledlauži ir nodarbināti Irbes jūras šaurumā, savukārt, aizsalstot līcim Skultes ostas tuvumā, ledlaužu neesamība ir problēma (jāīrē).Līdz šim nav nekāda informācija par projektētā termināļa un gāzes cauruļvada ietekmi un saskarsmi uz/ar jūras dzīļu mantojumu.

AICINĀM:

28.1. Kā Rīgas jūras līča aizsaluma periodā tiks veikta ledus laušana gāzes transportkuģu piekļuvei gāzes terminālim? Vai ledlaužu iegrime un darbība neatstās ietekmi uz vietām ļoti seklo Rīgas jūras līča gultni, kā arī, vai prognozējamas/apskatītas citas lielizmēra gāzes transportkuģu transporta problēmas Rīgas jūras līcī?

28.2. izvērtēt un sniegt informāciju par ietekmi uz jūras dzīļu mantojumu.

29. Sabiedriskajās apspriešanās izskanēja informācija, ka attīstītāju plāns ir īstenot šo projektu un tad biznesu pārdot. Secināms, ka dotie attīstītāju solījumi un skaidrojumi, iespējams, ir tikai formālas atrunāšanās, kam sekos jauno īpašnieku jaunas nostādnes, citi plāni un "nekā nezināšana" par tagadējo attīstītāju solījumiem.

AICINĀM:

29.1. noskaidrot un informēt, vai iespējams, ka pēc šī projekta īstenošanas, biznesu pārdodot, saimnieciskās darbības veids var tikt mainīts, līdz ar to pastāvot iespējai sāk pārvadāt citas videi kaitīgas vielas, ar attiecīgi jau vēl nopietnāku ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem?

30. Esam informēti par2004.gada 23. novembra LR Ārlietu ministrijas informāciju Nr.40/1634-8971par starptautiskā līguma spēkā stāšanos "Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu"" - tādējādi ASV potenciālajiem investoriem jārespektē Latvijas vērtības.

Savukārt LR normatīvo aktu bāzē ir noteiktas stingras prasības likumos, un Ministru kabinets nosaka kārtības.

AICINĀM:

30.1. izvērtēt un informēt, vai īstenojot projektu, ir ievērots LR likumos un uz tiem balstīto Ministru kabineta noteikumos noteiktais, tai skaitā sekojošos likumos un tiem atbilstošos Ministru kabineta noteikumos noteiktais:

Teritorijas attīstības plānošanas likums

Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi Būvniecības likums

Aizsargjoslu likums

Likums "Par zemes dzīlēm"

Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums Citi normatīvie akti, tajā skaitā Jūras telpiskais plānojums: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas veidi/tap/lv/?doc=23102

30.2. noskaidrot un informēt, vai potenciālie investori tiek informēti par Latvijas dabas vērtībām, normatīvajos aktos noteiktajiem apgrūtinājumiem projekta īstenošanai un potenciālajiem riskiem un, ja jā, kādas ir atbildes?

* Vēstuli parakstījuši 524 (pieci simti divdesmit četri) Saulkrastu, Sējas, Salacgrīvas, Limbažu un citu pašvaldību iedzīvotāji. Parakstu oriģināli nosūtīti Sējas novada pašvaldībai, kur nepieciešamības gadījumā var saņemt apliecinājumu parakstu esamībai.

Novērtē šo rakstu:

26
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...