Gaidāmas jaunas VID pašreizējai vadībai un tās politiskajam „jumtam” – „Jaunajai Vienotībai” graujošas mediju publikācijas
PIETIEK13.04.2023.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
Jau tuvākajās dienās gaidāmas jaunas Valsts ieņēmumu dienesta pašreizējai vadībai un tās politiskajam „jumtam” – „Jaunajai Vienotībai” graujošas mediju publikācijas, un viena no tām būs apjomīgs raksts jaunajā žurnāla „Forbes Latvija” numurā, kas pie lasītājiem nonāks nākamnedēļ.
Žurnāla izdevēja Katrīna Iļjinska šīs publikācijas saturu, vēl neminot tajā figurējošo kompāniju, apraksta šādi:
„Kā būtu, ja izrādītos, ka VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura:
1) reģistrēta Bermudās un patieso labuma guvēju neatklāj;
2) to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību;
3) līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti;
4) vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas utml.?
Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot?
Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem.”
Uz jautājumu, vai tiešam Valsts drošības dienests nepārbauda patiesā labuma guvējus, pielaidi datu bāzēm tādu iestāžu IT pakalpojumu sniedzējiem, K. Iļjinska sociālajā tīklā Twitter ir atbildējusi: „Nē. Ja pie viņiem nevēršas, nevienu neinteresē. Bet nekādu traci nevajag celt, jo viss esot kārtībā.”
Skandalozā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kas amatu pagaidām saglabā, tikai pateicoties „Jaunās Vienotības” un konkrēti finanšu ministra Arvila Ašeradena politiskajam „jumtam”, pagaidām nekādus komentārus šajā sakarā nav sniegusi.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
