Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši jau trīs mēneši ar astīti, kopš tika parakstīts līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pārdošanu "ukraiņu" uzņēmējiem, kam, kā toreiz tika apgalvots, neesot nu nekāda sakara ar pāris dienas vēlāk gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Te būs tāds maziņš citātu apkopojumiņš no aģentūras LETA arhīva, tā sacīt, paārstēšanai no naivuma visiem tiem, kas joprojām tic.
9. septembris. Maksātnespējīgā rūpnīca AS "Liepājas metalurgs" šogad sāks strādāt, ir pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš atzina, ka ir grūti pateikt, cik daudz izdosies atgūt no savulaik ieguldītajiem valsts budžeta līdzekļiem.
9. septembris. Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" (LM) pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums "KVV Group", šodien žurnālistiem paziņoja LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers. "Pēdējo divu investoru piedāvājumi bija ļoti līdzvērtīgi cenas ziņā, taču šajā situācijā bija svarīgi arī samaksas un izpildes nodrošinājuma nosacījumi," izvēli komentēja Velmers.
9. septembris. "KVV Group" par "Liepajas metalurgu" ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro, ražošana uzņēmumā ir jāatjauno šogad, sacīja Haralds Velmers.
11. septembris. Ieguldot papildus aptuveni 30 miljonus eiro apgrozāmajos līdzekļos, Ukrainas uzņēmums "KVV Group" līdz gada beigām plāno atjaunot "Liepājas metalurga" darbu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals.
23. septembris. Valsts atgūs visus AS "Liepājas metalurgs" ieguldītos līdzekļus, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Premjerministre atzina, ka "Liepājas metalurgs" darbību varētu atsākt šā gada novembra vidū, bet varbūt nedaudz vēlāk. "Būtībā darījums ir noslēgts, un gaidām, kad uzņēmums atsāks darbību."
2. oktobris. "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals pirkuma līguma parakstīšanu nosauca par sākumu jaunai uzņēmuma nākotnei metalurģijas pasaulē. "Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk - pēc labākā scenārija, jau novembrī," pastāstīja Krištals.
3. oktobris. "Šis ir gaidītākais līgums un notikums, kas beidzot pieliek punktu neziņai, kādā Liepāja un visa Latvija dzīvoja bez sava lielākā ražotāja," atzina Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
3. oktobris. Komentējot "Liepājas metalurga" pārdošanu Ukrainas kompānijai "KVV Group", Andris Vilks atzina, ka šis ir lielisks piemērs, kas parāda, ka Latvija spēj reanimēt lielu uzņēmumu, lai gan sākotnēji šķitis, ka situācija ir bezcerīga un uzņēmums ir zudis. Gan Vilks, gan Laimdota Straujuma pauda gandarījumu, ka investors uzņēmumam ir izraudzīts ļoti profesionāli. Tāpat gandarījums esot, ka Latvija atgūs visus uzņēmumā ieguldītos līdzekļus.
3. oktobris. "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals apstiprināja, ka jau novembra beigās "Liepājas metalurgam" jāsāk strādāt, bet pusotra gada līdz gada laikā jāsasniedz maksimālā jauda.
12. novembris. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks cer, ka AS "Liepājas metalurgs" darbība tiks atjaunota jau decembrī. Ieguldot papildu 30 miljonus eiro, Ukrainas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu "Liepājas metalurgā" jau šogad.
13. novembris. Patlaban joprojām nav beigusies maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pārņemšana, tomēr jaunie īpašnieki "KVV Group" cer līdz gada beigām atsākt ražošanu, preses konferencē sacīja "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgeņijs Kazmins.
4. decembris. Šobrīd "KVV Liepājas metalurgs" pieturas pie plāna ražošanu atsākt līdz gada beigām. "Tie darbinieki, kas šobrīd strādā rūpnīcā, ir jau mūsu atbildība. Savukārt papildu darbinieku pieņemšana notiks roku rokā ar rūpnīcas ražošanas atsākšanas procesu, kas ļauj precīzi noteikt, kādus speciālistus attiecīgajā posmā vajadzēs," sacīja "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
18. decembris. "Esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī," sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
17. decembris. Uzņēmuma AS "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko intervijā "Panorāmai" sacīja, ka tuvākais laiks, kad varētu noslēgt līgumu par sagatavēm, ir janvāris. Savukārt elektrokausēšanas kompleksu varētu iedarbināt nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā.
Aiz loga ir 7. janvāris. Cik vēl palicis to, kuri tic šiem pekstiņiem par "veiksmes stāstu"? Un cik ir to, kuri, raugoties uz "nopietno investoru" rīkošanos, jau pieminētā Haralda Velmera rudens izteikumā, ka ""KVV Group" piedāvājums bija saistošāks", saskata nopietnu tēmu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - protams, ja mums tāds būtu?
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
