Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.

Maza atkāpe par birkām. Mūsu pašu atmiņā no astoņdesmitajiem gadiem mēs zinām, kā atšķīrās vadošo un virzošo uzkārto birku nēsātāji: buržuāziskie nacionālisti savā vairumā prata runāt trīs valodās, no kurām divās brīvi, bet internacionālisti – tikai vienā, pie kam ne vienmēr bez grūtībām. Līdzīgi šodien ar populisma birku, ko visu nokrāsu eirorasti izmanto kā derogatīvu klasifikatoru. Viņu valodā populisti ir tie, kas runā tautai saprotamiem vārdiem un sola darīt skaidras, vienkāršas un izpildāmas lietas, tādas kā robežu kontrole, valsts suverenitātes atgūšana utt. Tas esot tik slikti, ka ne izsacīt. Vadošie un virzošie turpretī sola vai nu nesaprotamas, vai neiespējamas, vai arī gluži vienkārši nepieņemamas lietas, kuras tātad ir kas populismam pretējs.

Francijas prezidenta vēlēšanu formula gan jau nodrošinās rezultātu, par kuru eirorasti varēs raportēt kā kārtējo uzvaru: populisms sakauts, urrrā! Proti, otrajā kārtā sacenšas pirmās kārtas divi populārākie, un tad izrādīsies, ka sakostiem zobiem gan tradicionāli labējie, gan kreisie, gan galēji kreisie (uzmanību! tos nedrīkst saukt par populistiem, tur ir komunisti, maosti, anarhisti un visādi citādi gaismas spēkiem noderīgi ļauži!) nobalsos ne tik daudz par kādu, cik pret Le Penu.

Un uz šī kārtējās gaismas spēku uzvaras fona otrā plānā paliks jautājums: kas noticis ar vadošajiem un virzošajiem? Jo otrās vēlēšanu kārtas favorīts Emanuels Makrons nav ne labējo istablišmenta, ne oficiāls sociālistu kandidāts, formāli viņam nav pat partijas. Visu pēckara periodu ir valdījuši tieši šie, prātīgie sociālisti vai korekti labējie, līdz šai reizei. Nīderlandē labējie izspruka, negaidīti uzbrūkot ar galēji labējiem nozagtiem ieročiem, bet kreisie klupa un krita tā, kā sen nebija redzēts.

Kas noticis ar sociālistiem? Kur palikuši kreisie?

Esam apraduši, ka pēc eksaltētā čekista Bojāra ārdīšanās Latvijā sociāldemokrāti vairs nav organizēts spēks, bet Francijā?! Bezmaksas veselības aprūpes un izglītības leiputrijā, kurā ienākuma nodoklis ir no 14% līdz 45%, bet darba nedēļa 35 stundas (un tas ir tikai tad, kad nestreiko)? Uzvarējušā sociālisma paraugkolhozā! Kur ir uzvarētāji?

Vēl viena atkāpīte, šoreiz par definīcijām. Kad pazīstamā komuniste Sarmīte Ēlerte nāca ar iniciatīvu veidot Vienotību, viņa smieklīgi stulbā kārtā pasludināja, ka valstī ir tikai trīs labēji politiski spēki un tiem tad nu ir jāapvienojas. Pie labējiem viņa pieskaitīja arī Štokenberga­–Pabrika ērmoto veidojumu, kurš pilnīgi oficiāli bija pieteicies kļūt par kreiso spēku avangardu, ņēmās ap pensiju referendumu un ko tik ne. Izrādās, intellectually challenged personām labējais ir sinonīms labajiem vai pat labiešiem, un līdz ar to pretnis – kreisais – ir sliktais. Šī sociālpolitiskā šizofrēnija šobrīd kļuvusi tikpat kā par normu, pilnībā pazaudējot politiskā kreisā jēdziena sākotnējo saturu.

Tiem, kurus šī tēma interesē dziļāk, iesaku iepazīties ar kādu pirms dažiem gadiem veiktu pētījumu, kura virsraksts varētu būt šāds: Latvijas sabiedrība labprāt sevi uzskata par labēju un liberālu, bet patiesībā ir kreisa un konservatīva. Pētījumā atrodamas arī definīcijas, tiesa, ne pašā sākumā. Saite šeit: http://bit.ly/2oc7Ojf

Jau rakstīju par isteblišmenta spēju politiskās izdzīvošanas cīņā izraut konkurentiem sabiedriskās dienas kārtības garšīgākos gabaliņus, kā Vācijas korekti labējie pilnībā pārņēma zaļo ekstrēmistu ideju racionālo daļu, atstājot šiem mazāk ēdamo. Ienaidnieka sirds apēšana izsenis ir mitoloģisks pretinieka spēka pārņemšanas rituāls, un arī zinātniski tas esot eksokanibālisma skaidrojums.

Slavenajā brāļu Grimmu pasakā ļaunā pamāte ne tikai vēlas savas skaistuma konkurentes nāvi, bet pavēl medniekam kā pierādījumu pārnest Sniegbaltītes iekšējos orgānus. Man nav pa rokai pasakas teksta, bet atmiņā palicis tāds kā konfūzs: pasūtījumā figurēja plaušas un aknas, bet atnesta tika kāda meža zvēra sirds.

19. gadsimta klīrīgums nav ļāvis autoriem aprakstīt acīmredzami neizbēgamo: ļaunā pamāte bija iecerējusi orgānus apēst savas līderpozīcijas nostiprināšanai. Tā, kā to lēnām un prātīgi paveica Vācijas labējie centristi ar zaļo vides saudzēšanas aknām, bet Nīderlandes Marks Rute vienā rāvienā ar Vildersa antiislamisko sirdi.

Eiropas kreisie un liberāļi pa tam lāgam neatlaidīgi noņemas ar sociālpolitisku pašnāvību, sociālā taisnīguma un labklājības tēmas atstājot isteblišmentam, bet pašiem pārslēdzoties uz margināliem jautājumiem. Viņu dienaskārtībā transpersonu tiesības publisko tualešu lietošanā ir megasvarīgākas par pensionāru cīņu par izdzīvošanu. Šāda uzvedība atgādina karaļa Līra traģēdiju, ilūziju vadītam sadalot un atdodot savu valsti, ar neizbēgami traģisku finālu.

Sevišķi krasi tas šobrīd izpaužas Lielbritānijā, kur leiboristu vadība nonākusi entuziastisku politmargināļu kontrolē. Tas gan ir jauki pašu noskaņojuma uzturēšanai, bet gandrīz droši padara tos par mazsvarīgiem opozicionāriem uz ilgāku laiku. Piedāvāju dažus netulkotus citātus no Džona Greja raksta ”The closing of the liberal mind, The folly of the masses has replaced the wisdom of crowds as the dominant theme of our politics” vairāk nekā simts gadu vecajā kreiso intelektuāļu ietekmīgajā izdevumā New Statesman.

“From being a broad-based institution that defended the interests of working people, Labour has morphed into a vehicle for an alienated fringe of the middle class that finds psychological comfort in belonging in an anti-capitalist protest movement.”

” The defining feature of Corbynite Labour is not an anachronistic utopian socialism, but a very modern kind of liberal narcissism.”

” There have always been many liberalisms, but the mutation in liberal thinking over the past few decades has been deep and radical. From being a philosophy that aimed to give a theoretical rationale to a way of life based on the practice of toleration, it has become a mindset that defines itself by enmity to that way of life.”

Raksts tapis īsi pirms ASV vēlēšanām, te ir saite uz visu tekstu: http://bit.ly/2fhoe5U

Britu piemērs ir ļoti svarīgs citā aspektā, brexit referenduma palicēju kampaņas traģiskā alošanās bija balstīšanās uz racionāliem ekonomiskiem argumentiem: ko tik briti nezaudēs, ja izstāsies. Bet pretī bija emocionāls, patriotisks, ekonomiskai racionalitātei pāri stāvošs patoss, vēlme pašiem lemt savu likteni, jo ES ir uzrādījusi politisku impotenci ārējās drošības jomā, robežu un migrācijas kontrolē.

Jau sākumā minētajā ilustrācijā par interfronti iepretim tautas atmodai bija apbrīnojami līdzīga argumentācija: kā var tik stulbi riskēt ar atdalīšanos no milzīga unificēta tirgus un izejvielu avotiem. LTF pretī lika pilnīgi antiekonomisko “pastalās, bet brīvā Latvijā”. Lai kā arī pēc tam ir gājis, bet tai laikā šis lozungs uzvarēja. Starp citu, tika dēvēts par nacionālistisku, populistisku un nesaprātīgu.

Par to, kā varētu attīstīties cīņa starp racionāliem un emocionāliem argumentiem kontinentālajā Eiropā, kādu diētu Francijas bijušajiem vadošajiem un virzošajiem nāksies ievērot pēc Makrona uzvaras, kuru nākamo savā ēdienkartē iekļaus vācu tā saucamie labējie un kreisie un kāda publika sapulcēsies nākamajās Eiroparlamenta dzīrēs pēc politisko lietu kārtības nomaiņas, nobrūkot tradicionālajai labējo-kreiso-liberālo-konservatīvo atskaites sistēmai, lasiet šī raksta otrajā daļā pēc dažām dienām.

* Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/2017/04/14/gaismas-speku-suicids/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....