Iesaki rakstu: 
Ar dāvanām piekrautām kamanām dodos pie Jums sveikt visus ziemas saulgriežos. Ja ar dāvanām domājam kodolkaru. Lai arī mediji jau paspēja nodemonstrēt savu kompetenci, pilnvērtīgi iedziļinoties tēmā, tomēr izlēmu parakņāties dziļāk, pašos atslepenotajos diapozitīvos. Kā jau varēja uzminēt, ja vien neesi četrgadnieks ar garīgās attīstības problēmām vai Apollo žurnālists, Baltijas vienīgais mērķis nebija Tartu.
Lai aiztaupītu Jums, dārgie draugi, urķēšanos oriģinālmateriālos, bezkaunīgi ekspluatējot internetā atrodamus rīcekļus, esmu uzģenerējis vizuāli visnotaļ informatīvu karti.
Tāpēc uztraukumam nav pamata – igauņi netaisījās uzņemt visas mūsu godam nopelnītās kodolbumbas. Urā, urā, urā!
Precīzāk: no pieejamajiem dokumentiem mērķu saraksts Latvijā bija:
1) Bauskas lidlauks
2) Cīravas lidlauks
3) Daugavpils lidlauks
4) Dundagas lidlauks
5) Ezeres lidlauks
6) Glūdas lidlauks
7) Gulbenes lidlauks
8) Liepājas lidlauks
9) Liepājas Karostas ZR aviācijas objekts
10) Liepājas Karostas industriālais parks
11) Jelgavas lidlauks
12) Jēkabpils lidlauks
13) Jēkabpils ZA aviācijas objekts
14) Rīga - Rumbulas lidlauks
15) Rīga - Spilves lidlauks
16) Rīga - tagadējās RIX teritorija
17) Rīga - aviācijas objekts Salaspilī
18) Tukuma lidlauks
19) Vaiņodes lidlauks
20) Ventspils lidlauks
21) Ventspils tuvumā esošais miests Tārgale — aviācijas objekts
Turklāt Latviju skartu arī Palangas un Valgas lidlaukam domātās bumbas, izcepot vairākus pagastus kā Lietuvas, tā Igaunijas tuvumā.
Šeit jāmin, ka visi faili nav atslepenoti, tostarp pagaidām nav pieejama informācija par Rīgas interesantākajiem punktiem kā sekundārajiem mērķiem (kam – kā Karostas industrijai – paredzētas mazākjaudīgas kodolbumbas). Perspektīvai – Liepājā šādi mērķi, kas lielākoties atšifrējami kā dažādas ražotnes, bija aptuveni divdesmit.
Tomēr plāns neaprobežojās tikai ar infrastruktūru, kodoltriecienu mērķis bija arī maksimāla iedzīvotāju atbrīvošana no boļševisma – kam gan nepatīk kodolgenocīds? Arī Tallinā mērķu skaits sasniedza vairākus desmitus. Savukārt Rīga kā Baltijas Kara apgabala sirds nepaliktu bez mazākas ievērības.
Karte modelēta, balstoties uz vidējo pret aviācijas bāzēm izmantojamo tonnāžu – 5 megatonnas (diapazons – 1,7 līdz 9 megatonnas), detonējot uz zemes (ar mērķi nahrenizēt arī pazemes instalācijas). Liepājā simulēju arī vienu gaisā detonētu 160 kilotonnu industrijai domāto sprādzekli, kas gan nav pamanāms zem lidlauku iznīcināšanas radītā kodolmākoņa.
Sprādziena rimbuļos centra uz ārpusi iet zonas [ugunsmūris]-[500 rentgenu radiācija]-[viss tiek noslaucīts]-[gandrīz viss sabrūk]-[visiem trešās pakāpes apdegumi]. Nav attēlots: radioaktīvie lietusmākoņi, kas piebeidz visus atlikušos – jo visa karte būtu oranža.
Attiecīgi – ar atbilstošu vēja virzienu 5 megatonnu sprādziens bez problēmām samaitā dzīvi ceturtdaļai valsts teritorijas. No centra uz ārpusi nokrišņu zonas iet pēc tā, cik ātri puse iedzīvotāju saņem letālu devu: [pusstundas laikā]-[četru stundu laikā]-[divu dienu laikā]-[radioaktīvie nokrišņi nav lielākā problēma]
Kas notiek tālāk? Laiks savilkt kopā sekas (izvairoties no „un tad visi nomira”, rēķināsim tikai pašu detonāciju rezultātu).
Pēc 1959. gada PSRS tautskaites mums zināms iedzīvotāju šašliku skaits tieši skartajās pilsētās:
Rīga - 580423
Jūrmala - 37954
Baloži - 1516
Daugavpils - 64259
Liepāja - 71464
Grobiņa - 4327
Ventspils - 27420
Jelgava - 36359
Bauska - 6897
Jēkabpils - 7401
Krustpils - 9374
Valka - 4872
Dundaga - 3188
Gulbene - 7178
Kopā: 862632
Tātad LPSR momentāni zaudē 41,4% iedzīvotāju. Lielākā pilsēta nu ir Rēzekne ar nedaudz vairāk kā 20 000 iedzīvotāju – to varam uzskatīt par jauno galvaspilsētu. Faktiski PSRS militāro objektu uz rietumiem orientētā izvietojuma dēļ Austrumlatvija cieš relatīvi maz – taču neredzu pamatu cerēt, ka pat tas varētu izbeigt kurzemnieku iedomību.
Ir arī citi pozitīvie aspekti – Glūdas lidlauka sprādziens diezgan droši parauj līdzi Pikšas. Pie reizes tiekam vaļā no suitiem un ventiņiem. Turklāt - Latvija šajā brīdī top vēl mononacionālāka nekā jebkad iepriekš. Loģiski domājot, latvietis ar trīs galvām ir trīstik latvisks, tādēļ varbūt šo risinājumu ir vērts apsvērt. Arī Ziemassvētki bez sniega mums kodolziemā vairs nedraud.
Protams, karte ir lielā mērā spekulatīva – nav iespējams zināt reāli izmantoto bumbu tonnāžu (diapazons samērā plašs), taču lidlauku izvietojums visu apdzīvoto vietu centru tiešā tuvumā liek domāt, ka to iznīcība arī minimālās 1,7 megatonnu kodolieroču programmas ietvaros būtu totāla.
Noslēgumā: kodolkarš, mani mazie draugi, ir viena jestra padarīšana.
Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
