Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Gaļas stulbums

Mareks Vilkins
10.02.2017.
Komentāri (631)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.

Apkopojot medību ideologu prātuļojumus, iezīmējās šāda aina: no dabas (lasi - meža) attālinātie ne-mednieki nesaprotot, ka decembrī lūšu mazuļi vairs nav nekādi pūkaini un nevarīgi kaķēni, bet gan absolūti patstāvīgi plēsēji, kuriem nomedīt stirnu nesagādā nekādas grūtības. Protams, neiztika arī bez jau ierastajiem pantiņiem par „zinātni” un „stabilajām vilku un lūšu populācijām”, kuras vajag saprātīgi apmedīt, lai Latvija nepārvērstos par vilku un lūšu rezervātu, kur nemitīgi notiek uzbrukumi aitām, suņiem un pašiem cilvēkiem. Nobeigumā sekoja slavas dziesmas čaklajiem medniekiem, kuri, nošaujot mežacūkas un aļņus, no milzīgiem postījumiem pasargājot zemkopjus un mežsaimniekus.

No pievienotajiem attēliem, kuros redzams Latvijas valsts mežos strādājošais jurists Mārtiņš Putniņš, ikviens var apskatīt decembrī nošautos lūsēnus un padomāt, cik ticami ir mednieku apgalvojumi, ka, nošaujot viņu māti, šie lūsēni izdzīvos, jo ir "stirnu bieds".

Tāpat ikviens var paskatīties portāla medniekiem.lv trofeju galeriju un redzēt, cik lieli ir pieauguši lūši (meitenes dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā, bet puiši - 3 gadu vecumā) un cik – 6-7 mēnešus veci kaķēni decembrī. Starpība ir tik uzkrītoša, ka ikvienam medniekam Gunitas Kaņepes vietā uzreiz vajadzēja būt skaidram, ka ieraudzītais dzīvnieks ir pieaudzis lūsis - līdz ar to pastāv iespēja, ka tā ir māte ar mazuļiem.

Pieaugušiem lūšiem izdevusies nav katra medību reize - nav tā, ka lūsis laiski pieiet klāt stirnai, kura vēl nometas augšpēdus un ļauj lūsim viņu nokost. Lūšu mazuļi zīž pienu līdz 3-6 mēnešu vecumam - tātad uz decembri, kad sākas lūšu medību sezona, viņi tikai pārtrauc zīst pienu. Lūšu mazuļiem svarīga ir katra medību pieredze kopā ar māti, un to viņi tikai sāk apgūt vēlā rudenī / ziemas sākumā – līdz ar to, ja nošauj māti decembrī, tad liela varbūtība, ka mazuļi ies bojā.

Kārtējo reizi apstiprinās tas, ko par medniekiem saka Jānis Ozoliņš (bijušais VMD Medību daļas vadītājs un vilku/lūšu monitoringa vadītājs): “Latvijas vidusmēra mednieks pat ar medību vadītāja kvalifikāciju noteikti nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā.” Un tas pēc 20 gadus ilgām pūlēm izskaidrot elementāras lietas par vilku un lūšu monitoringu. Mednieku ideologiem V.Lūsim, J.Baumanim, H. Barvikam un L.Dombrovskai patīk murmināt [frāzītes] par "zinātni" un "monitoringu", bet izpratne par monitoringa parametriem viņiem joprojām ir tumša bilde.

Par Latvijas mednieku poļitruku stulbumu lielāks ir tikai viņu melīgums un liekulība. Kā raksturīgu piemēru aplūkosim nemitīgās vaimanas par Zviedrijas vilkiem, kas specializējušies medību suņu nokošanā. Zviedrijā gadā notiek 30-40 vilku uzbrukumi medību suņiem, un 80% no šiem incidentiem notiek tieši medību laikā. Izvērtējot datus, izrādījās, ka, rīkojot medības vilku pāra teritorijā, varbūtība, ka medību suns tiks savainots vai nogalināts, ir 1 no 9000 medību dienām un 1 no 5000 medību dienām, ja medības notiek vilku ģimenes teritorijā. Tātad, ja 150 mednieki rīko medības 20 dienas sezonā, tad incidents notiks reizi trijos gados, ja medības notiek vilku pāra teritorijā, un reizi divos gados, ja medības notiek vilku ģimenes teritorijā.

Tāpat nozīme ir medību suņa šķirnei - gandrīz visi takši un dzinējsuņi sadursmē iet bojā, bet tikai daži bīgli un zviedru aļņu suņi. Turklāt tie suņi, kas tiek nodarbināti suņu laukumos, vilku uzbrukumus piedzīvo retāk, - iespējams, tāpēc, ka ir ar izkoptākām saskarsmes prasmēm, un tās lieti noder konfliktsituācijās ar vilkiem. Ieteikumi, lai samazinātu uzbrukumu skaitu, ir - pirms medībām noskaidrot, vai teritorijā ir svaigas vilku pēdas, kā arī uzturēt sakarus ar vietējiem iedzīvotājiem par vilku pēdu pamanīšanu un nodrošināt suņus ar aizsargvesti, un katrā medību reizē palaist vairākus suņus vienlaicīgi.

Bet visa šī zviedru suņu lieta nobāl Latvijas realitātes priekšā, kur, kā to video intervijā medību poļitrukam Andrim Zariņam atgādina Jānis Ozoliņš, mednieki gadā nogalina 800 suņus - citus gadus pat vairākus tūkstošus. Kā tas notiek var izlasīt rakstā par vilku suni Reju, kuram mednieku lamatas (ar kaulu kā ēsmu) pārlauza mugurkaulu ("Pierīgas mežos mednieku lamatas nogalina suni"). Mednieku reakcija bija tipiska: savu vainu neatzīt un uzstāt, ka viss ir likumīgi. Turklāt melīgais nezinītis - portāla ”Medniekiem.lv” valdes priekšsēdētājs un mednieks ar divdesmit gadu pieredzi - Andris Zariņš dievojās: "Es pirmo reizi redzu, ka suns tur ielien.” Lai gan pat es zinu vairākus medniekus, kuriem lamatas sakropļoja medību suņus. Tāpat Teiču rezervāta nomales vilku šāvējs Uģis Bergmanis arī var pastāstīt, kā viņa medību suņus traģiski nejauši nošāva mednieki.

Ir tikai viens jautājums - kad Latvijas medību ideologi un poļitruki pastāstīs saviem zviedru kolēģiem, ka viņi gadā nogalina vairākus tūkstošus suņu, un kad atzīsies Latvijas sabiedrībai, ka štopē četras reizes vairāk medījuma gaļas nekā zviedru nabadziņi? Jo, lai gan ieteicamais maksimālais sarkanās gaļas daudzums uz pieaugušu cilvēku ir 25 kg gadā, pagājušajā sezonā nošāva tik daudz pārnadžu, ka uz katru Latvijas badakāsi sanāca 200 kg sarkanās gaļas (Zviedrijā uz mednieku sanāk 50 kg gaļas gadā). Aplūkojot veselības statistiku, redzam, ka galvenie mirstības cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. 2016.gada septembrī publicēja pētījumu, kur apsekojot 75 tūkstošus zviedru sievietes un vīriešus, tika konstatēts, ka neatkarīgi no patērētā augļu un dārzeņu apjoma pārmērīgs sarkanās gaļas patēriņš noved pie 20-30% lielākas mirstības no sirds un asinsvadu slimībam.

Jāņem vērā, ka runa iet par „zviedru pārmērībām” - salīdzinājumā ar Latvijas badakāšiem zviedru gaļēdāji ir veģetārieši. Turklāt pedantiskie zviedri ir pacentušies arī noskaidrot svina daudzumu medījuma gaļā. Rezultāti nav iepriecinoši - medījuma gaļas ēdājiem svina saturs asinīs ir uz pusi lielāks un 70% no vīriešiem, 30% no sievietēm un 40-50% no bērniem, kuri uzturā lietoja medījuma gaļu, svina saturs asinīs pārsniedza pieļaujamo daudzumu. Protams, arī medību suņi cieš no paaugstināta svina satura daudzuma savās asinīs.

Mednieku ierastais skaitāmpantiņš ir par veselīgo gaļu, kuru viņi paši nomedījot. Tikai viņi aizmirst piebilst, ka brieži, aļņi, stirnas un mežacūkas - ko viņi nošauj - aug un barojas ne-mednieku īpašumos. Mednieku skaits uz papīra ir 20 tūkstoši (jeb 1% no Latvijas sabiedrības), bet pārnadži gandrīz visu savu barību iegūst LVM apsaimniekotajos mežos (kas pieder sabiedrībai kopumā), 150 tūkstošos privāto meža īpašnieku platībās (no kuriem tikai nedaudzi ir mednieki) un ne-mednieku apstrādātajos sējumos.

Turklāt medību kolektīvos lielākoties nav brīvu vietu, un iekšā tikt var tikai caur pazīšanos un blatu - līdz ar to, pat ja ne-mednieki nokārtotu mednieku eksāmenu, tas nebūt nenozīmē, ka viņi tiktu pie gaļas. Jo neviens badakāsis negrib samazināt savus 200 kg gaļas podu apjomus, un katrs rīma saprot, ka, izdalot medījuma gaļas apjomu uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, katram sanāk tikai 2 kg gaļas. Bet bez Āfrikas cūku mēra paņemtajām mežacūkām vispār sanāk tikai viens kilograms uz iedzīvotāju.

Pat, ja mednieku skaits pieaugtu līdz 3% kā tas ir Zviedrijā, tas nozīmētu trīsreiz mazākus gaļas podus - tādu šoka terapiju Latvijas mednieka gaļas rīšanas nomocītā sirsniņa neizturētu. Rijība ir viens no septiņiem nāves grēkiem, un to simbolizē hibrīds ar tārpiņgalvas mutīti un dinozaura kuņģi - kā rezultātā nelaimīgo nomoka mūžīgais izsalkums. Tāpēc resnajam badakāsim pat ar 200 kg gaļas ir par maz, un viņam skauž, ja kāds kumoss tiek arī vilkam un lūsim. Un, lai nodrošinātu savus gaļas podus, mednieki katru gadu apšauj 43% no vilku populācijas un 20-25% no lūšu populācijas (trešdaļu no nošautajiem veido mazuļi). Rezultātā Latvijas meži ir pārvērsti par mežacūku un briežu fermu, un mednieki grib līst iekšā pat nacionālajos parkos Slīterē un Ķemeros.

92% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veido pilsētas un tajās dzīvo 70% no Latvijas iedzīvotājiem, kuru vērtības ietver līdzāspastāvēšanu ar savvaļas dzīvniekiem Latvijas dominējošajās / visizplatītākajās ekosistēmās – mežos (no kuriem puse ir valsts īpašumā) un purvos - īpaši ar tādu ekosistēmas atslēgsugu (keystone species) kā Eiropā aizsargājamā vilku suga.

Ja pārtiku iegūst no lauksaimniecības, tad savvaļas dzīvnieki jāliek mierā – jāļauj Dabai regulēt procesus ekosistēmā (Latvijā dominējošā ekosistēma ir mežs, bet atslēgsuga (keystone species) - kuras ietekme uz procesiem ekosistēmā ievērojami pārsniedz tās pārstāvju kopējo skaitu - mežā ir tieši vilki un lūši, nevis mežacūkas, brieži, stirnas vai aļņi.

Pilsētu iedzīvotāji, kuri veido lielāko daļu IKP (līdz pat 90%), ir pret nepamatotu vardarbību pret savvaļas dzīvniekiem (tai skaitā, mednieku vēlmi apšaut pēc iespējas vairāk vilku un lūšu, lai tikai pašiem būtu ko vairāk šaut).

Tātad pilsētnieku (tai skaitā, gaļēdāju) intereses (nostāja) attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem mežā ir atšķirīgas vai pat pretrunā ar mednieku interesēm. Jo pilsētnieki dod priekšroku ekoloģijai mežā (lai Daba pati sakārto procesus mežā caur vilku un lūšu ietekmi uz pārnadžu populācijām), nevis mežacūku u.c. pārnadžu sugu nobarošanai visu cauru gadu.

Tātad no pilsētnieku un laukos dzīvojošo ne-mednieku (t.i. Latvijas iedzīvotāju vairākuma) viedokļa priekšroka uz pārnadžiem mežā ir vilkiem un lūšiem - un nevis medniekiem.

Realitātē viss ir pilnīgi otrādi: ne-mednieku īpašumā un pa kluso pretēji sabiedrības prioritātēm katru gadu Latvijas mežos maksimāli apšauj Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvjus - vilkus un lūšus -, lai resnās rīmas varētu nolocīt 200 kg sarkanās gaļas. Kā kaut kas tāds ir iespējams? Sabiedrība ir neziņā par to, kas notiek Latvijas mežos, jo par to klusē masu mediji un bioloģijas skolotājas.

Kopš 1998.gada Latvijā vilki katru gadu tiek medīti 43% apmērā no populācijas, un laikrakstos „viedokļu daudzveidību” pārstāv, no vienas puses, vilku un lūšu monitoringa vadītājs Jānis Ozoliņš, kurš vēlas saglabāt vilku apmedīšanu 43% apmērā (un lūšu apmedīšanu – 25% apmērā), un, no otras puses, mednieki, kuri pieprasa vilkus un lūšus medīt vēl intensīvāk. Savukārt vidusskolu bioloģijas skolotāju vidū tipiska rīcība ir iemest aci VMD mājaslapā, kur viņas ierauga, ka Latvijā medību sezonas beigās esot 1600 lūšu un 1200 vilku. Pēc tam klasē ar mierīgu sirdsapziņu var glupi atkārtot, ka Latvijā medības ir nepieciešamas, lai „saprātīgi kontrolētu vilku un lūšu skaitu”.

Ja būtu 1600 lūšu un 1200 vilku, pirms dzimst mazuļi maijā (jo „uzskaiti” veic medību sezonas noslēgumā, kad vairums lūšu un vilku jau ir nošauti), tad vasarā vajadzētu būt vairāk par 3000 vilku un 3000 lūšu Latvijā. Pēc mednieku un bioloģijas skolotāju ieskata vilki var dzīvot smilšukastē, bet lūsīši vispār uz īkšķa var sēdēt.

Tāpēc viņām nebija nekādu īpašu iebildumu, kad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Guna Taube 2014. gada Ziemassvētku nedēļā četru dienu laikā piedalījās lūšu ģimenes apšaušanā Rubenes pusē (pati arī vienu nošāva). Nākamajā gadā nevienu lūsi Rubenes pusē nenošāva, jo nebija vairs, ko šaut. Taubes gadījums ilustrē lūšu situāciju Latvijā kopumā - tiklīdz no Igaunijas neienāk lūši, tā vairs nav, ko šaut, jo lūšu dzimstība nespēj nosegt iztrūkumu populācijā, kuru rada Latvijas mednieku pārmērības.

2015./2016.g. sezonā lūšu sākotnējā kvota bija 150, un mednieki prognozēja, ka to ātri sasniegs un klāt piemetīs vēl 50 lūšu atļaujas. Bet, lai gan sniegs bija visus četrus mēnešus un jau 6.janvārī VMD atcēla teritoriālos ierobežojumus, pa visu sezonu nošāva 115 lūšus. Parasti 4/5 no kvotas nošauj Vidzemē - Latgalē, tas ir, reģionā, kam ir kopēja robeža ar Igauniju, kur lūšu populācija bija tuvu vides ietilpībai un jaunie lūši nevarēja izcīnīt sev teritoriju, kur "likumīgi" medīt un pie izdevības arī pāroties, jo visas vietas jau bija "aizņemtas". Rezultātā šie jaunie lūši ieceļoja Latvijā (Vidzemē un Latgalē), kur dēļ intensīvās medību slodzes ātri atbrīvojās brīvas teritorijas, kur jaunienācējiem dzīvot. Nākamajā sezonā viņus, protams, apšāva.

Tā tas turpinājās, kamēr divus gadus pēc kārtas bija samērā bargas ziemas (2009-2011) un lūšu pamatbarība - stirnas - stipri samazinājās. Igauņi uzreiz nenoreaģēja un nesamazināja lūšu kvotas lielumu. Igaunijas lūšu populācija ievērojami saruka divu gadu laikā (no 103 kaķenēm ar mazuļiem 2011.gadā uz 46 kaķenēm ar mazuļiem 2013.gadā). Bet atšķirībā no Latvijas viņi ir spējīgi ierobežot gan vilku, gan lūšu medības - 2013.gadā ļāva nomedīt 16; 2014.gadā - 2; pērn - 19 lūšus. Par Latviju ir stipras šaubas - te lūšus un vilkus "kapās", kamēr Brisele neiejauksies.

Un tas, ka četros mēnešos nošāva 115 (kas ir mazākais rādītājs kopš 2007.gada), parāda, ka, tiklīdz vairs neienāk jaunie lūši no Igaunijas, tā mūsējie - pēc tam, kad apšāvuši Igaunijas lūšus - vairs nevar izpildīt kvotas apmēru. Šogad būs vēl mazāk lūšu, ko apšaut, jo lūšiem dzimstība un izdzīvošanas procents ir diezgan zems - lūši ir vientuļnieki, un mātei, kura viena pati rūpējas par mazuļiem, dzimst ~2 kaķēnu, bet gada vecumu visi lūsēni nesasniedz.

2009. gadā igauņu pētnieki jaunai lūsenei uzlika kakla siksnu ar raidītāju un pēc signāliem uzzināja, ka viņa devusies uz Latviju, kur viņai piedzima kaķēni. Vēlāk visus nošāva Latvijas mednieki.

Roku rokā ar rijību iet melu kultūra, kas jāizplata masu medijos par lūšiem un vilkiem, lai tikai nodrošinātu sev pienākošos 200 kg gaļas. Tā, piemēram, medību ideologiem un poļitrukiem J.Baumanim, H.Barvikam, A.Pukstam un A.Zariņam patīk šļupstēt par Latvijas vilku rezervātu, kas novedīs pie ekonomikas sabrukuma, bet fakti ir nepielūdzami:

Latvijā mednieki nošauj lūšus un vilkus virs dabiskās mirstības procenta, un vilku blīvums, salīdzinot ar Poliju, Vāciju vai Minesotas un Viskonsīnas štatiem, ir vismaz uz pusi mazāks – 2014.gada decembrī bija šādi dati:

- Polijā vilku teritorija ir 61 500 km2, un dzīvo 1276 vilku jeb 20.75 vilku uz 1000 km2;

- Vācijā vilku teritorija ir 12 -13 000 km2, un dzīvo 250 vilku jeb 19.2 – 20.8 vilku uz 1000 km2;

- Minesotā vilku teritorija ir 70 000 km2, un dzīvo 2221 vilku jeb 32 vilku uz 1000 km2

- Viskonsīnā vilku teritorija ir 44 000 km2, un dzīvo 771 vilku jeb 17.5 vilku uz 1000 km2

Tikmēr Latvijā vilku teritorija ir 30 000 km2 ,un dzīvo 200-300 vilku jeb <10 vilku uz 1000 km2, un visas runas par "rezervātiem visas Latvijas teritorijā" ,"ekonomikas sabrukumu" un "cilvēku dzīvību apdraudējumu" ir pilnīgs blefs, lai saglabātu esošo kārtību. Ne Polijā, Vācijā, nedz arī Minesotā un Viskonsīnā ekonomika nav sabrukusi, un cilvēki ir sveiki un veseli. Turklāt visās šajās zemēs gan cilvēku blīvums, gan mājlopu skaits ir daudzas reizes lielāks nekā Latvijā.

Tāpat ari frāzītes par to, ka, ja aizliegs vilku un lūšu medības, tad malumednieki nošaus visus vilkus un lūšus, ir jāuztver kā blefošana un apzināta melošana. Malumedības nevar pārsniegt esošo medību slodzi, jo:

 a) mednieki pat Neatkarīgajā Rīta Avīzē neslēpj, ka “kārtīgs mednieks” nelaidīs garām izdevību nošaut vilku „saudzējamajā laikā” (kad mazuļiem ir lielākā mirstība);

 b) malumedības nenotiks ar karodziņiem un 100 mednieku piedalīšanos;

 c) lūšus lielākoties nošauj, kad ir sniegs, jo bez sniega viņi ir nemanāmi un nedzirdami (jo negaudo kā vilki) un 4 mēneši no decembra līdz aprīlim ir maksimāli ilgs laiks, kad potenciāli iespējams sniegs – līdz ar to praktiski pašlaik Latvijā nav nekādu medību ierobežojumu attiecībā uz vilkiem un lūšiem;

 d) Polijā ierobežojums nevis palielināja malumedību skaitu, bet gan laika gaitā samazināja (kopš 1998.gada).

Vācijā piemērotas teritorijas ir 440 vilku ģimenēm, un Vācijas valdība un sabiedrība arī mērķtiecīgi rīkojas, lai to nodrošinātu. Vācijas vides ministre Bārbara Hendriksa skaidri un gaiši pateica, ka medniekiem ir jābeidz lasīt pasakas par Sarkangalvīti un laiks kļūt pieaugušiem.

Valdība izveidoja centru, kura uzdevums ir izglītot sabiedrību par vilkiem un kā uzvesties, ja kādu vilku iznāk arī ieraudzīt. Centram ir piešķirts 425 tūkstošus eiro liels finansējums, un ikviens saprot, ka tā galvenais uzdevums ir audzināt potenciālos malumedniekus, jo neviens cits vilkus netaisās apdraudēt.

Latvijas sabiedrības sašutums par Gunitas Kaņepes trulo prieka izpausmi par nošauto lūšu māti liecina nevis par „sakāpinātu emocionalitāti”, bet gan par masu mediju līdzšinējo klusēšanu par to, ko mednieki dara ar Eiropā aizsargājamu sugu parstāvjiem ne-mednieku mežā. To, ka trešdaļa no visiem nošautajiem lūšiem un vilkiem ir viņu mazuļi; ka pavasarī nošauj vilku un lūšu mammas ar mazuļiem vēderā; ka populācijas ir stabilas, tikai pateicoties no Igaunijas un Lietuvas ienākošajiem lūšiem un vilkiem.

Nošautā lūšu māte atvēra sabiedrībai acis un izgaismoja, cik dīvaina ir Latvijas valsts iestāžu un masu mediju attieksme pret vilku un lūšu medībām. Ja Vācijā un Polijā sabiedrība domā, kā mazināt mednieku tumsonību attiecībā pret vilkiem un lūšiem, tad Latvijā - kā normalizēt un par ikdienišķu padarīt maksimālu vilku un lūšu populāciju apšaušanu. Un šī Latvijas novirze arvien vairāk nav pieņemama ne tikai rietumeiropiešiem, bet arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kuru vilkus un lūšus mēs apšaujam. Par to jau raksta gan leišu DELFI, gan Igaunijas lūšu monitoringa vadītājs Pēps Mannils.

Pēc šī nelielā pārskata par mednieku uztveres neatbilstību realitātei neizbēgami rodas jautājums: kurā galaktikā Latvijas mednieki ir noparkojuši savas smadzenes?

Secinājums - jo vairāk rij gaļu, jo cilvēks paliek stulbāks, un Latvijas medniekiem ir tas gods būt pasaules stulbākajiem medniekiem, kuru galvenā iezīme ir vēlme rīt kļūt vēl stulbākam, nekā esi šodien.

Foto

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

14
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...