Iesaki rakstu: 
No Vienotības 10. Saeimā ievēlētais Guntars Galvanovskis, kuram otrdien kopā ar pārējiem jaunievēlētajiem deputātiem jānodod svinīgais zvērests, Pietiek noliedz Saeimas kuluāros izskanējušās spekulācijas, ka varētu nolikt mandātu.
„Man ne no vienas puses nav bijis pieprasījuma atteikties no mandāta,” zvēresta nodošanas priekšvakarā uzsvēra Galvanovskis. Pietiek jau rakstīja, ka Valmieras policijā uzsākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu, kurā liecināt izsaukts arī Galvanovskis.
Galvaovskis pirmdien atzina, ka vēl aizvien nav bijis liecināt Valmieras policijā, lai gan bija izsaukts liecināt jau 15. oktobrī. „Esmu vienojies par datumu, kad došos liecināt,” apgalvoja Galvanovskis, atsakoties pateikt - kad tieši.
Iepriekš, 22. oktobrī Galvanovskis Pietiek uzsvēra, ka viņam „nav problēma aiziet un noliecināt kaut vai šovakar”, un apņēmās policijā ierasties vēl pirms zvēresta nodošanas Saeimā, bet šo solījumu nav turējis.
„Mans statuss pagaidām nav mainīts – esmu liecinieks,” teica kriminālprocesā iesaistītais politiķis. Jau iepriekš viņš Pietiek uzsvēra, ka sevi uzskata par godīgu cilvēku un līdz ar to viņam nav pamata nenodot 10. Saeimas deputāta zvērestu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Pietiek skaidroja, ka deputāts nemaz nevar atteikties no mandāta, kamēr nav nodots zvērests. Teorētiski Saeimai jānobalso par viņa mandāta apstiprināšanu un tikai pēc tam no tā var atteikties. Tikai, kad tas jau ir izdarīts, Saeimas Prezidijs var piedāvāt mandātu kandidātam, kurš ir nākamais vēlēšanu sarakstā.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocesā liecības snieguši vismaz divi basketbola kluba Valmiera basketbolisti. Šī kluba prezidents savulaik bija Galvanovskis. Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka viņi tieši Galvanovski norādījuši kā, iespējams, krāpnieciskas shēmas organizētāju.
Pats Galvanovskis Pietiek netieši apstiprināja, ka lietā iesaistīti b/k Valmiera basketbolisti, sakot, ka laika posmā, par kuru notiek izmeklēšana, šie cilvēki ar basketbola klubu nav bijuši saistīti. Lietā kā cietušais varētu būt iesaistīta Privat bank, kuras Valmieras filiāles vadītājs no 2006. līdz 2007. gadam bijis Galvanovskis. To, ka lieta skar šīs bankas intereses, nenoliedza arī pats politiķis.
Foto - no basketbola kluba Valmiera mājaslapas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
