Galvenais, lai tikai krievi par kaut ko neapvainojas un neizmanto to kā ieganstu...
Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta padomnieks07.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai joprojām galvenais ir neizprovocēt krievus, lai viņi par kaut ko neapvainojas? Vai galvenais - kā uzskata mūsu Eiropas partneri - joprojām ir neprovocēt krievus? Galvenais, lai nesākas trešais pasaules karš? Galvenais, lai tikai krievi par kaut ko neapvainojas un lai neizmanto to kā ieganstu...
Bet ko neizmanto? Raķetes, aviobumbas, tankus? Lai nesāk slepkavot mierīgos iedzīvotājus? Lai nebombardē dzīvojamos rajonus, lai masveidā nenogalina cilvēkus kā koncentrācijas nometnēs. Ko tad viņi no tā visa vēl nav izmantojuši?
Kā rezultātu mēs esam saņēmuši neiedomājamas šausmas un necilvēcību Bučā, Irpiņā, Hostomeļā. Simti un tūkstoši nogalināto, sakropļoto, izvaroto, sasieto, atkal izvaroto un atkal nogalināto. Simti un tūkstoši mierīgo Ukrainas pilsoņu. Nogalināti ar īpašu zvērību.
Ļoti varenie un viszinošie vakardienas un šodienas "Eiropas līderi"! Simtiem labi paēdušie un mierīgi savās gultās dusošie Eiropas politiķi! Vai jums nav vēlēšanās paskatīties fotogrāfijās uz šo 21. gadsimta elli, ko krievi sarīkojuši Kijivas apgabalā? Vai gribējāt 21. gadsimta Srebreņicu? Tad jūs to esat saņēmuši!
Vai esat apmierināti? Gribējāt reinkarnēt Treblinku (nacistu nāves nometne Polijā Otrā pasaules kara laikā), piebalsojot "krievu pasaulei"? Gribējāt atcerēties, kādas ir tās šausmas, kad cilvēki tiek sadedzināti krāsnīs tikai tāpēc, ka viņi ir ukraiņi? Vai joprojām galvenais ir neizprovocēt krievus, lai viņi par kaut ko neapvainojas?
Mēģināsiet tagad atkal novērsties no šiem skatiem? Organizēsiet kārtējo samitu, lai paustu bažas un pašūpotu galvu? Runāsiet, ka nedrīkst aizliegt krievu literatūru Eiropas universitātēs, jo tas nebūtu humāni?
Vēlreiz uzmanīgi paskatieties uz tūkstošiem izkropļoto, izvaroto un sadedzināto ukraiņu. Tas ir noticis 21. gadsimtā "specoperācijas" ietvaros. To ir izdarījuši krievi! Un tagad vēlreiz pasakiet visai pasaulei, ka Krievijas Federācija - tas ir normāli, tas ir tikai bizness, ka nevajadzētu visu aizliegt. Paskatieties... Vai arī novērsieties! Galvenais taču ir neizprovocēt. Bet ukraiņus slaktēt drīkst...
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
