Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir panākta neformāla vienošanās neatklāt detaļas par to, kā uzņēmuma Maxima Latvija vadībai ir izdevies panākt tam noteiktā 2,36 miljonu eiro uzrēķina nomaksas „izstiepšanu” piecu gadu garumā, tai pašā laikā šo uzrēķinu pēc būtības tomēr neapstrīdot un pārsūdzot, - šādu iespaidu rada apstāklis, ka gan Maxima vadība, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule vienprātīgi klusē par šīs vienošanās apstākļiem.

Pietiek jau vairākkārt aprakstījis SIA Maxima Latvija pagājušā gada pārskatā atklāto: uzņēmums cer, ka kompānijai tomēr nenāksies Latvijas valstij samaksāt uzņēmumam noteikto uzrēķinu sakarā ar atklāto nodokļu shēmu – vairāk nekā 2,36 miljonus eiro.

Uzņēmuma 2016. gada pārskatā pirmoreiz tika atklātas ziņas par šo nodokļu uzrēķinu, kaut VID audits uzņēmumā noslēdzies jau 2015. gadā. Mazumtirdzniecības uzņēmumam veiktajā nodokļu auditā ir ticis konstatēts - Maxima ir mēģinājusi valstij nesamaksāt nodokļos vairāk nekā 1,66 miljonus eiro, un par to uzņēmumam noteikts kopējais nodokļu uzrēķins – 2,36 miljoni eiro.

Maxima Latvija jaunajā gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, minēts, ka jau 2015. gadā ir ticis pabeigts 2014. gadā uzsāktais SIA Maxima Latvija nodokļu audits, kura ietvaros pārbaudīti 2011. un 2012. gadā veiktie franšīzes darījumi.

„Audita noslēgumā Latvijas Valsts ieņēmumu dienests nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR),” atklāj uzņēmuma gada pārskats. Tas nozīmē, ka līdzekļu apjoms, ko uzņēmums mēģinājis nesamaksāt Latvijas valstij, ir bijis 1 664 474 eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāze, abos gados – 2011. un 2012. gadā -, kad fiksēta Maxima nodokļu „optimizācija”, uzņēmums ir strādājis ar ievērojamu peļņu. 2011. gadā Maxima koncerna peļņa ir bijusi 1,63 miljoni latu, bet 2012. gadā – pat 14,25 miljoni latu.

Taču uzņēmums joprojām cer, ka no maksāšanas izdosies izvairīties un vēl arī atgūt jau samaksāto. „Sabiedrības skatījumā pastāv lielāka varbūtība, ka Procedūra noslēgsies par labu Sabiedrības pozīcijai. Tādejādi tiek sagaidīts pilnībā atgūt papildu uzrēķināto summu 2 366 131 EUR vērtībā.

Uz pārskata perioda beigām Sabiedrība bilancē ir atzinusi nodokļu aktīvu 280 727 EUR vērtībā, kas atbilst summai, kas samaksāta saskaņā ar maksājamu grafiku un kuru Sabiedrība vērtē kā atgūstamu,” – šādi Maxima Latvija vērtē iznākumu saistībā ar tā nodokļu shēmu, kas bija atklāta VID auditā.

Tiesa, jau tāpat VID ir bijis maksimāli iejūtīgs pret SIA Maxima Latvija mēģinājumu valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro. Kā atklāj uzņēmuma gada pārskats, lai gan Maxima nodokļu audits ir beidzies jau 2015. gadā, līdz pat šā gada sākumam VID uzņēmumam devis iespēju no tam uzrēķinātajiem 2,36 miljoniem eiro valstij samaksāt tikai 280 tūkstošus eiro.

Par šādu pretimnākšanu Maximas „optimizatori” var pateikties VID vadībai, - kā izrādās, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu papildu nodokļu saistības proporcionāli sadalītas no 2016.gada 27.jūnija līdz 2021.gada 24.aprīlim.

Tas nozīmē – kamēr „parastajiem” uzņēmumiem, kuriem tiek veikts uzrēķins, tā summa bieži vien tiek pieprasīta nekavējoties, uzņēmumam Maxima, kurš pagājušo gadu ir beidzis ar 11,98 miljonu eiro peļņu, valstij pienākošās summas nomaksai ir doti gandrīz pieci gadi. Turklāt atmaksa „izstiepta” uz pieciem gadiem, neraugoties uz to, ka uzņēmums uzrēķinam nepiekrīt.

VID ģenerāldirektore Cīrule par šo vienošanos un tās panākšanas apstākļiem jau vairākas dienas klusē, un arī SIA Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers trešdien preses konferencē atteicās atklāt, kāda tieši komunikācija notikusi starp uzņēmuma vadību un nu jau bijušo VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni.

Saskaņā ar Vilcmeiera skaidroto „bija VID audits, kā rezultātā VID sagatavoja savu slēdzienu. Mums bija viedokļa atšķirība ar VID, un mēs to jautājumu regulējām normālā tiesiskā procesā pārrunu veidā. Mēs vienojāmies, ka mēs šo nodokļu uzrēķinu maksājam, bet paralēli mēs ejam starptautisko procesu, kur ir iesaistītas vairākas valstis - Lietuva, Latvija”.

Maxima Latvija vadība uzskatot, ka „jautājums ir par to, kurā valstī šis nodoklis ir bijis jāmaksā, jo visi nodokļi ir samaksāti un samaksāti daļēji Latvijā, daļēji Lietuvā. Latvijas valsts uzskata, ka lielāka daļa nodokļu bija jāmaksā Latvijā. Tā ir viņu pozīcija, kuru mēs respektējam, tieši tādēļ mēs esam aizgājuši pēc starptautiskās procedūras, kur ir iesaistīti jau abu valstu VID”.

Bet kā Maxima izdevās „parastiem uzņēmumiem” faktiski neiespējamais - panākt vienošanos par dalīto maksājumu, vienlaikus neatzīstot pilnu nodokļa parādu? „Mēs neapstrīdējām pēc Latvijas normatīvajos aktos paredzētās kārtības par nodokļu uzrēķinu. Mēs sūdzējāmies Pētersones kundzei, viņa nepiekrita mūsu argumentācijai. Mēs nolēmām negriezties Latvijas tiesā. Tāpēc esam vienojušies ar VID nevis par juridisku jautājuma risināšanu tiesā, bet mēs pakāpeniski šo summu samaksājam. Tad, kad VID Latvijā un Lietuvā būs vienojušies, kurā valstī šis nodoklis bija jāmaksā, tad viņi veiks savstarpējo norēķinu,” – šādu skaidrojumu sniedz uzņēmuma vadītājs.

Savukārt VID jaunā vadītāja Cīrule joprojām nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem:

1) vai VID apstiprina, ka 2015. gadā nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR)?

2) vai VID apstiprina, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu šīs papildu nodokļu saistības proporcionāli sadalītas no 2016.gada 27.jūnija līdz 2021.gadam 24.aprīlim?

3) kas un kādu iemeslu dēļ pieņēma šādu lēmumu par sadalījumu, neraugoties uz SIA Maxima Latvija peļņas rādītājiem?

4) vai VID apstiprina, ka uz 2016. gada 31. decembri saskaņā ar maksājumu grafiku SIA Maxima Latvija ir veikusi samaksu tikai 280 727 EUR apmērā?

5) ar ko skaidrojama šī pretimnākšana šim uzņēmumam, kaut gan citiem uzņēmumiem tāda bieži vien netiek izrādīta?

6) vai VID apstiprina, ka SIA Maxima Latvija 2015. gada 24. novembrī iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, pieprasot pārrobežu savstarpējās vienošanās procedūras uzsākšanu saskaņā ar Eiropas Savienības 1990. gada 23. jūlija Konvencijas 6. pantu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (90/463/EEC), kā arī lūdza atlikt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par aprēķinātajām papildu nodokļu saistībām, līdz panākta savstarpējā vienošanās?

7) vai VID apstiprina, ka ir izrādīta pretimnākšana šim lūgumam un minētais lēmums ir atlikts? Kas ir pieņēmis lēmumu par atlikšanu?

8) kādā stadijā pašlaik ir minētā procedūra?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...