Iesaki rakstu: 
Komandītsabiedrību Expo 2015, kam Ekonomikas ministrija (EM) jau samaksājusi gandrīz miljonu jeb 963 349 eiro par Latvijas dalības šajā izstādē projektēšanu un producēšanu, kopā ar arhitektiem un modes māksliniekiem izveidojuši arī vairāki reklāmas darboņi un pasākumu rīkotāji, kas sasaistījušies ar partiju Latvijas Attīstībai. Tās dibināšanā dažas dienas, pirms EM parakstīja, iespējams, neizdevīgu 2,7 miljonu eiro vērtu līgumu ar komandītsabiedrību Expo 2015, piedalījās arī Juris Pūce (attēlā), kuram trīs nedēļas agrāk nācās pamest EM valsts sekretāra amatu.
Problēmas ar Latvijas Expo 2015 paviljona būvniecību bijušas gandrīz neizbēgamas, jo, jau slēdzot līgumu par pasākuma projektēšanu un producēšanu, noteikts, ka dokumentāciju un tehnisko specifikāciju vēlākā būvniecības iepirkuma izsludināšanai izstrādā nevis Ekonomikas ministrija (EM), bet privātpersonu grupas izveidotā komandītsabiedrība, kurai pēc sarunu procedūras 2013. gada nogalē uzticēja Expo 2015 sagatavošanas darbus. Tādējādi vislielākā iespēja ietekmēt būvniecības iepirkuma izmaksas un iepirkuma uzvarētāju bija uzņēmēju grupai, kurai EM ar projektēšanas līgumu bija nodevusi plašas pilnvaras, - tā var secināt no EM informatīvā ziņojuma, kas decembrī valdības sēdē tika skatīts aiz slēgtām durvīm, bet vēlāk atslepenots un ir Pietiek rīcībā.
Par projektēšanu un producēšanu EM komandītsabiedrībai Expo 2015 jau samaksājusi kopumā jau gandrīz miljonu (attiecīgi 154 618 eiro un 808 731 eiro), bet nesavlaicīgi un nekvalitatīvi sagatavotās dokumentācijas dēļ būvniecības iepirkums tika iekavēts, bet vēlāk izrādījās sadārdzināts līdz 6 miljoniem eiro - šādu cenu prasīja uzvarējusi SIA RBSSKALS Būvvadība.
Komandītsabiedrība Expo2015 reģistrēta 2013. gada 16. decembrī, trīs dienas pirms līgumu parakstīšanas ar EM. Tajā ietilpst trīs juridiskas personas un viena fiziska persona - arhitektam Miķelim Putrāmam piederošā SIA MADE arhitekti, vienam no partijas Latvijas Attīstībai dibinātājiem Aināram Ščipčinskim pastarpināti piederošā SIA McCann Rīga, pasākumu rīkotājam Ģirtam Majoram un reklāmistam Andim Zustam (abi iesaistījušies Latvijas Attīstībai pasākumos) pastarpināti piederošā SIA Positivus Event, kā arī scenogrāfa statusā - vairāk kā modes dizaineris pazīstamais Rolands Pēterkops.
Projektēšanas līguma ietvaros jau izmaksāta teju visa līgumsumma, kas bija 159 300 eiro, bet producēšanas līguma ietvaros tikai aptuveni trešā daļa no 2 541 249 eiro lielās līgumcenas. Lai gan ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauž gatavību līgumus ar komandītsabiedrību Expo 2015 lauzt, EM atzīst, ka jau pašlaik ar šo uzņēmēju grupu notiek strīds par tālākām rēķinu apmaksām. Jau šobrīd komandītsabiedrība Expo 2015 no EM prasa vēl 300 līdz 400 tūkstošus eiro. Pašlaik ar komandītsabiedrību Expo 2015 risinoties sarakste par konsultāciju pakalpojuma pieņemšanu un apmaksu, kurus EM neuzskata par savlaicīgi un labā kvalitātē veiktiem un līdz ar to neuzskata par pilnā apmērā apmaksājamiem.
"Komandītsabiedrības sniegtā pakalpojuma izpildes termiņi ievērojami atpalika no iepriekš plānotā, bet kvalitāte, kādā tika iesniegti iepirkuma dokumentācijas projekti, bija neapmierinoša. Ekonomikas ministrija nevarēja izsludināt iepirkuma procedūru, pamatojoties uz komandītsabiedrības sagatavoto iepirkuma dokumentācijas projektu, jo tas neatbilda Publisko iepirkumu likuma prasībām un Ekonomikas ministrijas kā pasūtītāja definētajām vajadzībām," ziņojumā valdībai decembrī atskaitījās EM.
Tā dēvētais “projektēšanas līgums” starp Ekonomikas ministriju un komandītsabiedrību Expo 2015 paredz par 159 300 eiro veikt Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī autoruzraudzību. Konkrētāk projektēšanas līgums uzlicis par pienākumu izstrādāt iepirkumu dokumentācijas projektu, tai skaitā tehnisko specifikāciju projektu. Tāpat bijis jākonsultē Ekonomikas ministrija, lai tā varētu organizēt publisko iepirkumu un noslēgt līgumu par Expo paviljona būvniecību, ekspluatāciju un nojaukšanu.
Lai gan darbs pie Expo 2015 projektēšanas un producēšanas līgumiem tika sākts jau 2013. gada vasarā, formāli tiek tika parakstīti 19. decembrī – trīs nedēļas pēc tam, kad no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata bija spiests atkāpties Juris Pūce. Jau divas nedēļas pēc EM valsts sekretāra amata atstāšanas Pūce piedalījās partijas Latvijas Attīstībai dibināšanā un drīz kļuva par tās algotu ģenerālsekretāru. Starp partijas dibinātājiem bija arī reklāmas un sabiedrisko attiecību milža McCann Rīga īpašnieks Ainārs Ščipčinskis, kura firma bija starp tobrīd jau faktiski izraudzītā Expo projektētāja un producētāja dibinātājiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
